Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta.

Lemberga likumīgā marionete

Kā rāda Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī nosaka, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi

Kā izriet no Bendrātes un Lemberga parakstītā dokumenta, pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Interesanti, ka, spriežot pēc dokumenta, Bendrātei savs līguma eksemplārs vispār nav izsniegts, - tas sastādīts tikai vienā eksemplārā un nodots Lemberga advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam.

Deputāte neko sliktu nesaskata

Nekādas šaubas par savas 13 gadus senās rīcības pareizumu Bendrāte gandrīz stundu ilgās sarunas laikā, kas norit partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas telpās, nepauž.

Politiķe Pietiek vairākkārt skaidro, ka tie esot bijuši „citi laiki”, kad pār Lemberga galvu vēl nav bijis mākoņu un Ventspils mērs bijis „visu mīlēts un cienīts cilvēks”, par kuru „visi jūsmoja”. Bendrātei tolaik pat bijis lepnums saņemt atbalstu no „tāda cilvēka”.

Politiski vēsturiskais fons gan rāda, ka trasta līguma slēgšana 1997. gadā sakrita ar privatizācijas procesiem Ventspilī, par ko Ģenerālprokuratūra pašlaik veic izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par politiķu piekukuļošanu Ventspils naftas privatizācijas sakarā.

Taču Bendrātei, kura vairākus gadus bija Kurzemes radio radošā direktore, faktiski nosakot radiostacijas saturu, nešķiet, ka viņas kā žurnālistes autoritāte izmantota klusējoši labvēlīga informatīvā fona nodrošināšanai, kamēr Ventspilī noritēja darījumi, kas vēlāk nonāca prokuroru redzeslokā.

Ziniet, pie tiem galdiem, kur viņi savas privatizācijas plānus kala, mani jau neaicināja,” teic tagadējā deputāte. „Un, tā kā komerciālajā radiostacijā smagus, analītiskus raidījumus jau negatavo, sevišķi tajā laikā, tur vairāk bija ziņas, informācija...”

„Es neesmu viņa stipendiāts!”

Bendrāte, kura ir JL valdes locekle, un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece, noliedz, ka būtu saukta uz Ģenerālprokuratūru sniegt skaidrojumus par šo ar Lembergu noslēgto trasta līgumu. Tāpat viņa neesot izprašņāta arī tā dēvētās Lemberga stipendiātu lietas sakarā. Nē, bet es neesmu viņa stipendiāts, nē. Jo ne viņš man kaut ko ir devis uz roku, ne kā,” plaukstu pie krūtīm piespiedusi, izjusti un acīmredzami pārliecināti par saviem vārdiem saka politiķe.

Atšķirība starp viņas un Lemberga darījumu no vienas puses un prokuratūras rīcībā esošajiem stipendiātu sarakstiem no otras puses, pēc Bendrātes domām, ir tas, ka viņa naudu no Ventspils mēra saņēmusi uz līguma pamata un uz šī dokumenta ir viņas vārds un paraksts, bet stipendiāti slēpjas zem iesaukām un dokumentālu apliecinājumu naudas saņemšanai nav.

Pašlaik politiķe vairs neatceras, vai nauda viņai pārskaitīta no Lemberga konta jeb caur kādu starpnieku, bet pieļauj, ka „droši vien pa taisno”. „Neko es neesmu nevienam ne izkrāpusi, ne paņēmusi un neatdevusi, neesmu nekādas melnās naudas nekur apgrozījusi, tas patiešām tā nav noticis – viss ir caurspīdīgs,” uzskata Bendrāte.

Pēc Bendrātes vārdiem, viņai trasta līgums kā darījuma slēgšanas juridiskā forma īpaši nav pamatots. Turklāt viņa respektējusi naudas devēja tiesības izvēlēties, kā to juridiski noformēt. Politiķei arī pašlaik nešķiet, ka Lembergs trasta līgumu izmantojis, lai, aiz viņas – tobrīd autoritāti Kurzemē apveltītas žurnālistes – vārda slēpjoties, paliktu ēnā un ietekmētu medija saturu. Pamatojums? Nekādas ietekmes neesot bijis, arī pašcenzūru, ko varētu izraisīt parāda sajūta pret Lembergu, Bendrāte savā darbā tolaik neesot pamanījusi.

Bendrāte vēl aizvien nav norēķinājusies ar Lembergu par 2250 latiem, kurus saskaņā ar trasta līgumu viņa saņēmusi. No politiķes atbildēm var saprast, ka viņai šāda nepieciešamība nav ienākusi prātā. Lembergs nekad neesot ne prasījis norēķināties, ne arī prasījis, lai Bendrāte, izmantojot savas Kurzemes radio vēl aizvien piederošās 125 daļas, censtos spiest uz radio viņa interesēs.

Bendrāte arī uzskata, ka, Kurzemes radio saturā nodrošinot ziņu plūsmu par Ventspili, parādu Lembergam pēc būtības ir atlīdzinājusi. To sakot, politiķe vairākkārt lieto vārdu „atstrādājusi”.

Lembergs tikai reizi, 2002. gadā, kad Jaunais laiks pēc savām pirmajām Saeimas vēlēšanām centās izveidot valdību, nejauši saskrējies ar Bendrāti un izrādījis interesi par noskaņojumu partijā, bet viņa uzreiz pateikusi, ka „par tām lietām nerunās”. Nekādas personīgas attiecības ārpus pašvaldības vadītāja un novada žurnālistes kontaktiem Bendrāti ar Lembergu nesaistot, lai gan Ventspils mēra ieguldījumu Kurzemes radio viņa skaidro tieši ar ilgstošo pazīšanos.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi