SIA "Cityparks Latvija” atklājusi, kā var legāli nemaksāt pievienotās vērtības nodokli
Ieva Triguba31.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to maksā nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā. Bet SIA "Cityparks Latvija" juristi ir atraduši veidu, kā var nemaksāt šo nodokli, turklāt visu Latvijas iedzīvotāju acu priekšā!
Jūs teiksiet – tas nav iespējams, ir taču daudzas finanšu un tiesību kontrolējošas iestādes! Tas ir iespējams, Rīgā dzīvojoša pensionāre, kura saņem pensijā tikai nedaudz vairāk par 200 EUR to var pastāstīt no savas personīgās pieredzes.
2018. gada 11. decembrī plkst. 11:52 pensionāre nelaimīgā kārtā bija atstājusi savu mazlitrāžas „Renault Clio” markas auto pie tirdzniecības centra „Maxima” Vienības gatvē 113, Rīgā, bezmaksas autostāvvietā un, kā jau pavecākiem cilvēkiem dažreiz gadās, aizmirsusi reģistrēt stāvēšanas laiku.
Lai arī pensionāre stāvvietu bija lietojusi tikai 18 minūtes un ļoti lūdza viņu pažēlot, "Cityparks Latvija" ir nepielūdzams – sods 35 EUR nevarot tikt samazināts vai anulēts.
Varbūt uzmanīgs lasītājs jau būs uzminējis burvju formulu, kā nemaksāt pievienotās vērtības nodokli! Nē? Tad lasiet tālāk!
Iebraucot "Cityparks Latvija" autostāvvietu teritorijās, visur ir uzstādīti uzraksti, kuros norādīts, ka aizmāršīgi autovadītāji maksās līgumsodu 35 EUR, pamatojoties uz LR Civillikuma normām un ka līgumsodi netiek aplikti ar PVN!
Atraktīvā uzņēmējsabiedrība neprasa maksu par pakalpojumu, - par to būtu jāmaksā PVN. Tā uzliek līgumsodus, "Cityparks Latvija" darbinieki apbraukā pārvaldītās stāvvietas visā Latvijā un tikai saliek auto logos rēķinus, kuru samaksa veicama 14 dienu laikā no paziņojuma sastādīšanas dienas ar pārskaitījumu uz SIA “Cityparks Latvija” norēķinu kontu.
Kā Jums tas patīk? Un pat nedomājiet tiesāties ar "Cityparks Latvija"! Ja mēģināsiet, nožēlosiet, - uzņēmējsabiedrības juristi jums tiesā piestādīs 117 juridiskus argumentus, kāpēc jūs esat pelnījis sodu 35 EUR un ka tas tiek darīts jūsu pašu labā!
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
