Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Inflācija Latvijā kopš pagājušā gada novembra ir zem 2%. Pēdējā pusgadā cenu kāpuma līmenis Latvijā konsekventi ir bijis viens no zemākajiem eirozonas valstīs, kas primāri skaidrojams ar cenu kritumu energoresursu jomā. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos inflācijas līmenis būs zems vai pat ļoti zems.

Novērotāji teiks, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotais straujais procentu likmju kāpums ir nostrādājis – cenas ir atgriezušās uz zināmas stabilitātes trajektorijas. Par to gan varētu diskutēt, un skaidrs, ka nākamajos gados dažādu ekonomikas skatpunktu pārstāvji vēl strīdēsies par to, cik lielā mērā cenu kritumu ietekmēja likmju kāpums un cik lielā mērā tās kritās tāpēc, ka energoresursu tirgus vienkārši atkopās pēc šoka, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Iespējams, abi procesi nemaz nav tik ļoti saistīti.

Tomēr straujais likmju kāpums neapšaubāmi sasniedza vienu no mērķiem – ekonomikas izaugsme ne tikai sabremzējās, bet pat kļuva negatīva. Viss pagājušais gads pagāja tādā kā pusrecesijā, un galu galā izrādījās, ka IKP 2023. gadā bijis par 0,3% mazāks nekā 2022. gadā. Gausas ekonomiskās aktivitātes sociālo cenu, kā ierasts, samaksā pārsvarā iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Kredīta sadārdzinājumu visasāk izjūt tie, kam aizņēmumi ir nepieciešami ikdienas pamatvajadzību nosegšanai.

Maldīgi domāt, ka likmju kāpuma rezultātā pieprasījumi pēc kredītiem sarūk. Sociālās spriedzes līmeni atklāj statistikas dati par nebanku kredītdevējiem 2023. gadā: pērn jaunu darījumu skaits gandrīz par 8% pārsniedza 2022. gada rādītājus. 2023. gadā tika noslēgts vairāk nekā viens miljons darījumu par kopējo summu 744 miljoni eiro, kas ir augstākais rādītājs, kopš Latvijā ir pieejama statistika par šādiem pakalpojumiem.

Konsekventi zema inflācija ir skaidrs apliecinājums, ka augstās ECB likmes gluži vienkārši neatbilst Latvijas ekonomikas situācijai. Tautsaimniecība tiek bremzēta un slāpēta apstākļos, kad tās izaugsme jau ir apstājusies. Pirms pāris dienām ECB samazināja likmes par 0,25%, tomēr svarīgs ir arī mērogs. Bāzes likme joprojām ir 4,25%. Tātad kopumā likmes ir augstas. Analītiķi arvien retāk pieļauj, ka ECB varētu turpināt samazināt likmes septembrī un decembrī. Tātad potenciāli Latvija var nonākt situācijā, kur inflācija nepārsniedz 2% pat gada garumā, bet likmju samazinājums būs veikts tikai vienreiz – un pat tad ļoti minimāli.

Tāds ir valsts liktenis eirozonā – reizēm Latvijas ekonomikas intereses atbilst plašākā bloka politikai un citkārt ne. Tomēr tas nenozīmē, ka politiķi var sēdēt, rokas klēpī salikuši, un attaisnoties ar Eiropas mēroga lēmumiem, kurus nevaram ietekmēt. Tautsaimniecībai ir nepieciešams stimuls investīciju formā. Ir nepieciešams grūdiens, kas ļaus izvairīties no apburtā loka – zemas izaugsmes un līdz ar to zemiem nodokļu ieņēmumiem. Augstu procentu likmju kontekstā ir kļūdaini paļauties uz privātā sektora spēju veikt makroekonomiski apjomīgas investīcijas. Jāpatur prātā, ka arī Latvijas eksporta tirgos valda augstas procentu likmes, kas slāpē pieprasījumu. Tāpēc lielāka atbildība veikt jaunas investīcijas gulstas tieši valsts pusē.

Taču arī šādam virzienam ir šķēršļi. Valsts iekasē relatīvi nelielu nodokļu apjomu attiecībā pret IKP, un ieņēmumi šogad atpaliek no plānotā. Aizņemšanās Eiropas līmenī tiek stingri uzraudzīta, lai gan tā faktiski ir vienīgā iespēja īstenot akūti nepieciešamās investīcijas zaļajā ekonomikā. Politikas veidotājiem atliek tikai viens – meklēt jaunus nodokļu ieņēmumus.

Par laimi, tālu nav jāmeklē. ECB straujā likmju kāpuma galvenās un, visticamāk, vienīgās ieguvējas ir bijušas kredītiestādes. Banku astronomiskā peļņa nekur nav pazudusi. 2023. gadā tā bija gandrīz divas reizes augstāka nekā gadu iepriekš. Šī gada pirmajos četros mēnešos tā pat ir vēl nedaudz augusi. Kamēr vien procentu likmes būs augstas, bankas par peļņu nevarēs sūdzēties. Un šobrīd izskatās, ka šādām sūdzībām nebūs pamata vēl samērā ilgu laiku.

Tieši tāpēc "Progresīvie" rosina ieviest virspeļņas nodokli kredītiestādēm. Šī nav jauna ideja. Piemēram, Lietuvā šāds regulējums tika ieviests jau pirms vairāk nekā gada. Arī pērn Latvijā šāda iniciatīva tika apspriesta, tomēr politiskās turbulences dēļ atbalstu neguva. Taču, tā kā ekonomiskais konteksts nav īpaši mainījies, ir pamats atgriezties pie šīs ieceres, lai tā kļūtu par nākamā gada budžeta būtisku sastāvdaļu.

Jāuzsver, ka jauni nodokļi un nodevas kredītiestādēm ir ieviestas vairākās Eiropas valstīs, jo finanšu sektora superpeļņa nav "nopelnīta". Vienkārši sakot, gluži tāpat kā iedzīvotājiem ir noguldījumi bankās, tā arī bankām ir "noguldījumi" jeb rezerves centrālajās bankās. ECB ceļot likmes, bankas par šīm rezervēm saņem procentu ienākumus. Ja bankas neattiecina tikpat lielus procentu izdevumus, proti, nemaksā klientiem par viņu noguldījumiem, veidojas peļņa. Tieši šo neto procentu ienākumu un izdevumu starpību Lietuva apliek ar nodokli. Turklāt ne jau visu starpību! Lietuvas risinājums ir aplikt ar nodokli tikai to daļu, kas pārsniedz četru gadu vidējo rādītāju. Tātad kredītiestādes saglabā daļu no negaidītās peļņas, bet daļu atdod atpakaļ sabiedrībai.

Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka, ieviešot šādu nodokli no nākamā gada 1. janvāra, divos gados Latvijas budžets gūtu papildu ieņēmumus 150 miljonu eiro apmērā. Šo ievērojamo summu "Progresīvie" piedāvā ieguldīt Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas ģeopolitiskā situācija, atrašanās blakus agresorvalstij, mums šobrīd uzliek papildu finansiālo slogu. Praktiski tas nozīmē vēl dārgāku aizņemšanos finanšu tirgos. Šādos apstākļos politiķu uzdevums ir sūtīt skaidru signālu ne tikai starptautiskajai finanšu kopienai, bet arī vietējai sabiedrībai – investīcijas drošībā tiek veiktas un tiks veiktas arī turpmāk. Šādām investīcijām ir ne tikai morāls, politisks, bet arī ekonomisks pamats. Virspeļņas nodoklis ir risinājums, kas sabalansē sabiedrības un finanšu sektora intereses. Tas arīdzan ļauj efektīvāk plānot citas akūti nepieciešamas investīcijas mūsu cilvēkos. Virspeļņas nodoklim ir jābūt spēkā vismaz divus gadus, lai valsts budžets kļūtu par attīstības, nevis stagnācijas rīku.

Novērtē šo rakstu:

21
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi