Iesaki rakstu: 
Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis.
Valdības un Saeimas koalīcijas prioritātes parādās nevis runās, bet naudas sadalē. Kā redzam, tad Rail Baltica nav starp prioritātēm un koalīcija netaisās tērēt naudu šim projektam.
Nākošā gada budžetā Rail Baltica projektam ir paredzēts finansējums 170,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā ES līdzfinansējums 138 miljoni eiro. Tātad paši šim it kā stratēģiskajam objektam atvēlam tikai 32 miljonus eiro.
Varbūt tad godīgi vajag tā arī pateikt - esam izlēmuši, ka projektu nefinansēsim un nebūvēsim. Arī risinājums, varbūt pat atbilstošs šī brīža valsts finanšu stāvoklim. Bet tad pasakiet un beigsim šo balagānu.
Bija interesanti, kā tad Rail Baltica izmaksas iespiedīs pavisam šaurajā fiskālajā telpā. Izrādās, ka vienkārši. Pat nemēģināja. Vienkārši noignorēja.
No otras puses skatoties, tad nāktos atteikties no kaut kā cita savās ministrijās. Briškena dēļ neviens laikam iespringt netaisās. Normāla mums valdība. Katra ministrija izcīna izmisīgās cīņās savu pīrāga gabalu un tad visu gadu klusu grauž.
Kaut arī ir risinājums. Tā kā šis projekts esot domāts lielākoties valsts drošībai, tad arī jāfinansē būtu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Tur naudas ir atliku likām.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
