Shēmotāji 14. Saeimā: Ulda Pīlēna un Andra Šķēles simbiozes gadījums
Pietiek lasītājs24.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav saprotams, kāpēc publiskajās diskusijās par U.Pīlēna atgriešanos politikā un gatavību kandidēt uz premjera posteni ir piemirsta kāda ļoti spilgta U. Pīlēna biogrāfijas daļa, – no 1999. līdz 2000. gadam U. Pīlēns kā Tautas partijas pārstāvis ieņēma valsts lielākā uzņēmuma Latvenergo pilnvarnieka un priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Ne velti šajā sakarā es lietoju bioloģijas terminu SIMBIOZE (no grieķu συμ, sym — „kopā” un βίοσίς, biosis — „dzīvot”), ar ko bioloģijā apzīmē ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās, divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā, bet U. Pīlēna un A. Šķēles gadījumā – kopā shēmojot un uzdzīvojot uz lētticīgās Latvijas tautas rēķina.
Šajā salīdzinoši neilgajā laikā U.Pīlēns paspēja pielikt savu roku pie vairākiem tā laika premjera A. Šķēles virzītiem „valsts nozagšanas projektiem”: tieši no 1999.-2000. gadam notika aktīvs sagatavošanas darbs lielākā Latvijas valsts uzņēmuma Latvenergo privatiācijai, ko aktīvi virzīja A. Šķēle, un tieši A. Šķēle valsts pilnvarnieka amatā ielika sev lojālo U. Pīlēnu, kuram bija nozīmīga loma Latvenergo privatizācijas sagatvošanā.
Ņemot vērā, ka šie notikumi notika pirms vairāk nekā 20 gadiem, daudziem tie ir pagaisuši no atmiņas, bet Latvenergo privatizācijas jautājums toreiz izraisīja milzīgas politiskās kaislības, kā arī lielu rezonansi sabiedrībā. Vēl pirms neilga laika bija veiksmīgi noticis vēl viens no lielākajiem „valsts nozagšanas projektiem” – Latvijas Kuģniecības privatizācija, un kāpēc lai A. Šķēle droši neķertos klāt pie nākamā lielā projekta, proti, Latvenergo privatizācijas.
Šī projekta realizācijā svarīga loma bija arī U. Pīlēnam, kurš toreiz ieņēma Latvenergo pilnvarnieka un priekšsēdētāja vietnieka amatu. Lai ilustrētu tālaika notikumus, tad ilustrācijai ielieku atsauci uz ziņu par tā laika Latvenergo prezidenta V. Gintera atkāpšanos no sava amata (https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/neilgi-pirms-privatizacijas-atkapjas-latvenergo-prezidents-10633126):
No vairākiem Latvenergo darbiniekiem Diena uzzināja, ka V. Ginters amatu ir nolēmis atstāt to pašu iemeslu dēļ, ko viņš minēja pērn oktobrī, proti, 61 gada vecumā V. Ginters jūtoties pārāk noguris, lai turpinātu vadīt lielāko Latvijas uzņēmumu. Turklāt, kopš 1998. gada, kad pazudušo 3 miljonu skandāla rezultātā V. Ginters šajā amatā nomainīja Edgaru Birkānu, viņš ir strādājis bez vietnieka.
Tomēr neoficiāli zināms, ka ne visas valdības ieceres saistībā ar Latvenergo privatizāciju guva atbalstu uzņēmuma vadībā, kas uzskatīja par lietderīgu turpināt uzņēmuma darbu saviem spēkiem, bez ārvalstu investoru piesaistīšanas. Pret valdības un Saeimas iecerēm Latvenergo valde nebija mēģinājusi iestāties, taču neoficiālās sarunās tika norādīts uz labo uzņēmuma finansiālo darbību, kas var to nodrošināt gan ar lētiem kredītiem, gan investīcijām.
Paredzams, ka tuvākajā laikā Latvenergo atkal kļūs par politiskās dzīves aktualitāti, jo uzņēmuma vadītāja nomaiņa īsi pirms privatizācijas varētu izraisīt visai pretrunīgas vēlmes un viedokļus no koalīcijas partneru puses. Jau šobrīd dažādu valdības partiju pārstāvji pauž visai atšķirīgus viedokļus par V. Gintera atkāpšanos.
Ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs (TB/LNNK) uzskata, ka V. Ginteram vajadzētu turpināt darbu, jo viņa atkāpšanās ļoti negatīvi var ietekmēt kompānijas privatizācijas procesu, ziņo LETA. Arī tēvzemiešu ieteiktais Latvenergo pilnvarnieks Normunds Lakučs atzinis, ka uzņēmums var nonākt sarežģītā situācijā, un izteicis pieņēmumu, ka V. Gintera piemēram var sekot arī citi uzņēmuma darbinieki.
Savukārt Latvenergo pilnvarnieks Uldis Pīlēns (Tautas partija) uzskata, ka V. Gintera aiziešana uzņēmuma privatizāciju negatīvi neietekmēs, ziņo LETA. «Prezidents ir uzrakstījis atlūgumu, jo ir pensijas vecumā. Jāsāk meklēt jauns kandidāts šim amatam,» teicis U. Pīlēns. Arī premjers Andris Šķēle ar savu palīgu starpniecību pavēstījis, ka Latvenergo vadības maiņa neietekmēšot restrukturizācijas gaitu.
Kā redzam, tad U. Pīlēns uzticami pildīja sava priekšnieka A. Šķēles norādes un aktīvi strādāja pie Latvenergo privatizācijas plāna izpildes;
Vēl viens projekts, kur ar aktīvu U. Pīlēnu līdzdalību, esot Latvenergo pilnvarnieka un priekšsēdētāja vietnieka amatā, notika kārtējais „valsts nozagšanas projekts”, ir vēja elektrostacijas (VES) parka izbūve Grobiņā. (https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/pabeidz-veja-parka-izbuvi-grobina-11510359)
2000. gadā valdības vadītājs A. Šķēle dienā, kad viņš aizvietoja ekonomikas ministru, izsniedza mazpazīstamam uzņēmējam Jurim Kajakam piederošām 12 firmām licenci vēja parka izveidošanai pie Grobiņas (regulators licenci izsniedza 11 no tām). Lai tiktu pie dubultā iepirkuma tarifa saražotajai enerģijai, parks bija par lielu, tādēļ likums tika atjautīgi apiets, sadalot to mazākos uzņēmumos.
Jau nākamajā gadā notika pirmā īpašnieku maiņa. Par lielāko SIA Rets Investīcijas īpašnieku kļuva ārzonas kompānija, kuru apkalpo tas pats grāmatvedis (H. Krongorns), kurš figurē A. Šķēlem piederošu uzņēmumu ārzonu uzņēmumu darījumos. 2007. gadā īpašumtiesības ieguva uzņēmums SIA INPO 5, kuru kontrolē Šķēles ģimene un viņa līdzgaitnieki.
Jāatzīmē, ka šo projektu aktīvi virzīja un atbalstīja U. Pīlēns, kurš ieņēma Latvenergo pilnvarnieka amatu, pārstāvot Tautas partiju. (https://pietiek.com/raksti/skeles_veji?nomob). Tādā veidā U. Pīlēns aktīvi piedalījās un veicināja kārtējo A. Šķēles afēru, kuras rezultātā valsts katru gadu maksāja A. Šķēles uzņēmumam vairākus miljonus latus.
A. Šķēles līdzdalība dažādos Liepājas reģiona (pašvaldības) uzņēmumos ir diezgan uzkrītoša un šeit vēl viens piemērs: uzņēmums SIA Liepājas enerģija, kuras 51% akciju turētājs ir Latvenergo un 39% pieder Liepājas pilsētas domei, bet kādā ne īpaši saprotamā kārtā 10% pieder SIA Enerģijas risinājumi, kuras patiesā labuma guvējs ir Guntars Kokorēvičs, kurš, kāda sagadīšanās, ir tuvu stāvoša persona vairākos A. Šķēles uzņēmumos, it īpaši atkritumu izvešanas jomā (https://pietiek.com/raksti/atkritumu_aferas_biditaju_tiksanas_vietu_mainit_nedrikst!_bet_vajag!_jo_piekera/).
Kāds no Latvijas analītiskās žurnālistikas pārstāvjiem noteikti varētu vairāk painteresēties par SIA Liepājas enerģija privatizāciju un pamēģināt noskaidrot, kādā veidā šie 10% procenti nonāca pie G.Kokorēviča. Nemaz nešaubos par to, ka tur pat blakus bija U. Pīlēns un viņa Liepājas kompanjoni.
Varētu teikt, ja reiz vecie komjaunieši-biznesmeņi raujas pie varas, tad tas nozīmē, ka Latvijā ne viss ir tik slikti, pat labi, jo acīmredzot mūsu mazajā valstiņā joprojām ir pietiekami daudz bagātības, ko prihvatizēt, vai ne, Uldi Pīlēn?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
