Siksnis, Ģiga un Spriņģe vienprātīgi nevēlas viest skaidrību par Latvijas radio finansējumu "Re:Balticai"
L. Lapsa15.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas radio valdes loceklis Jānis Siksnis, nodibinājuma Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica amatpersona Arta Ģiga (attēlā) un nodibinājuma darbiniece Inga Spriņģe pirmdien vienprātīgi atteicās viest skaidrību par finansējumu, ko Latvijas radio piešķīris Re:Balticai, lai kopā veidotu Spriņģes dzīvesbiedra Kārļa Dagiļa vadītās Latvijas radio apakšstruktūras Radio Pieci - Pieci.lv rubriku Melu detektors. Pirmdienas vakarā Spriņģe gan izmantoja valsts apmaksātā medija iespējas, lai savu versiju publicētu sabiedriskajā medijā lsm.lv, apgalvojot, ka nekādu finansējumu no Latvijas radio nesaņemot, taču skaidrību par Re:Baltica finansēm neviesa arī šajā rakstā.
Uz neskaidrībām ap finansējumu Melu detektoram aizvadītajā nedēļā Spriņģes vadītajā Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 norādīja viņas intervētais raidījuma Suņu būda vadītājs un deputāta kandidāts Artuss Kaimiņš. Spriņģe uz Kaimiņa uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, paziņojot, ka viņa esot tā, kas uzdod jautājumus. Abi starpā norisinājās šāds dialogs:
Kaimiņš: Saki, lūdzu, kur strādā tavs vīrs? Kur strādā tavs vīrs?
Spriņģe: Šis raidījums nav par manu vīru, šis raidījums ir par tevi.
Kaimiņš: Nē. Nē... tas ir... mēs esam par veselo saprātu... pastāsti cilvēkiem, kas ir tavs vīrs.
Spriņģe: Šis raidījums nav par manu vīru, tad, kad tu viņu uzaicināsi uz Suņu būdu...
Kaimiņš: Tad es pastāstīšu tavā vietā. Tavs vīrs ir Kārlis Dagilis – Radio5 direktors. Radio5 ir sabiedriskais medijs, kuram gadā Vienotība, kas ir... es atvainojos, kas ir valdības... piecsimts, atvaino, piecsimts tūkstošus gadā, jūs dzirdat, operatori un visi pārējie,... piecsimts, nulle komats pieci miljoni gadā un nākamgad būs vēl tikpat.
Spriņģe: Kā tu zini? Viņi paši to vēl nezina. Kā tu zini?
Kaimiņš: Tāpēc, ka ir pieņemts lēmums, ka ir jāatbalsta jau pašā saknē. Un tagad tu man saki, tu esi uztaisījusi jaunu raidījumu, Melu detektors saucās? Sadarbībā ar LSM, Latvijas sabiedrisko mediju, sadarbībā par pieci.lv un sadarbībā ar Re:Baltica. Cik izmaksāja šis te projekts – Melu detektors?
Spriņģe: Tu esi pabeidzis?
Kaimiņš: Nē. Atbildi uz jautājumu.
Spriņģe: Nē, Artus, šajā raidījumā es uzdodu jautājumus.
Kaimiņš: Labi, neatbildi. Es tikai gribētu pateikt, ka šī ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kura tiek absolūti izšķērdēta. Tā ir izmesta mēslainē, miskastē. Un tur ir atbildīgs tavs vīrs, Inga. Tas ir Kārlis Dagilis...
Pēc šī raidījuma valsts finansētais sabiedriskais medijs lsm.lv publicēja raidījuma aprakstu, kurā tika akcentēta Spriņģes apsveicamā profesionalitāte un Kaimiņa nepieļaujamā uzvedība. Savukārt neilgi pēc tam lsm.lv nāca klajā ar karikatūru par Kaimiņu (bet ne Spriņģi), savukārt Spriņģes Re:Balticas un Dagiļa vadītā Radio Pieci kopīgi veidotajā rubrikā Melu detektors parādījās Kaimiņu asi kritizējošs sižets.
Saistībā ar notikušo Pietiek ir uzdevis virkni jautājumu gan Latvijas radio vadītājam Siksnim, gan Spriņģei un Re:Balticas oficiālajai amatpersonai Ģigai, bet viņi visi lielā vienprātībā ir atteikušies atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Šos jautājumus Pietiek publicē.
Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt Latvijas radio vadītājs Jānis Siksnis
1) vai Jūsu vadītā VSIA bija izsludinājusi kādus iepirkumus saistībā ar rubrikas "Melu detektors" izveidi? Ja jā, kur un kā varu iepazīties ar iepirkuma dokumentiem? Ja nē, kādu iemeslu pēc ne?
2) kuras konkrētās Jūsu vadītās VSIA amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par minētās rubrikas izveidi? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
3) kuras konkrētās Jūsu vadītās VSIA amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par nodibinājuma Re:Baltica piesaisti minētās rubrikas izveidē? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
4) kuras konkrētās Jūsu vadītās VSIA amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu nodibinājumam Re:Baltica vai kādiem tā darbiniekiem? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
5) kāds ir minētajam nodibinājumam piešķirtais finansējums no Jūsu vadītās VSIA līdzekļiem?
6) kā plānots mērīt un izvērtēt minētā finansējuma piešķiršanas lietderību?
Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt nodibinājuma Re:Baltica amatpersona Arta Ģiga:
1) vai nodibinājums ir uzvarējis kādos VSIA Latvijas radio iepirkumos saistībā ar rubrikas "Melu detektors" izveidi? Ja jā, kur un kā varu iepazīties ar iepirkuma dokumentiem? Ja nē, kādā veidā tad minētais nodibinājums ir ieguvis iespēju veidot minēto rubriku?
2) kuras konkrētās VSIA Latvijas radio amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par minētās rubrikas izveidi? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
3) kuras konkrētās VSIA Latvijas radio amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par Jūsu pārstāvētā nodibinājuma Re:Baltica piesaisti minētās rubrikas izveidē? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
4) kuras konkrētās VSIA Latvijas radio amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu Jūsu pārstāvētajam nodibinājumam Re:Baltica vai kādiem tā darbiniekiem? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
5) kāds ir Jūsu pārstāvētajam nodibinājumam vai tā pārstāvjiem piešķirtais finansējums no VSIA Latvijas radio līdzekļiem?
Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt Re:Baltica darbiniece Inga Spriņģe:
1) vai minētais nodibinājums ir uzvarējis kādos VSIA Latvijas radio iepirkumos saistībā ar rubrikas "Melu detektors" izveidi? Ja jā, kur un kā varu iepazīties ar iepirkuma dokumentiem? Ja nē, kādā veidā tad minētais nodibinājums ir ieguvis iespēju veidot minēto rubriku?
2) kuras konkrētās VSIA Latvijas radio amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par minētās rubrikas izveidi? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
3) kuras konkrētās VSIA Latvijas radio amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par Jūsu pārstāvētā nodibinājuma Re:Baltica piesaisti minētās rubrikas izveidē? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
4) kuras konkrētās VSIA Latvijas radio amatpersonas/darbinieki pieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu Jūsu pārstāvētajam nodibinājumam Re:Baltica vai kādiem tā darbiniekiem? Kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu?
5) kāds ir Jūsu pārstāvētajam nodibinājumam vai tā pārstāvjiem piešķirtais finansējums no VSIA Latvijas radio līdzekļiem?
6) kāda ir bijusi Jūsu personīgā loma, izvēloties kā minētās rubrikas objektu raidījuma Suņu būda vadītāju Artusu (Artūru) Kaimiņu?
7) vai esat pārrunājusi minētās rubrikas izveidi ar savu dzīvesbiedru K. Dagili?
Ko Spriņģe atklāj un ko noklusē publikācijā sabiedriskajā medijā
Tā vietā, lai sniegtu skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, Spriņģe pirmdienas vakarā izmantoja valsts apmaksāta medija sniegtās iespējas, lai savu versiju publicētu sabiedriskajā medijā lsm.lv.
Saskaņā ar viņas versiju viņa Melu detektora ideju vispirms esot pārrunājusi "ar abu sabiedrisko mediju vadību" (konkrēti uzvārdi netiek nosaukti, līdz ar ko nav skaidrs, vai pārruna notikusi "ģimenes lokā") un vienojusies, "ka šī būtu laba iespēja kā par politiku ieinteresēt jauniešu auditoriju, tādēļ projekts tapa kopā ar Latvijas Radio 5 - Pieci.lv un lsm.lv".
"Mēs kopīgi meklējam faktus, pārbaudām tos, domājam par vizuālo noformējumu," - Spriņģe ir faktiski apliecinājusi, ka nekavējoties pēc pretrunīgi vērtētā raidījuma 1:1 ir tieši piedalījusies arī Kaimiņam veltītā Melu detektora veidošanā.
"Re:Baltica par šo darbu naudu nesaņem. Tāds ir mūsu sadarbības modelis, ko realizējam pēc ASV lielākā bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas centra ProPublica principa," savā publikācijā apgalvojusi Spriņģe.
Re:Baltica darbības modelis esot šāds: "Mēs radām saturu - veicam pētījumus, ierosinām inovatīvas idejas, ko atdodam Latvijas komercmedijiem un arī Baltijas medijiem bez maksas. Pēc būtības "Re:Baltica" izdara to, ko bieži vien nevar atļauties komercmediji - ilgstošā laikā, piesaistot finanšu un ekonomikas speciālistus, veicam padziļinātu konkrētas tēmas izpēti. Pēc tam mēs jau konkrētus rakstus, vai datus piedāvājam lielajiem medijiem bez maksas."
Savā rakstā Spriņģe nemin nekādas konkrētas summas un konkrētu finansējumu, kas ļautu veikt visu šo saskaņā ar viņas vārdiem apjomīgo bezmaksas darbību. Publikācijā vienīgi norādīts, ka "līdz šim Re:Baltica finansējumu saņēmusi no SIF; Sorosa fonda; Sigrid Rausing Trast. Ar telpām un ceļa naudas izdevumiem Re:Baltica atbalstījusi Rīgas Ekonomikas augstskola, Zviedrijas, ASV, Nīderlandes un Polijas vēstniecības. Kā arī no iedzīvotāju ziedojumiem".
Re:Baltica oficiālais gada pārskats Lursoft datu bāzē gan rāda, ka gada laikā nodibinājums ziedojumos saņēmis tikai 1490 latus, savukārt nepaskaidrotās "dotācijās" - 33 152 latus.
Siksnis tomēr atbild uz uzdotajiem jautājumiem
Otrdien Siksnis tomēr sniedza rakstiskas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem - publicējam tās pilnībā:
"
Paldies par Jūsu interesi par Latvijas Radio raidījumiem!
Melu detektors ir realizācija idejai, kas Latvijas Radio tiek apspriesta jau pāris gadu, iedvesmojoties no citu sabiedrisko radio līdzīgiem raidījumiem. Iepriekš atlikta dažādu iemeslu, tai skaitā nepietiekamu resursu, dēļ, šogad ideja beidzot īstenota pēc tam, kad kolēģe Inga Spriņģe, kas darbojas arī pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas centrā Re:Baltica un pētījusi šo formātu arī citās valstīs, to ierosināja veidot kā kopīgu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rubriku. Iepriekš Latvijas Radio bijusi veiksmīga sadarbība ar Re:Baltica citu projektu īstenošanā. Visbeidzot rubrika Melu detektors kļuva par sabiedrisko mediju jauno kanālu - pieci.lv un LSM.lv – satura sastāvdaļu.
Šīs rubrikas veidošanu, tai skaitā par sadarbību ar Re:Baltica, tāpat kā visu citu Latvijas Radio raidījumu tapšanas gadījumos, apstiprinu es, valdes loceklis Jānis Siksnis. Par sīkākām izpildījuma detaļām lemj Pieci.lv un LSM.lv redakcijas.
Nekādi iepirkumi šajā sakarā nav veikti, un tas arī nav nepieciešams, jo līdzīgi kā citus Latvijas Radio raidījumus arī šo veido paša radio autoru kolektīvs, piesaistot dažus ārštata izpildītājus. Re:Baltica nav piešķirts nekāds Latvijas Radio finansējums. Arī Inga Spriņģe nekādu atalgojumu no Latvijas Radio nav saņēmusi."
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
