Sirmgalvim maznodrošinātā statuss Rīgā atņemts... auto piekabes dēļ
PIETIEK17.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arnis Treijs, kurš jau vismaz sešus gadus bija maznodrošinātā statusā, pēkšņi aprīlī saņēma Rīgas Sociālā dienesta paziņojumu, ka maznodrošinātā statuss viņam atņemts. Kā iemesli statusa atņemšanai tika minēts fakts, ka sirmgalvim pieder gan automašīna, gan piekabe, bet maznodrošinātā statuss pienākas tikai personai, kurai ir viens transportlīdzeklis.
“Man vienmēr ir bijusi mašīna un piekabe. Un tas nav traucējis piešķirt maznodrošinātā statusu,” bilst Treijs, kurš ir neizpratnē, kādēļ pēkšņi auto piekabe pārvērtusies par transportlīdzekli.
“Esam noskaidrojuši, ka Jūsu minētajam kungam 26.04. 2018. ir izsniegta Rīgas Sociālā dienesta (RSD) rakstiska atbilde, kurā ir paskaidrots, bez tam jau janvārī viņš ir informēts, ka piekabe transporta autovedējs būs šķērslis sociālās palīdzības saņemšanai.
Sazinoties ar CSSD, noskaidroju, ka piekabe transporta autovedējs ir viena vai vairāku transportlīdzekļu pārvadāšanai pielāgots transports, kas ir aprīkots ar palīgierīcēm transporta novietošanai uz tā. Ir vienkāršākas un sarežģītākas piekabes transporta autovedēji,” iemeslus statusa atņemšanai skaidro RSD preses pārstāve Lita Brice.
Kā maznodrošinātais Treijs saņēma gan palīdzību medikamentu iegādē, gan atbalstu dzīvokļa maksājumu veikšanā, kā arī vairākas reizes pašvaldības sociālais dienests līdzējis ar loga iestiklošanu, kad to ar akmeni izsitis kāds huligāns.
Tā kā huligāns joprojām ir uz brīvām kājām un tiesa vēl tikai gaidāma, Treijs ir nobažījies, ka atkal var tikt izsists logs, bet viņam nebūs pa kabatai to no jauna iestiklot. Viņš gan uzskata, ka Rīgas domei izdevīgāk būtu novietot pie nama videokameru, kurā fiksēt ļaundara veikumu, nevis regulāri cīnīties ar sekām, stiklojot logus.
Sirmgalvis ir pārliecināts, ka viņam maznodrošinātā statuss atņemts nelikumīgi, jo Ceļu satiksmes drošības likumā piekabe nav minēta kā transporta līdzeklis.
Tomēr RSD ir citās domās. “Atsaucoties uz Ministru kabineta 30.03. 2010. Noteikumiem Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” punktu 19.4. kustamā manta – mehāniskie transportlīdzekļi – ne vairāk kā viena vienība ģimenei (personai). Noteikumu grozījumi stājušies spēkā 01.01.2018. 15.03. 2018.
Stājās spēkā grozījumi noteikumos Nr. 202 “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”, līdz ar to īpašumā esoša mašīnas piekabe transporta autovedējs ir šķērslis sociālās palīdzības saņemšanai, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem personai var piederēt viens mehāniskais transportlīdzeklis, bet, ja cilvēka rīcībā ir piekabe transporta autovedējs, tas ir uzskatāms par mehānisko transporta līdzekli,” skaidro Brice, piebilstot, ka, ņemot vērā personas datu aizsardzību, vairāk informācijas sniegt nevar, bet kungs varot vērsties Rīgas domes Labklājības departamentā ar iesniegumu, ka apstrīd RSD lēmumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
