Savas astes dzenāšana: neviens neesot sniedzis ziņas ASV sankciju uzlikšanai Ventspilij, KNAB meklēs pierādījumus
Imants Liepiņš26.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptaujājot ministrijas un tiesībsargāšanas iestādes, tās itin visas noliedz, ka būtu sniegušas ASV jebkādu informāciju, kas būtu rezultējusies sankciju uzlikšanai Ventspils ostai, — tā vietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tagad meklēšot, kas šo informāciju devis un cik tā patiesa.
Visām valsts institūcijām, kas aizvadītā gada decembrī varēja būt sadarbojušās ar Trampa administrāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzliktu sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils mēram un vēl vairākām privātām biedrībām, tika nosūtīti identiski informācijas pieprasījumi – kādu tieši informāciju šīs institūcijas nosūtījušas vai citādi nodevušas ASV varas iestādēm.
Kā zināms, šo sankciju rezultātā Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms nokrities par 40%, bet VAS Latvijas Dzelzceļš šī gada pirmajos trīs mēnešos pārvadāja gandrīz uz pusi mazāk kravu nekā normāli, izraisot masveida atlaišanas draudus pat bez koronavīrusa ietekmes. (Jāpiebilst, ka Covid-19 dēļ nav apturēti kravu pārvadājumi, jo vīruss neizplatās ar dzelzceļa vagoniem vai kravas fūrēm — tātad pārrobežu kravu plūsmai samazinājumus tas nevar radīt. Pārvadātāji, tieši pretēji, ziņo par pieaugošiem preču apjomiem, iedzīvotājiem iepērkoties internetveikalos pašizolācijas dēļ.)
Ģenerālprokuratūra, kuras Starptautiskās sadarbības nodaļa koordinē itin visus tiesiskās palīdzības līgumus ar ārzemēm, bija uzskatījusi žurnālistu jautājumus par pietiekami svarīgiem, lai atbildi parakstītu pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: “Informēju, ka Ģenerālprokuratūra nav sniegusi informāciju ASV varas iestādēm, tostarp Ārvalstu aktīvu kontroles birojam (OFAC) sakarā noteiktajām sankcijām [...].” Līdz ar to Ē. Kalnmeiers pamatoti noraidījis informācijas izsniegšanas pieteikumu, jo nemaz neesot, ko izsniegt.
Līdzīgas atbildes atsūtīja Ārlietu, Tieslietu un citas ministrijas: arī tās atzina, ka nekādu informāciju neesot devušas ASV iestādēm — ne pēc savas, ne kādas citas iniciatīvas, tālab arī šīm ministrijām neesot nekas tāds, ko varētu izsniegt publicēšanai.
Saņemot žurnālistu jautājumus rakstveidā, visinteresantāk reaģēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: vēl februārī, saņemot pirmos jautājumus, KNAB paziņoja — tas izprasīšot no ASV ziņas, uz kā pamata pieņemts lēmums par sankciju uzlikšanu.
Lieta tāda, ka lēmumā bez Ventspils brīvostas pārvaldes minētas vēl trīs specifiskas sabiedriskās organizācijas, kas pat Latvijā ne katram zināmas, kur nu vēl kādam Amerikā — OFAC publiskajā paziņojumā minēta Ventspils Attīstības aģentūra (bezpeļņas biedrība, kas reklamē Ventspili tūristiem un investoriem, drukā kalendārus, izvieto reklāmas soctīklos utt.), Latvijas Tranzītbiznesa asociācija (apvienoja visus lielākos kravu pārvadātājus un ostu uzņēmumus Latvijā), kā arī Biznesa attīstības asociācija — vietējo Ventspils uzņēmēju un ekonomistu “smadzeņu tanks”, kas deviņdesmito beigās izstrādāja konceptu par pilsētas industrializāciju un apstrādes rūpniecības, mašīnbūves un IT sektora attīstību, lai kompensētu neizbēgamo Krievijas kravu sarukumu, turklāt pēdējos desmit gadus šī specifiskā biedrība bijusi pilnībā neaktīva.
Toties pēdējos četrus gadus, bet jo īpaši, gatavojoties 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, tieši A. Lemberga vietējie politiskie oponenti bija tie, kas īpaši lamāja konkrētās bezpeļņas biedrības, ja to vadībā bija redzams A. Lembergs.
Līdz ar to OFAC publiskā paziņojuma teksts aizdomīgi atgādināja nevis ASV valsts iestādes dokumentu, bet gan Latvijā ierastu politisko retoriku: “Lembergs kontrolējot struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam. Lembergs izmantojot savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespējot kontrolēt.”
Likums “Par valsts noslēpumu” nosaka: noslepenot nedrīkst informāciju, kas varētu liecināt par korupcijas gadījumiem, valsts amatpersonu nelikumīgu rīcību vai noziedzības statistiku. Pamatojoties uz šo normu, ministrijām un iestādēm tika vairākkārt lūgts izsniegt visu informāciju, kādu tās nodevušas ASV un kas kalpojusi par pamatu attiecīgu skaļu secinājumu izdarīšanai. Taču tagad izrādījies, ka Latvijas iestādes nenodeva ASV vispār nekādus faktus vai dokumentus pirms sankciju uzlikšanas.
Visbeidzot aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka ir sācis resorisko pārbaudi (tas ir kā solis pirms iespējamas kriminālprocesa rosināšanas) “par ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs it kā esot ietekmējis un korumpējis amatpersonas”.
Tātad pilnus četrus mēnešus pēc OFAC preses relīzes par sankciju uzlikšanu neviens — ieskaitot mūsu tiesībsargājošās institūcijas — joprojām nav redzējis nevienu dokumentu vai pierādījumu, kas pamatotu šādu rīcību. Tagad KNAB mēģinās beidzot veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, kas vispār decembrī noticis.
Kamēr valsts iestādes nodarbojas ar savas astes ķeršanu, turpinās lejupslīde tranzītkravu pārvadājumos: “Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs šogad pirmajā ceturksnī Latvijā samazinājies par 48,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu: pa dzelzceļu pārvadāti seši miljoni tonnu kravu,” atzinusi Centrālā Statistikas pārvalde. Normāli gada pirmajos mēnešos pa dzelzceļu būtu jāpārvadā 12 līdz 15 miljoni tonnu.
Sankciju uzlikšanas apstākļus lakoniski atreferēja Latvijas Avīze: “Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas — aizvadītajā piektdienā — tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. [...] “Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās, kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” uzskata Bordāns.” Vēlāk Jaunā konservatīvā partija savā mājaslapā publicēja fotogrāfiju, kurā redzama attiecīgā tikšanās.
Jau ziņots, ka divus mēnešus pēc OFAC paziņojuma publiskošanas veikta SKDS socioloģiskā aptauja rādīja šādu rezultātu — 31% no visiem respondentiem atbildējuši, ka uzskata valdības rīcību, neaizstāvot starptautiskā līmenī A. Lembergu pret sankciju uzlikšanu, par “drīzāk nepareizu”, bet vēl 23% valdības darbības uzskata par ļoti nepareizām. Uz viņu fona tikai 12% respondentu teikuši, ka uzskata Latvijas valdības rīcību par pilnībā pareizu, kamēr 17% — par “drīzāk pareizu”. Kopumā tātad 54% no respondentiem atbildējuši, ka Latvijas valdībai vajag aizstāvēt A. Lembergu pret ārzemju sankcijām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
