Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums
Pietiek lasītājs01.06.2025.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Kā vēsta mediji, ņemot vērā atšķirīgo redzējumu par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas turpmāko attīstību un nākotnes vīziju, valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs nolēmis aiziet no amata, vienojoties ar slimnīcas padomi. Notikums nebūtu ievērības cienīgs, ja ne fakts, kā tā ir Latvijas lielākā slimnīca, kas paliek bez vadītāja, un sirdi plosošs aizgājušā vadītāja vēstījums sabiedrībai.
Tomēr vai viss ir tik viennozīmīgi, kā tiek stāstīts rakstos, kas tiek aktīvi publicēti dažādos tiešsaistes medijos, iespējams, ne bez slimnīcas sabiedrisko attiecību vadītājas Gundegas Vārpas atbalsta mērķtiecīgi paužot klaji negatīvu viedokli par valsts pārvaldi, ierēdņiem, ministriju, jo pēdējā laikā tas ir tik ļoti populāri un, iespējams, var sākt runāt par politisko karjeru, jo vēlētājiem ir īsa atmiņa un ar to var spēlēties.
Bet pirms tam atceramies interviju ar Armandu Broku - lielākie sasniegumi ir, ka 1) ārstniecība iet pie administrācijas, 2) sadarbojas divas slimnīcas, 3) nopirkta veselības apdrošināšana. Viss. Nekas cits jau nav izdarīts.
Pats aizgājējs ir, protams, bez vainas vainīgs un, spriežot pēc ārstu atbalsta rakstiem, viens pats vadījis slimnīcu, cīnoties ar Melno bruņinieku (tēlaina metafora bez līdzībām), realizējis apjomīgus projektus apbrīnojami īsā laikā, kaut absolūti lielākā daļa tika uzsākti iepriekšējā slimnīcas vadītāja laikā, apšauba vajadzību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, kaut pati slimnīca to ir veicināja (par to turpinājumā), un kopumā tik labs noskaņojums līdz šim slimnīcā nav bijis nekad.
Pāris konkrēti fakti, nevis tikai pieņēmumi.
Kāpēc vēlētājiem īsa atmiņa? Hronoloģiski virsraksti medijos:
Austrumu slimnīca var zaudēt 90 miljonus eiro Eiropas naudas jaunas Infekciju slimnīcas būvniecībai, ziņo LTV.[1]
Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu.[2]
Austrumu slimnīca nezaudēs 90 miljonus eiro ES naudas jauna infekcijas korpusa būvniecībai. [3]
Nezaudēs naudu, kas jau tika zaudēta neveiksmīga iepirkuma rezultātā! Ministrija finansējumu, kas potenciāli tiktu zaudēts, pārdalīja nozarē, Stradiņu slimnīcai brutāli atņēma finansējumu, kas tika plānots kardioloģijas korpusa būvniecībai, un glāba Austrumu slimnīcu. Ministrija tagad saņem pārmetumus, ka nav iedalīts vairāk, jo, redz, visam nepietiek.
Starp citu, naudas pārdale no Stradiņiem ir interesanta, jo tā notika laikā, kad Austrumu slimnīcas vadītājs bija vienlaicīgi padomes priekšsēdētājs Stradiņu slimnīcā, bet tas nekas. Interešu konflikts, kā izrādās, ir iluzors, un nevienu tā esamība neinteresē. Tiem, kas nākotnē satraucās par riskiem – nav vērts. Pat tiesībsargājošās iestādes uz šo skatās diezgan filosofiski, un jāpierāda konkrēti pārkāpumi. Netiešā ietekmēšana neskaitās.
Kāpēc Austrumu slimnīca ir veicinājusi reģionu slimnīcu apzeltīšanu? Jācitē 2025. gada 6. janvāra sižetā paustais: “Jau iezīmētā Eiropas nauda – 90 miljoni eiro, kuru celtnieku trūkuma dēļ nepagūtu iztērēt pusotra gada laikā, tagad novirzīta reģionu slimnīcām aparatūras iegādei.”[4] Sanāk, ka Austrumu slimnīcas nespēja apgūt finansējumu ir devusi iespēju reģionu slimnīcām attīstīties, bet tās tagad ir apzeltītas, un bijušajam Austrumu slimnīcas vadītājam tas nepatīk.
Uz aizgājušo vadītāju izdarīts politiskais spiediens. “Jaunajai Vienotībai” tagad būs jāskaidrojas par šo ar citām partijām par to, vai tika izdarīts politiskais spiediens, lai slimnīcas vadītājs atstātu savu amatu[5]. Iespējams, bet tikai iespējams, šāda partiju interese saistīta ar bijušā slimnīcas vadītāja saistību ar Kurzemes reģiona un tieši Liepājas un Ventspils politiķiem, un fakts - Gundega Vārpa bija “Ventspils Naftas” sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja laikā, kad tur strādāja bijušais slimnīcas vadītājs.
Būtu daudz kas vēl sakāms tiem, kas dzīvo ilūzijās. Tajā skaitā tiem, kas pauduši atbalstu, jo, iespējams, par jums līdz šim tika pausts ne tik labvēlīgs viedoklis un par dažiem atbalsta paudējiem ir pārsteigums.
Ieteikumi nākamajam slimnīcas vadītājam: pārdomātas sabiedriskās attiecības ir veiksmes atslēga – vari neko nedarīt, griezt lentītes. Publiski ministram tiek pārmesta lentīšu griešana, bet varbūt saskaitām bildes ar bijušo slimnīcas vadītāju? Tur daudz netrūka ar jauna poda atklāšanu un paraugdemonstrējumu.
Par trīs aploksnēm jau daudz rakstīts. Nesen arī kāds bijušais citas slimnīcas vadītājs par šo rakstīja. Sagatavojam – noderēs. Vaino iepriekšējos, vaino citus un tad gatavo trīs aploksnes.
Bet vēl viena lieta.
Iesaku noklausīties 2025. gada 26. februāra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes ierakstu.[6] Ierakstā 00:34:59 valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos B.Kņigins, kurš nedaudz vēlāk ar lepnumu paziņoja, ka nauda Austrumu slimnīcai ir atņemta Stradiņu slimnīcai, paziņoja, ka absolūta prioritāte ir onkoloģijas centra renovācija.
Kas mainījies pa šo laiku, kāpēc Austrumu slimnīcas valde tomēr nepagurstoši virzīja un virza Infektoloģijas centra būvniecību un tas notika, iespējams, jau ļoti liela aizgājušā vadītāja ietekmes rezultātā, ir neatbildēts jautājums, kuru pārmaiņas pēc varētu papētīt tiesībsargājošās iestādes un nevis tikai noraudzīties.
Jo būvnieks ir izvēlēts (izmisīgi, centīgi, mērķtiecīgi), un tā nosaukums sākas ar vienu no pēdējiem alfabēta burtiem. Un nē - onkoloģijas centru, iespējams, plānoja nebūvēt valde iepriekšējā vadītāja vadībā, lai vai kāda tagad būtu publiskā retorika, nevis kaut kādi mītiskie tēli valsts pārvaldē, padomē. Iespējams, ka onkoloģijas centra vadība ir maldināta un izmantota savtīgos nolūkos.
[6] https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5E735800F9790E53C2258C36004E1524?OpenDocument
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
