Savickis „drošības dēļ” visu „Arēnas Rīga” peļņu izmaksā sev dividendēs
PIETIEK25.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad daļai SIA Arēna Rīga kapitāldaļu pērn uz vairākiem mēnešiem ar policijas lēmumu bija uzlikts arests, uzņēmuma īpašnieks, bijušais VDK štata darbinieks Juris Savickis pirms mēneša nolēmis „drošības dēļ” izmaksāt sev dividendēs visu Arēnas Rīga peļņu – vairāk nekā 1,31 miljonu eiro.
Kopš 2006. gada beigām Arēna Rīga bija pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Igora Ivanova publiski zināmais vērtīgākais īpašums, - tad viņš no būvuzņēmuma Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro. Par šo summu I. Ivanovs iegādājās gan pašu arēnu, gan arī zemesgabalu 5,8 hektāru platībā un publiski paziņoja, ka gatavojoties arēnai pieguļošajā teritorijā izveidot Baltijā lielāko izklaides un atpūtas kompleksu.
2008. gada 3. martā I. Ivanovs tika aizturēts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības organizēšanu, un divas dienas vēlāk viņu ar tiesas lēmumu oficiāli apcietināja. Savukārt mēnesi vēlāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informēja, ka aizturēšana un apcietināšana I. Ivanovam nav traucējusi nedēļu vēlāk atbrīvoties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu Arēnā Rīga.
Publiskie dati tobrīd rādīja, ka par šo kapitāldaļu jauno īpašnieku ir kļuvis I. Ivanova ilggadējais kompanjons Genādijs Bondariks: iepriekš viņa īpašumā bija 25% Arēnas Rīga kapitāldaļu, bet no 11.marta atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem to apjoms bija palielinājies līdz 60%.
Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, I. Ivanovs spējis noorganizēt kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Taču 2008. gadā šai tēmai turpinājuma nebija: kaut gan neviens no četriem apsūdzētajiem savu vainu neatzina, Rīgas apgabaltiesa I. Ivanovam 2009. gada nogalē piesprieda divpadsmitarpus gadu cietumsodu, bet ar Arēnas Rīga īpašumtiesībām tupinājās publiski neizskaidrotas darbības.
Tikmēr jau 2007. gadā par jaunu lielu Arēnas Rīga līdzīpašnieku caur SIA Arena Invests bija kļuvusi nezināmiem īpašniekiem piederošā Kiprā reģistrētā Grantox Consult Limited ar 30% kapitāldaļu. Genādija Bondarika dzīvesbiedres Jeļenas Bondarikas daļa no 25% bija samazinājusies līdz 10%, bet E. Ivanova savus 15% kapitāldaļu bija zaudējusi vispār.
Savukārt 2009. gada decembra beigās jau visi 100% Arēnas Rīga kapitāldaļu pārgāja Kiprā reģistrētās AR Entertainment Limited īpašumā, savukārt 2013. gada septembra sākumā tie nonāca SIA Glesum Investments rīcībā. Kopš 2015. gada augusta šīs SIA vienīgais īpašnieks ir pazīstamais uzņēmējs, ar gāzes biznesu saistītais bijušais VDK štata darbinieks J. Savickis.
Taču tad I. Ivanovs iznāca no cietuma un sāka spert soļus, lai mēģinātu atgūt viņam, ļoti iespējams, izkrāptās kapitāldaļas. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa pagājušā gada 3. jūlija „lēmumu par aresta uzlikšanu mantai” 35% no J. Savickim netieši piederošajām Arēnas Rīga kapitāldaļām tika uzlikts arests kā „ar kriminālprocesu saistītajai mantai, kas ir iegūta noziedzīgā ceļā un atrodas pie citas personas”. Nepieciešamā nodrošinājuma summa ir iespaidīga – 6,17 miljoni eiro.
Kriminālprocess tika sākts pagājušā gada 28. aprīlī pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par I. Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar I. Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats I. Ivanovs 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros tika atzīts par cietušo.
Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kas ir bijuši pamatā kriminālprocesa sākšanai, rāda, ka 2008. gada marta sākumā notikusī I. Ivanovam piederējušo Arēnas Rīga 35% kapitāldaļu pāriešana G. Bondarika īpašumā bija notikusi, izmantojot primitīvu shēmu, kuras pamatā, iespējams, bijis aprēķins, ka I. Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzīs.
Kā jau minēts, I. Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts 3. martā, pēc tam divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts. Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistram, ir liecinājuši, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – I. Ivanovs esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot G. Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.
„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas pagājušā gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.
Tiesa, pēc augstākas priekšniecības iejaukšanās Arēnas Rīga kapitāldaļu arests tika atcelts, kamēr kriminālprocess, pēc visa spriežot, ir „iestrēdzis”. Tomēr J. Savickis, kā rāda Lursoft datu bāzes, ir nolēmis lieki neriskēt un „drošības pēc” izņēmis visu Arēnas Rīga peļņu dividendēs.
Šā gada 19. martā J. Savickis kā Glesum Investments īpašnieks un valdes loceklis ir nolēmis ne tikai Arēnas Rīga tīro peļņu par 2017.gadu – 1 266 287 eiro, bet arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 44 363 eiro apmērā izmaksāt sev piederošajai Glesum Investments.
Tas nozīmē – pat, ja I. Ivanovam izdosies attiesāt sev daļu no Arēnas Rīga kapitāldaļām, vismaz šim kopumā 1,31 miljonam eiro viņš klāt vairs netiks, - šo summu J. Savickis būs „paglābis”.
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
