Iesaki rakstu: 
Vēlos jūrmalniekiem paust savu viedokli par nupat notikušajām pārmaiņām pilsētas vadībā.
Pašreizējā domē tāpat kā vairākos iepriekšējos sasaukumos 15 deputāti nāk no daudziem sarakstiem un pārstāv dažādus politiskos uzskatus. Esmu bijis par to, ka priekšsēdētājam šajā sasaukumā jābūt Jurim Visockim – par to balsoju arī pirms gandrīz četriem gadiem, kad palikām mazākumā.
Un tā mazākumā aizstāvēju jūrmalnieku intereses gandrīz visu sasaukuma laiku, izņemot dažus mēnešus, kad domi vadīja Romualds Ražuks. Savu pozīciju neesmu mainījis arī šajā brīdī, balsodams par Juri Visocki. Labāk vēlāk nekā nekad.
Kāpēc mana izvēle ir šāda? Juris Visockis pārstāv politisko spēku, ar kuru sadarbība ir pieņemama. Turklāt pazīstu viņu jau vairāk nekā 20 gadus kā jūrmalnieku, kurš labi izprot pilsētas vajadzības un prot saimniekot.
Atbalstīt Munkevica–Trukšņa bloku ir bijis nepieņemami. To apliecināja arī šie aizvadītie četri gadi. Tikai atbrīvojot no amata Gati Truksni, tika pārtraukta privātā investora piesaiste pašvaldības SIA Jūrmalas siltums un vienīgās glābšanas stacijas Lielupes krastā, Straumes ielā 1a iztirgošana.
Tieši bijušais domes priekšsēdētājs virzīja privātā kapitāla piesaisti Jūrmalas siltumam, un nav izslēgts, ka viņa nodoms ir turpināt šo procesu pēc viņa iespējamās ievēlēšanas. Par to liecina gan domes dokumenti, gan viņa izteikumi domes sēdēs.
Gandrīz nekas nav darīts, lai novērstu kļūdas, uz kurām norādīja Valsts kontrole saistībā ar 1,2 miljonu latu nelietderīgu iztērēšanu domē. Grūti saprast, kā četru gadu laikā nav iespējams pabeigt Majoru kultūras nama remontu. Toties ierīkot politiskas partijas biroju kultūras namos, cerams, turpmāk neuzdrošināsies neviens.
Vai tiešām bagātā Jūrmala nevar atļauties nofinansēt autobusu pilsētas bērniem uz barikāžu piemiņas pasākumu Dubultu laukumā un kara veterāniem uz Lesteni pieminēt kritušos biedrus? Toties līdzekļi Trukšņa eksotiskajiem komandējumiem uz Izraēlu, Turkmēniju, Ķīnu un citur vienmēr atrodas.
Nekas nav darīts, lai uzlabotu Dubultu bibliotēkas ēkas kritisko stāvokli vai uzbūvētu to no jauna. Nav pat uzsāktas trokšņaini izreklamētās sporta zāļu būvniecības ne pie Jūrmalas Valsts ģimnāzijas Slokā, ne pie Lielupes vidusskolas, ko tik ļoti gaida mūsu mazie un lielie basketbolisti, florbolisti, rokasbumbas spēlētāji un visa daudzskaitlīgā sportistu un līdzjutēju saime.
Tieši Trukšņa vadības laikā Jūrmala zaudēja labākā Baltijas jūras piekrastes kūrorta statusu, kaut bija to ieguvusi deviņus gadus pēc kārtas. Par kādu attīstību runā G. Truksnis, ja viņš savā valdīšanas laikā gandrīz neko nav izdarījis?
Tieši opozīcijas deputātu iniciatīvas, spiediena un atbalsta rezultātā tika atjaunotas brīvpusdienas skolēniem līdz pat sestajai klasei, tika ieviestas bezmaksas autobusu biļetes skolēniem un pensionāriem, samazināts nekustamā īpašuma nodoklis lielai daļai jūrmalnieku.
Turpmāk svarīgi lielāku vērību pievērst valstiski patriotiskām lietām. Latvijas valsts izveidošanas pamatprincipu labāka izpratne veicinās pilsētnieku vienotību. Augstāk jānovērtē pedagogu, kultūras darbinieku un cilvēku, kas rūpējas par mūsu drošību, ieguldījums sabiedrības labā. Jāpanāk, lai ģimenes ar bērniem, jaunieši Jūrmalu sauktu par savu pilsētu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
