„Siamo tutti fascisti”

Būdams pieaudzis, izzināju, ka Musolīni ir daudz darījis Baltijas valstu neatkarības starptautiskās atzīšanas labā, ir apbalvots ar Lāčplēša ordeni un arī ar Igaunijas un Lietuvas ordeņiem. Itālijas pretkomunistiskā noskaņojuma dēļ Roma pievērsa īpašu uzmanību valstīm, kuras bija boļševiku apdraudētas.*

Vārdu "fašisms" dēmonizēt vispirms sāk Padomju Savienībā, kad Kominternes organizētie sarkano apvērsumi cieš neveiksmi un izrādās, ka Itālija nebūs vis iecerētā "Itālijas PSR", bet gan boļševismam naidīga, nācijas idejā balstīta valsts. Marksisma adeptiem atliek vien paust zvērīgu naidu pret sekmīgi konkurējošo sistēmu, kas aizslauka mēslainē gan kapitālistisko plutokrātiju, gan boļševismu. Un sāk plūst melu straumes. Kāda 20. gadu Maskavas avīze raksta - lūk, tagad fašistiskajā Itālijā demonstrācijas jāpiesakot veselu mēnesi iepriekš. Un to raksta laikā, kad boļševiku režīms jau noslepkavojis miljonus, nerunājot nemaz par jebkādām demonstrācijām.

"Fašisms - visreakcionārākā politiskā kustība, kas pauž imperiālistiskās buržuāzijas visagresīvāko aprindu intereses. Fašismam raksturīga demokrātisko brīvību iznīcināšana, varas kults, šovinisms, rasisms, agresija, antikomunisms. Fašisms ir starptautiskās reakcijas triecienspēks,” pauž Padomju enciklopēdija. Krievijā pat līdz šim laikam vārda "nacisms" vietā lieto vienīgi vārdu "fašisms". Uzvara pār fašistisko Vāciju. Gan Baltijā, gan Ukrainā atdzimstot fašisms. Un tā joprojām ik dienas.

Tāpat Rietumos valdošie neomarksisti - liberālleftisti ar nerimstošu sparu to dēmonizē līdz šim laikam. Nav pasaulē cita termina, kas būtu tik daudz apmelots, falsificēts un modificēts. Kopš šo vārdu nozaga no Musolīni, ar autoru tam vairs nav gandrīz nekāda sakara.

Musolīni ir ieņēmis izcilu vietu vēsturē. Viņu augsti vērtēja tā laika galvenie pasaules līderi. Čērčils reiz izteicās, ka, ja viņš nokļūtu Itālijā, tad vispirms uzvilktu fašistu partijas formas tērpu - melno kreklu. Mahatma Gandi un Musolini apbrīnoja viens otru. Gandi rakstīja: "Mani pārsteidz Musolīni nerimstošā vēlme kalpot savai tautai. Un arī viņa aizraujošo runu pamatā ir sirsnība un kvēla mīlestība pret savu tautu. Man šķiet, ka lielākā daļa Itālijas tautas mīl viņa stingro valdību."

Musolīni vadītajā Itālijā tajos skarbajos laikos neeksistēja koncentrācijas nometnes, apšaušanas un citas necilvēciskas izdarības. Ebrejiem arī nav, par ko sūkstīties - nebija antisemītisma. Latvieši viņu varētu pielīdzināt Kārlim Ulmanim (kurš Musolīni uzskatīja par valsts vadīšanas paraugu). Mūsdienās līdzības būtu meklējamas ar Kadafi, kurš padarīja Lībiju par plaukstošu valsti un kuru nobendēja Jaunās Pasaules Kārtības uzdevumā.

Lielākos uzbrukumus pret Musolīni vērš pievienošanās dēļ Hitlera aliansei un vācu pieprasītiem "rasu likumiem", kaut arī tie, kā teica pats Musolīni, bija kā "spoža, bet bezvērtīga monēta" un faktiski nedarbojās. Arī Etiopijas aneksija (kuru Latvija atzina) izraisīja neviennozīmīgu attieksmi.

***

Musolini mauzoleju viņa dzimtajā pilsētā Predappio apmeklē itāļu un ārzemju piligrimi, vēstures tūristi, bet liela daļa ir labējas pārliecības cilvēki, kam Musolīni kļuvis par pretošanās simbolu liberālleftistu dominancei Rietumeiropā. Leftisti savos medijos visus tos vienmēr sauc par neofašistiem. Apmeklējumu skaita ziņā mauzolejs atrodas otrajā vietā aiz pāvesta Jāņa Pāvila Otrā atdusas vietas. Dažviet rakstīts, ka tur ierodas līdz pat 100 000 cilvēku gadā. Es nezinu, cik baltieši tur ir bijuši, bet izlemju Dučes 133.dzimšanas dienu nosvinēt klātienē. Un galu galā - es pats taču arī esmu kļuvis par fašistu jau triju gadu vecumā.

Milānā, kā jau visur Itālijas pilsētās daudz muslimu, bet īpaši krīt acīs tas, ka plašā Milanas dzelzceļa stacijas apkaime pilna ar nēģeriem. Latviešu velkamists Juris Kaža nezin kāpēc lieto vārdu "neiģeri". Juris un viņa domubiedri uzskata, ka no Āfrikas uz Eiropu jāpārceļas dzīvot visiem, kas vien to vēlētos. Robežām nebūt, valstīm arī ne. Imagine, there's no countries. Markūzes un citu kultūrmarksistu idejas viņš pauž nemazinātā savas senās jaunības revolucionārā pārliecībā.

Sāk tumst, un nu vairs nevienu neiģeri pēc sejas neatšķirt. Paši šie arī to labi zina, un tie, kas pieķerti kādā noziegumā, vienmēr saka, ka nav vainīgi. Es neko neesmu darījis. I didn’t do nothing. Dindu nafin. Tā arī tagad viņus visur sauc - par dindu.

Viens bars skaļi klaigā agresīvās pirmskautiņa balsīs. Te citā vietā asa urīna smaka. Tālāk nost no tiem bariem apsēžos klusākā vietā - jāpārlej ūdens vieglākā plastmasas pudelē, ko nēsāju somā. Lielā soma atstāta hostelī, vērtīgākais salikts mazajā, lai kāds nenospertu. Ūdens pudeli lieku atpakaļ somā, bet... somas vairs nav. Kāds dindu ir izlīdis no trīs metru attālajiem aizmugures krūmiem un zibenīgi to pārņēmis savā valdījumā. Āfrikas džungļu mednieki, vienīgi tiem var būt tik meistarīgas pielavīšanās prasmes.

Velkamisti gan apgalvo, ka tie esot ārsti un inženieri.

Lielajā laukumā dienu un nakti stāv policijas auto. Policisti noplāta rokas - ko tad es tuvojoties šiem Merkeles dēliem, šiem dindu, vai tad neredzot, kas tie tādi. Varot jau rakstīt iesniegumu, bet faktiski ko atgūt nekādu izredžu, vienīgi, ja apdrošinātājiem vajag papīru.

Mana GoPro kamera nav bijusi apdrošināta, un atliek vien, apejot ārstu un inženieru pulkus, doties prom.

Boloņā afrikāņu vēl vairāk. No stacijas netālajā parkā koku ēnā tie sēž uz soliņiem Viens soliņš brīvs, apsēžos uz tā Viens dindu ar nīgru skatienu nostājas pretī un tūlīt kaut ko teiks šeit vienīgajam baltajam. Tajā brīdī cits dindu viņu sauc, un viņš aiziet. Jālasās labāk prom, viņu te pilns. Ironiskā kārtā atkāpšanās ceļš ved pa kultūrmarksisma klasiķa Antonio Gramši ielu.

Cik nu ir būts mazajās pilsētiņās Itālijas ziemeļu daļā, ik reizes ir sastapti melnie. Forli stacijā iekrīt acīs meiča ar cigareti zobos un izaicinošā pozā eksponētiem gurniem. Tādas bieži redzamas arī citās stacijās. Un, braucot nieka 16 kilometrus ar autobusu, tajā jau iekāpuši un izkāpuši veseli trīs nēģeri.

Itālija - nēģeru zeme. Kāda velkamiste reiz centās iestāstīt, ka tā esot karma Etiopijas dēļ. Es gan to noliedzu, jo, ja vien nenotiek tāda nenormālība, kā masveida invāzija, itāļi nav nēģeru nīdēji. Par ko liecina 30. gados lielajos Romas dziesmu svētkos prezentētā un tautā ļoti iemīļotā, par fašistu himnu sauktā dziesma Facetta nera, kurā apdzejota Etiopijā no verdzības atbrīvotā mazā, skaistā, melnā meitene, kas, tērpta fašistu partijas formastērpā, iet gājienā, sveicot Duči un karali.

***

Uz San Cassiano kapsētu, kur apbedīts Musolīni, jāiet kāds kilometrs aiz Predappio. Ceļazīme ar pilsētas nosaukumu aplīmēta ar daudzām Itālijas un Eiropas labējo partiju un grupu emblēmām. Nu tām tiek pievienota Latviešu Leģiona uzlīme - karā pret staļinisko Latvijas okupētājvalsti taču bijām sabiedrotie.

Godināt Musolīni piemiņu ļaudis ierodas Predappio ik dienas, bet trīs reizes gadā to ir īpaši daudz. Oktobrī notiek gājiens, kurā iet tūkstoši. Dzimšanas dienas jūlija karstumā (šodien ir 38 grādi) gājiena nav, bet ļaudis atbrauc automašīnās un grupās iet uz mauzoleju. Pēc tam vairums dodas uz Forli, kur šodien, tāpat kā ik gadu, liels dzimšanas dienas bankets.

Uzaicinājumu braukt līdzi nākas pieklājīgi noraidīt dalības maksas dēļ - nozagtā kredītkarte nu ir pie dindu, labi, ka vēl ir paspēts to nobloķēt. Knapi varēšu tikt atpakaļ uz Rīgu.

Svētku vīnam gan vēl sanāks - veikalos tautas vīns tetrapakās par nepilnu eiro litrā. Bet vienā no trijiem Musolīni laikmeta suvenīru veikaliem kāds kungs nopircis lielu vīna pudeli, kam uz etiķetes Musolīni bilde, atzīmējot dzimšanas dienu, cienā visus veikala apmeklētājus - Buon Compleanno Benito Mussolini!

Nāk vakars, un svelme pierimst, bet cilvēku kļūst aizvien mazāk, ielas tukšas. Vientuļš dindu apzagts latvju fašists klīst pa Musolīni dzimto Predappio, no viena gala līdz otram un atpakaļ.

Arī kāds vientuļš nēģeris jau kādu stundu, tāds pavisam saskumis viens pats sēž ielas malā. Varbūt pieiet klāt un parunāties? Vai skumsti pēc dzimtenes, laikam esi sapratis, ka te tev nekā, no apsolītās eiroleiputrijas nav un nebūs. Ka lielākais vairums šejienes iedzimto tevi neuzskatīs par bēgli no nāves briesmām, bet pašā labākajā gadījumā par ekstrēmu tūristu no Āfrikas, kas samaksājot daudzus tūkstošus, ticis pāri Vidusjūrai, un nu apceļo sapņu zemi Eiropu. Arābu ienācēju attieksme pret tevi būs vēl sliktāka, tie, tāpat kā Lībijā, skatīsies uz tevi no augšas, kaut arī viņu Korāns sludina vienlīdzību. Nēģeru separātisti tevi uzskatīs par rases nodevēju - redz, sadomājis meklēt saldo dzīvi, cerēdams sajaukties ar baltajiem. Un bandīti, kas tev aizdeva ceļa naudu, prasīs to atpakaļ, piedraudot pārdot tavus orgānus. Tāda ir dzīve, lētticīgais.

Bet es taču neprotu runāt nevienā afrikāņu valodā.

Nēģeris drīz dosies pie miera kādā Merkeles apmaksātā mājoklī. Man arī jāiet kaut kur kādā laukā vai mežā atrast naktsguļas vietu, kamēr vēl nav pavisam tumšs.

Pamostoties ieraugu aiz ieplakas Musolīni mauzoleja kapelas tornīti. Labrīt, Duče!

***

Priesteris Padre Giulio Tam, kas pēdējos gados vadījis Musolīni piemiņas dievkalpojumus, uzsver liberālleftistu radītās briesmas Eiropai. Migrantu masveida invāzija. Sodomija. Tradicionālo un ģimenisko vērtību noārdīšana. Izmiršana. "Musolīni raudātu savā kapā, uzzinot, ka Itālija ir kritusi tik zemu", viņš saka.

Zvērīga naida pārņemtie liberālleftisti lamā citādi domājošos par rasistiem un fašistiem. To pašu dara arī mūsmāju streipveidīgie. Rasistu Latvijā nav daudz, ja neskaita viņus pašus - baltās rases nīdējus, bet svešinieku invāziju nosoda 85%, tātad tie esot fašisti. Oho, tas jau ir kaut kas. Siamo tutti fascisti. Mēs visi esam fašisti. Nu ko, buona giornata, camerati! **

* Par kopīgām garīgām saitēm ar Itāliju. https://www.vestnesis.lv/ta/id/70501

** šeit: Labu dienu, cīņu biedri (it.)

Novērtē šo rakstu: