Septiņas reizes nomēri – vienreiz nogriez: vācieši negrib NORD STREAM II
Augusts Augustiņš07.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Brīdī, kad Kremlim vēl atlicis burtiski vien uzbūvēt pēdējos NORD STREAM II gāzesvada suņa astes kilometrus Baltijas jūras dzelmē, Vācijas zaļie aktīvisti un viens otrs vācu politiķis ir nākuši klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka ir pienācis laiks pielikt punktu šī tik ļoti „bīstamā” Kremļa ģeopolitiskā plāna īstenošanai dzīvē.
Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Peters Baijers dažas dienas pirms Lieldienām atklāti pateica, ka vajadzētu uzlikt moratoriju NORD STREAM II projekta pabeigšanai. Vācietis pēkšņi uzskata, ka šī caurule traucē transatlantisko attiecību atjaunošanai un uzlabošanai, jo ASV gaidot, kad Berlīne ne tikai mainīs savu prokremlisko retoriku, bet šo apņemšanos pierādīs ar labiem darbiem, parādot pigu krieviem. Tāpēc NORD STREAM II projekta aizlaišana nebūtībā būtu labs sākums un politisks žests no vāciešu puses.
Tikai atgādināšu, ka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vien nebeidz atkārtot Džo Baidena teikto, ka NORD STREAM II projekts ir ļoti slikts Vācijai, Ukrainai, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas sabiedrotajiem, tāpēc visi tie, kas piedalās Kremļa ģeopolitiskā projekta realizēšanā, lai nebrīnās, bet rēķinās ar sankcijām.
Protams, ka šeit atkal jau notiek lielvaru cīņa par ietekmi pasaulē. Tāpēc te nav nekā personīga – tikai bizness, visiem ir tiesības izvēlēties savu ceļu. Līdz ar to, ka šī ģeopolitiskā spēlīte uzņem arvien lielākus apgriezienus, Kremlim ir vitāli svarīgi pabeigt NORD STREAM II, jo, ja to apturētu tagad, to visdrīzāk arī nekad nepabeigtu, vai vismaz tas stāvētu uz vietas tik ilgi kamēr pastāvētu Putina režīms.
Tas nozīmē to, ka Kremlis ir sācis steigties ar NORD STREAM II cauruļvada būvniecību. Steiga šādos projektos neko labu nedod, jo galu galā sanāks viena vienīga ģeopolitiska haltūra. Turklāt fakts, ka ASV uzlikto sankciju ietekmē NORD STREAM II ir pametuši vairāki Rietumu apakšuzņēmēji, kuri prata apieties ar līmeņrādi un nivelieri, atstājot krievu jūrniekus vienus pašus ar Kremļa novecojušajām tehnoloģijām un attieksmi pret „labi” padarītu darbu, liek domāt, ka šis projekts nebūs augstākās kvalitātes. Visticamāk sanāks kaut kas līdzīgs Putina pilij Geļendžikā, proti, it kā pils ir, bet joprojām izskatās pēc šķūņa.
Runājot par krievu tehnoloģijām, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka krievu kuģi VENIE, ВЛАДИСЛАВ СТРИЖОВ, ЮРИЙ ТОПЧЕВ, УМКА, VENGERY, ФИНВАЛ, ERRIE un КАТУНЬ principā ir savu laiku jau nokalpojuši, daži no tiem atrodas jau avārijas stāvoklī, daļai no tiem sen jau bija laiks doties uz Indijas kuģu griešanas laukiem. Iespējams, ka Baltijas jūrā briest nevis ekoloģiska katastrofa, bet gan kuģa katastrofa.
Ukraiņu drošības dienesti jau atkal ir pacentušies, nopublicējot interesantu informāciju, kas varētu likt vienam otram vācietim aizdomāties par briestošajām ziepēm Baltijas jūrā, jo, piemēram, viens no NORD STREAM II būvniecībā iesaistītajiem krievu kuģiem kopš 16. marta atrodas remontā Munkebo ostā (Dānijā). Spriežot pēc bildēm, izskatās, ka kuģim ir bojāts ne tikai korpuss, bet arī stūres lāpsta un dzenskrūve. Nabaga kuģis UMKA ir jau savu nokalpojis, tas vairs nespēj izturēt slodzi, kas vajadzīga, lai pabeigtu to gāzes vadu līdz Krievijas dienas banketa atklāšanai Šrēdera apartamentos Vācijā.
Eksperti uzskata, ka tehnoloģiski novecojušu kuģu un tehnoloģiju izmantošana NORD STREAM II gāzesvada būvniecībā tika pastiprina varbūtību, ka nākotnē mēs varētu saskarties ar zināmām tehnogēniskām katastrofām Baltijas jūrā ar smagām ekoloģiskām sekām.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
