Iesaki rakstu: 
Ja savām acīm nebūtu redzējis Siguldas novada Pašvaldības policijas Apgabala inspektora Ralfa Fjodorova uz amatpersonas iniciatīvas pamata pieņemto Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa Nr. 14658000064723-1 uzsākšanu, es nekad neticētu, ka par tiesisku valsti dēvētajā Latvijā kaut kas tāds būtu iespējams. Izrādās, ka ir – Pašvaldības policijas darbinieki, kā izskatās, sociālajā tīklā “Instagram” uzlauzuši nepilngadīgas personas profilu, atraduši tajā kādu video, kurā redzamas divu cilvēku rokas, kas pirkstos tur cigaretes, un izdomājuši, ka profila īpašnieku varētu sodīt par smēķēšanu…
Siguldas novadā dzīvojošais pusaudzis Kārlis (vārds mainīts) pirms kāda laika, kas noteikti nebija šogad, bet varbūt arī ne pagājušajā gadā, sociālajā tīklā “Instagram” savā slēgtajā profilā, kas pieejams tikai pāris desmitiem viņa draugu, publicēja video, kurā redzami vairāki pusaudži, kas peldas, redzama kāda automašīna, tukšas pudeles, kā arī divu cilvēku rokas, kuru pirkstos ir dūmojošām cigaretēm līdzīgi priekšmeti.
Kā var secināt no Apgabala inspektora R. Fjodorova lēmuma, Siguldas novada Pašvaldības policija izpētījusi visu Kārļa profila saturu, atradusi šo video un konstatējusi, ka “nepilngadīgā persona Kārlis T. ievietojis vietnē “Instagram” video, kurā redzams, ka, ka Kārlis T. smēķē tabakas izstrādājumus”.
Protams, nav divu domu, ka nepilngadīga persona nedrīkst smēķēt. Tajā pašā laikā rodas vesela virkne jautājumu:
1) Vai Siguldas novada Pašvaldības policijas Apgabala inspektors Ralfs Fjodorovs, kurš, starp citu, šajā amatā ir tikai kādu mēnesi, ir operatīvās darbības subjekts, lai viņam būtu tiesības sociālajos tīklos kontrolēt plašākai publikai slēgtus profilus?
2) Ja R. Fjodorovs tādu kontroli tomēr veica, vai viņam bija tiesas vai vismaz prokuratūras lēmums par atļauju to darīt, jo pretējā gadījumā iznāk, ka pats R. Fjodorovs ir izdarījis vismaz administratīvu pārkāpumu, ja ne Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu?
3) Kā no videofragmenta, kurā redzamas tikai divu personu rokas ar cigaretēm līdzīgiem priekšmetiem pirkstos, iespējams secināt, ka “Kārlis T. smēķē tabakas izstrādājumus”?
Tomēr nedrīkst nepieļaut, ka šai monētai ir arī otra puse, kas apliecina, ka taisnība ir tieši R. Fjodorovam. Varbūt tiešām jāaizmirst tie laiki, kad pašvaldības policisti gāja, skrēja, jāja un brauca pa sava novada teritoriju, lai konstatētu tādus pārkāpumus kā, piemēram, valsts karogu neizkāršanu, zāles nepļaušanu, atkritumu dedzināšanu un kucēs aizskrējušu suņu klaiņošanu? Pieņemsim, ka turpmāk kārtības sargiem pietiks ar sava novada iedzīvotāju sociālo tīklu kontu monitorēšanu, lai administratīvo pārkāpumu procesi tiktu uzsākti viens pēc otra.
Starp citu, rupjus likuma normu ignorēšanas precedentus Siguldas novadā var uziet ne tikai sociālajos tīklos, bet pat televīzijā. Piemēram, TV raidījums “Bez Tabu” ir informējis sabiedrību par to, ka Siguldas novada Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kristaps Freimanis ikdienā pārvietojas ar savu personīgo auto “BMW X5”, kuram tehniskās apskates talons dažus mēnešus jau kā nederīgs: https://beztabu.tv3.lv/transports/sture-bez-tehniskas-apskates-visatlautiba-siguldas-policijas-prieksnieka-vietnieka-piemers-sabiedribai-un-padotajiem/ Hop, un Apgabala inspektors R. Fjodorovs būs uzsācis vēl vienu procesu, vai ne?
Varbūt arī nebūs uzsācis, jo Ralfam Fjodorovam pašam ir konts vietnē “Instagram”, turklāt publiski pieejams, tāpēc tā pārlūkošanai nav jābūt operatīvās darbības subjektam, kā arī nav vajadzīgas tiesas vai prokuratūras atļaujas. Pārskatot, ko publicējis pats Apgabala inspektors, nevar nepamanīt bildi, kurā redzami vairāki šaujamieroči – gan automātiskie, gan pistoles. Pilnīgi izslēgts, ka kaut kādam fjodorovam varētu būt atļaujas tik daudzu ieroču glabāšanai, tādēļ nav divu domu, ka Valsts policijai nekavējoties jāuzsāk kriminālprocess par “šaujamieroču iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas”, jo viss, kas publicēts “Instagram”, taču ir pārliecinošs pierādījums, vai ne?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
