
Siliņa cenšas izvairīties no jebkādas atbildības par KNAB uzraudzību, to mēģinot novelt uz... pašu KNAB
PIETIEK14.08.2025.
Komentāri (33)
Saskaņā ar likumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar ministru prezidenta starpniecību. Taču, saņēmusi konkrētus jautājumus saistībā ar tumšo ēnu, kas gulstas pār KNAB (bez)darbību un tā pārvaldību, pašreizējā ministru prezidente Evika Siliņa cenšas no jebkādas atbildības izvairīties, to mēģinot novelt uz... pašu KNAB. Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts ministru prezidentei, un Valsts kancelejas „atbildi” uz šo iesniegumu.
Iesniegums pašreizējai ministru prezidentei Evikai Siliņai
Šā gada 16. jūlijā es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas par Jūsu pārraudzībā esošās iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja darbības atbilstību labas pārvaldības principiem, nosūtīju šai iestādei iesniegumu – informaācijas pieprasījumu, norādot, ka vēlos saņemt informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada martā? Ar ko ir izskaidrojama šīs personas prombūtne dienās, kad tā nav atradusies darba vietā?
2) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada aprīlī? Ar ko ir izskaidrojama šīs personas prombūtne dienās, kad tā nav atradusies darba vietā?
3) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada maijā? Ar ko ir izskaidrojama šīs personas prombūtne dienās, kad tā nav atradusies darba vietā?
4) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada jūnijā? Ar ko ir izskaidrojama šīs personas prombūtne dienās, kad tā nav atradusies darba vietā?
5) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada jūlijā? Ar ko ir izskaidrojama šīs personas prombūtne dienās, kad tā nav atradusies darba vietā?
6) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada martā, tajā ierodoties iestādei noteiktajā darba dienas sākumā un atrodoties tajā līdz iestādei noteiktās darba dienas beigām?
7) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada aprīlī, tajā ierodoties iestādei noteiktajā darba dienas sākumā un atrodoties tajā līdz iestādei noteiktās darba dienas beigām?
8) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada maijā, tajā ierodoties iestādei noteiktajā darba dienas sākumā un atrodoties tajā līdz iestādei noteiktās darba dienas beigām?
9) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada jūnijā, tajā ierodoties iestādei noteiktajā darba dienas sākumā un atrodoties tajā līdz iestādei noteiktās darba dienas beigām?
10) Cik darba dienas Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir atradies darba vietā šā gada jūlijā, tajā ierodoties iestādei noteiktajā darba dienas sākumā un atrodoties tajā līdz iestādei noteiktās darba dienas beigām?
11) Kur Jūsu iestādes vadītājs J. Straume šā gada martā – jūnijā ir atradies tajās darba dienās, kad šī persona nav atradusies darba vietā?
12) Vai Jūsu iestādes vadītājs J. Straume ir vērsies pie kādiem Jūsu iestādes darbiniekiem saistībā ar prettiesiskām prasībām saistībā ar viņa neatrašanos darba vietā darba laikā? Ja jā, kad, pie kuriem un ar kādām?
13) Vai Jūsu iestādes darbinieku rīcībā ir nonākušas ziņas par iespējamu J. Straumes alkohola atkarību, kas varētu traucēt darba pienākumu izpildei? Ja jā, kādas darbības šai sakarā ir veiktas?
Esmu saņēmis šīs iestādes darbinieces I. Cīrules parakstītu dokumentu (pievienoju šim iesniegumam), kurā prettiesiski, rupji pārkāpjot labas pārvaldības principus, nav sniegta manis pieprasītā informācija un atbildes pēc būtības uz manis uzdotajiem jautājumiem.
Papildus tam, tāpat prettiesiski, rupji pārkāpjot labas pārvaldības principus un likuma normas, KNAB darbiniece I. Cīrule nav norādījusi, kam un kādā kārtībā pārsūdzams iestādes administratīvais lēmums par pieprasītās informācijas un atbilžu pēc būtības nesniegšanu.
Izvairoties no šīs informācijas un atbilžu sniegšanas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība padara vēl melnāku šaubu un aizdomu ēnu par šīs savu reputāciju un sabiedrības uzticību pēdējos gados katastrofāli sagrāvušās iestādes darbību.
Ar šo vēlos, lai Jūs kā iestāde, kas pārrauga KNAB darbību un tātad ir par to atbildīga:
1) nodrošinātu manis pieprasītās informācijas un atbilžu pēc būtības sniegšanu,
2) izvērtētu KNAB prettiesisko rīcību un pieņemtu lēmumus saistībā ar to,
3) informētu mani par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem,
4) sniegtu man atbildi pēc būtības – kādu iemeslu dēļ Jūs kā iestāde, kas pārrauga KNAB darbību, pieļaujat un faktiski atbalstāt tās pēdējo gadu darbību, kas novedusi pie katastrofāla sabiedrības uzticības zaudējuma šai iestādei un korupcijas apkarošanai kopumā.
Par vēstules virzību
Valsts kancelejā saņemta Ministru prezidentei E. Siliņai adresēta Lato Lapsas vēstule par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja darbības atbilstību labas pārvaldības principiem.
Ministru prezidenta biroja uzdevumā nosūtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Lato Lapsas vēstuli izskatīšanai un atbildes sniegšanai atbilstoši Iesniegumu likuma 4. panta otrajai daļai.
Lūdzu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju informēt Valsts kanceleju par iesniedzējam sniegto atbildi.
Cieņā
Valsts kancelejas direktora vietā –
Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks





Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.