Iesaki rakstu: 
Stiprā Latvijas tauta, tieši tā vēlos Jūs uzrunāt šajā Vecgada vakarā. Jaunais gads vienmēr saistās ar cerībām. Arī 2020.gads tāds bija! Aizejošais bijis pilns rūgtuma - par nepiepildītiem sapņiem, dažiem par aizgājušajiem tuviniekiem, daudziem par zaudētiem ienākumiem un labklājību. Taču uz 2020.gadu, manuprāt, var un vajag palūkoties kā uz Radītāja sniegto iespēju ieraudzīt to, kas mums ir patiesi svarīgs. Šis laiks mums tiek dots, lai mācītos, ieraudzītu, novērtētu. Un tās ir vērtības. Vērtības, kuras mēs pēdējos gados vairs nespējām novērtēt.
Tā, pirmkārt, ir ģimene, tēvs, māte, bērni. Mūsu attiecības un uzmanība vienam pret otru, laiks, ko ikdienas steigā veltām mums tuvajiem. Tieši tagad ir īstais brīdis, lai ieskatītos viens otram acīs un pateiktu - Tu man esi svarīgs, Tu man palīdzi izturēt un dzīvot. Tu mani pacilā un ļauj tiekties pēc labākā.
Otrkārt, tā ir izglītība. Kā nekad mēs saprotam, cik svarīgi ir - kā un ko mūsu bērni mācās. Šogad, kad viņi mācījās mums līdzās, kad vienlaikus mēs mācījāmies kopā ar viņiem, mēs aptvērām, ka skolai ir jāmainās tieši tāpat, kā jāmainās mums pašiem. To mēs neredzējām, kamēr skola un mājas bija nodalītas. Šis gads mums ļāva aptvert, cik svarīgi ir modernizēt izglītības sistēmu un kāda nozīme ir kvalitatīvai izglītībai mūsdienās.
Treškārt, risks zaudēt savus vecākā gadagājuma tuviniekus mums lika paskatīties arī uz to, vai viņi nav pamesti novārtā. Cieņa pret vecumu un cieņa pret to, ka mēs vispār varam dzīvot. Apjaust, cik smagi patiesībā ir apstākļi sociālajā aprūpē un cik mēs par to maz zinām. Šīm lietām jākalpo mums par kompasu, lai 2021.gadā mēs sāktu mainīties paši un līdz ar to mainītu Latviju.
Nākamajā gadā mums ir jāliek pamati tam, lai Latvijā ikvienam ir iespēja kļūt turīgākam un lai varētu dzīvot labklājīgu dzīvi. Mēs to varam. Mēs varam būt mūsu draugiem atvērta valsts ar plaukstošu ekonomiku, bet, pirmkārt, mums ir jātur cieņā savas intereses. Mēs nedrīkstam locīties citu priekšā, lai aizstāvētu citzemju vēlmes. Es nešaubos, ka mēs tiksim galā gan ar grūtībām ekonomikā, gan veselības aprūpē, gan izglītības sistēmā. Priekšnosacījumus tam es redzu. Vecos praulus aizmēzīsim un izslaucīsim ārā.
Tieši šobrīd ir arī unikāla iespēja atrast sapratni ar tiem, kuri ikdienā sarunājas krieviski. Viņi ir gatavi pastiept mums roku, lai kopīgi pārvarētu šos juku laikus. Izmantosim šo iespēju, jo mums visiem rūp viens un tas pats - mūsu ģimeņu labklājība, laba izglītība bērniem un cieņpilna attieksme vecumdienās. Tas ir tik vienkārši.
Stiprā Latvijas tauta. Šis ir vērtību laiks. Un tamdēļ neaizmirstiet!
Ticība, tā ir visu lietu pamats. Ticība garīgajām vērtībām, ticība sev, ticība savai ģimenei, ticība labākai un drošākai dzīvei, ticība valstij un tās politikai. Bez ticības mums nav cerību, bet bez cerības mums nevar būt mērķu un bez mērķiem, savukārt mēs netiksim pie rezultāta.
Es zinu, ka šajos juku laikos daudzi no mums sāk zaudēt ticību sev, savai valstij un labākai nākotnei, bet to mēs nedrīkstam, mēs esam stipra tauta un tāda arī paliksim! Tas Jums sev jāapsola! Ja mūsu senči ir spējuši pārvarēt visas vēsturiskās grūtības, spējuši saglabāt ģimenes un vērtības par savu zemi, tad to ir jāspēj arī mums! Un galvenais - katra paaudze ir atbildīga par nākamās paaudzes dzīvi! Mums ir jābūt atbildīgiem.
Stiprā Latvijas tauta.
Es vēlos šovakar Jūs uzmundrināt, sakot: “Mūsu spēks ir mūsos pašos”!!! Un tikai kopā mēs varam. Tikai kopā mēs varam saglabāt ģimenes, tikai kopā mēs varam saglabāt valsti un veidot tās nākotni! Un šis ir tas brīdis, kad mums ir jānāk kopā visiem. Šis ir tas brīdis, kad vārdiem ticība un tautas vienotība ir vislielākā nozīme un spēks!
Mums ir jāatzīst, ka mēs nevaram izmainīt pagātni - mums jāļauj tai iet. Mēs varam izmainīt nākotni, analizējot pagātnes kļūdas, un ar ticības un tautas vienotības garu iet uz jauniem mērķiem. Un tie ir: stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts!!! Šīs trīs lietas. Stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts!
Priekšā mums visiem ir liels darbs un es zinu, mēs to paveiksim! Ar pilnu atbildību saprotu arī sevis teikto. Kaut neesmu pareģis, bet zinu vienu: ticība un tautas vienotība dara brīnumus!!!
Un nobeidzot. Stiprā Latvijas tauta! Es no sirds Jums pateicos, ka esat, atbalstāt un ticat!!! Veselību, radošumu, panākumus un ticības pilnu Jauno 2021. gadu! Lai Dievs Jūs svētī!
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
