Seriāla 9.daļa: kāpēc policijas noziedznieki var atļauties pierādījumus viltot īpaši stulbi un nekaunīgi?

Kā atšķirt trolli no vienkāršā komentētāja - trollis vienmēr uzbrūk autoram, nevis komentē saturu.

Troļļiem sīku naudiņu maksā par to, ka viņi uzbrūk pasūtīto publikāciju vai komentāru autoriem.

Pašiem viņiem dziļi vienaldzīgs gan pats autors, gan viņa raksti un viedokļu saturs komentāros.

Jo troļļi ir totāli nozombēti deģenerāti un tāpēc pilnīgi neko no tā nesaprot, tikai atstrādā savu pasūtījumu.

Kā cīnīties ar troļļiem - ignorēt debiliķus. Nekā necīnīties, nav jau par ko. Ar idiotiem lai cīnās psihiatri.

Atbildēt

hehe un līdzīgie.Tas labi, visi redz.

Atbildēt

»

masmēdekļi ir tikai rupors jeb skaļrunis (t.i. instruments), ko izmanto tie, kas par to maksā.
TIKAI no masmēdekļiem nav atkarīgs nekas - atšķirībā no cilvēkiem(?), kuri šos "instrumentus" izmanto.

Atbildēt

»

tu esi iedomājusies, ka tavas atejas nolējums ir izcilāks par (starp) jebkuriem citiem?

Atbildēt

»

no LL mīluļa

Atbildēt

»

Masu platstraumes mediji maz raksta par Zersetzung, VDK un represīvo psihiatriju? Ā, tas bija sen, ļoti retos gadījumos un mūs tas neinteresē, jo specializējamies uz bulvāra ziņām, ietekmeļiem un astroloģiskajām prognozēm.

Atbildēt

»

arī prot smirdēt. 😹😹😹😹

Atbildēt

»

Latvijā vispār nav objektīvas žurnālistikas. Pat šis portāls tikai tēlo, ka cenšās kaut ko izlabot. Ja žurnālisti un masu mediji atbrīvotos no bailēm, Latvijā tiešām sāktos nākamā Atmoda, tikai jau bez cilvēku pataisīšanas par muļķiem.

Atbildēt

»

atkal savas atejas nolējuši.

Atbildēt

»

Ticības apliecinājums.

Atbildēt

»

Mediju ziņa (2014. gads): "Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (...) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais "mundieris", bet arī visas valsts reputācija." ... ( apt.cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Aŗturs Pŗiedītis, aktuālā publikācija "Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?" )
-------

"M.U.Ļ.Ķ.U Zemē - TĀ vi’š i’!..."
( ...[p]ar MZ SILES "valsts" angažētajiem ‘masmē.dekļiem’ )
( 'tekošā momenta aktualizējums' - iz "O.M.© aŗChīva" )


… Rādīt visu

Atbildēt

Lapsas cīņa ir bezcerīga. Patiesībā Latvijas galvenā problēma ir masu mediju iebiedētība un pilnīga pakļaušana valdošajām aprindām. Bet pati briesmīgākā problēma ir tā, ka cilvēki, par kuriem masu mediji regulāri raksta ir ar šādu lietu kārtību pilnībā apmierināti. Viņi tiešām egoistiski uzskata, ka ir paši gudrākie, paši talantīgākie un paši interesantākie cilvēki un par katru viņu, piedodiet, "pirdienu" pavisam noteikti ir jāzina visiem cilvēkiem. Bet tie par kuriem masu mediji klusē, vienkārši ir "pāķi" un šādu ignoranci ir pelnījuši.

Atbildēt

Pērkamais narkomāns , sevi par žurnaļigu dēvējošais Lapsa skraida pa visu Rīgu izmisīgi sev meklē domu biedrus citos medijos, lai izpestītu savus darba devējus Uļmanu un Babenko, bet diezko nesokas Lapsam nav visi pērkami slepkavu aizstāvji

Atbildēt

»

Viss šis Lapsas inscinētais jandāliņš ar tip viltotiem pierādījumiem tāds pašvaks šovs . Arī mērķis prasts, novilcināt procesu un uz mirkli dabūt brīvībā Babenko un Uļmanu, lai var steidzami aizmukt no valsts uz Baltkrieviju , kā to jau izdarīja jaunais Babenko

Atbildēt

»

Ka liecības piespiedu grozīšanā laukos ieradās policisti prokurora uzdevumā, pagrūda viltotās liecības lieciniekam zem deguna, zināmā veidā iespaidoja, un lika parakstīt.

Viltotās liecības ar liecinieka parakstu kļuva par dokumentāli nostiprinātu viltotu pierādījumu. Dolnieces nolēmums lietā parādīs viņas īsto vietu, vērtējot viltotus pierādījumus safabricētā kriminālprocesā.

Atbildēt

»

Sēdēs arī jātnieks, bet ne zirga mugurā

Atbildēt

Menti atbrauc ar savu printeri , datoru un saprintē liecības, tas reāli tà notiek. Lapsa var nemelst niekus, gan KNAB, gan policijā, gan citās iestādēs( ne visiem gan) ir labi ekipēts aprīkojums, šeit nav ticamības momenta. Sēdēs gan Uļmans ar Babenko un arī pats Lapsa

Atbildēt

Viltot pierādījumus var un vajag, ja vien viltojumi nav stulbi un nekainīgi.

Atbildēt

»

No vēstures jau zināms, ka Nobela prēmija literatūrā ir tikusi vairākkārt piešķirta savā valstī neatzītiem un aizligtiem raksniekiem.

Atbildēt

»

Nobela prēmijas te jau tiek dalītas? Atliek savus garadarbus pārtulkot anglosakšu mēlē, un Nobela prēmija kabatā? Vai uzreiz rakstīt inglišā, lai nebūtu jāmuļļājas ar tulkošanu? Āj em latvian raiter. In sovjet okjupeišn māj wērks wēr blokd bāj ze keidžībī.

Atbildēt

»

Labs nāk ar gaidīšanu. Laiks rādīs, kam un kas sanāks un kam nesanāks.

Atbildēt

»

Ja būtu par ko, sen jau būtu gadi piespriesti, bet tagad, mēģina kaut ko dzemdēt, bet kā nesanāk, tā nesanāk, izņemot hehei kluci biksēs no lielās spiešanas.

Atbildēt

»

Papagailis atkal te 😂

Atbildēt

»

Atkal esi pieķēzījis netu ar sava sabeigtā kuņģa saturu

Atbildēt

Nobela prēmijas piešķiršana Kristapam

Šāds iespējamo notikumu scenārijs ir aprakstīts fantastikas žanra grāmatā "Kristaps - atgriešanās pagātnē".

Rūpīgi izpētot Kristapa radošo darbību speciāli izveidota komisija nonāca pie secinājuma, ka par pamatu pasaules līmeņa atzinībai varētu kļūt Kristapa dzeja. Viņa dzejoļi bija pietiekami neparasti un ļoti atšķirīgi no citu dzejnieku dzejoļiem. Tas deva cerību, ka pasaules radošo cilvēku vide šo dzeju pieņemtu un varētu sākties Kristapa ceļš uz pasaules līmeņa popularitāti un iespēju pašam publiskot savas idejas par to kā izglābt pasauli no apokalipses.

Tā kā bija pilnīgi skaidrs, ka iet tradicionālo ceļu nav iespējams, tika izvēlēts cits variants kā padarīt Kristapu par visā pasaulē atzītu un populāru cilvēku. Parasti kāda cilvēka ceļš uz atzīšanu sākas ar savu valsti. Kristapa gadījumā tas nebija iespējams. Visi slavenie radošie cilvēki, kuri bija dzīvojuši okupācijas laikā bija saistīti ar VDK un kompartiju un slaveni kļuva ne tik daudz sava talanta dēļ, bet gan pateicoties politiskajai aizmugurei. Tie kuri nepakļāvās un nesadarbojās tā arī palika nevienam nezināmi.

Tieši tāds bija arī Kristapa gadījums. Oficiāli atzītie radošie cilvēki kategoriski atteicās pieņemt patiesību, ka bija arī iespējams nesadarboties un nepakļauties. Pat mūsdienās ik pa brīdim kāds no viņiem izmantojot sociālos portālus Kristapam veltīja ņirdzīgus un Kristapu pazemojošus komentārus. Bija skaidrs, ka tāda attieksme pret Kristapu šo cilvēku vidē bija valdošā.
… Rādīt visu

Atbildēt

»

................

Atbildēt

lai Kaktiņš veic aptauju, cik % tic tiesiskumam mūsu valstī. KAUNS!!!!

Atbildēt

Kārtēja muļķīgā LL videoruna. Būtu vismaz pajautājis vai noskaidrojis, kur tad fotogrāfija izprintēta? Nav jau zināms, cik laika pagāja no brīža, kad policiju izsauca un kad viņa atbrauca. Runā par fotogrāfijas pievienošanu nopratināšanas protokolam, nevis iesniegumam. Tātad tās bija dažādas policijas ierašanās reizes un laiks doties izprintēt bija cik uziet.
Ja kas, tad pašu notikumu un uz fotogrāfijas redzamās personas neviens neapšauba un tieši tas jau ir pats galvenais.

Atbildēt

No kurienes noziedzniekam Lapsam zināms kas ir un kas nav kaut kādā pusnoziedznieka mājā?
Kas liedz aiziet izdrukāt fotogrāfiju pie kaimiņa?

Atbildēt