Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar koalīcijas spriesto varas partijas apsver iespēju izmantot esošo situāciju energoapgādē, subsidējot dārgu importētu tehnoloģiju – saules paneļu izmantošanu. Cik lielā mērā tās tiešām ir rūpes par Latvijas sabiedrību šajā situācijā, vai arī patiesībā ir kārtējās biznesa iespējas lobijs enerģētikā – līdzīgi kā savulaik ar OIK?

Šeit ir vairāki būtiski aspekti, kuri tiek noklusēti, bet par kuriem būtu vērts zināt, jo sevišķi tiem, kuri gatavojas tajā iesaistīties. Vispirms jau šo iespēju varēs atļauties tikai turīgās mājsaimniecības. Jo jārēķinās ar vairāku tūkstošu eiro lielu ieguldījumu (apmēram tūkstotis par katru kilovatu uzstādītās saules paneļa jaudas). Taču nesteidzieties viņus apskaust par to.

Tam ir vairāki iemesli. Un salīdzinoši niecīgais saražotās elektrības apjoms pret uzstādīto jaudu (mazāk nekā 1000 kWh gadā no katra uzstādītā jaudas kW) ir nevainīgākais no tiem.

Saules paneļu izmantošana paredz iespēju vasarā ģenerēto un nepatērēto enerģiju nodot “Sadales tīklā” un saņemt tādu pašu apjomu enerģijas no tīkla, kad patēriņš pārsniedz ģenerāciju - parasti tas ir ziemas sezonā, kad saules paneļu ģenerācija ir niecīga.

Tas dod iespēju konkrētajam lietotājam ziemas sezonā nepirkt šo elektroenerģijas apjomu par tirgus cenu, bet tas nerisina kopējo energosistēmas problēmu - nerada papildus vajadzīgo enerģiju situācijā, kad tā ir vajadzīga visvairāk.

Šim konkrētajam lietotājam vajadzīgais apjoms tik un tā sistēmai ir jānodrošina - tas ir jāiepērk, un tas ir jāapmaksā kādam (citiem), pērkot to par tirgus cenu (rezultātā citiem ir jāpiemaksā šī cenu starpība starp vasarā ģenerēto un tagad iepērkamo).

Tā, izmantojot greizi radīto Ekonomikas ministrijas regulējumu, uz citu Latvijas patērētāju rēķina tiek radīts viens no saules paneļu “izdevīguma” stimuliem, kas nu tiek plaši izmantots, lai reklamētu saules paneļu iegādi. Jo vasaras un ziemas cenu starpība ir milzīga (pašlaik).

Vēl viens tāds pats “izdevīguma” stimuls saules paneļiem veidojas no joprojām absurdās un ekonomiski nepamatotās sadales tarifa struktūras - pastāvīgās daļas (atkarīga no pieslēguma jaudas) un mainīgās daļas (atkarīga no pārvadītā elektroenerģijas apjoma) proporcijas, kura paredz lielāko pakalpojuma izmaksu daļu nosegt ar mainīgo daļu, kas ir atkarīga no tīklā pārvadītās elektroenerģijas apjoma - saules paneļu īpašnieki nemaksā šo mainīgo sadales tarifa daļu par savu saražoto elektroenerģijas apjomu.

Rezultātā šīs izmaksas, kuras ir ierēķināts segt caur sadales tarifu, ir jānosedz citiem. Kamēr nav daudz uzstādītu saules paneļu jaudas un to kopējais ģenerācijas apjoms ir niecīgs, sadales tīkls to var nosegt uz savas peļņas rēķina, nepalielinot tarifu citiem.

Bet ir skaidrs, ka ilgstoši šāds regulējums nevarēs pastāvēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav ne ekonomiski, ne tiesiski korekts. Cik zināms, “Sadales tīkls” jau strādā pie šīs tarifu struktūras izmaiņas, jo loģiski būtu tarifa mainīgo daļu būtiski samazināt vai pat atteikties no tās vispār. Tādējādi visdrīzāk jau tuvākajā nākotnē pazudīs viens būtisks saules paneļu “izdevīguma” aspekts.

Saules paneļu īpašniekiem nav jāmaksā arī OIK par savu saražoto elektroenerģijas apjomu (lieki jautāt - kurš viņu vietā to samaksā?...). Taču arī šis saules paneļu “izdevīguma” aspekts mazinās. Un, ja EM beidzot sāks reāli apkarot OIK afēru, nevis turpinās to piesegt, tad arī šis “izdevīguma” aspekts tuvākajā nākotnē kļūs pavisam niecīgs.

Un, ja Eiropas paustā apņēmība veikt savus mājas darbus, lai turpmāk novērstu šādus elektroenerģijas cenu lēcienus, kādu piedzīvojam tagad, nepaliks tikai tukši solījumi (un visdrīzāk tā arī būs), tad rezultātā jau pārskatāmā nākotnē saules paneļu uzstādītājiem pazudīs visi augstākminētie iemesli, kāpēc mājsaimniecībām būtu ekonomiski “izdevīgi” sev uzstādīt saules paneļus ar to esošo dārdzību un efektivitāti.

Tāpēc, lemjot par saules paneļu uzstādīšanu, pareizi būt izmantot nevis esošo apstākļu izdevīgumu (kuri ir ļoti neparasti un nebūs ilgtspējīgi), bet rēķināties ar gaidāmajām izmaiņām un ilgtermiņa tendencēm. Jo visdrīzāk šīs tehnoloģijas jums neatmaksāsies ne sešos, ne septiņos gados, kā to sola šo tehnoloģiju pārdevēji.

Tiem, kuri tomēr vēlas apsvērt saules paneļu uzstādīšanu savām vajadzībām, svarīgs padoms - pieprasiet izvērstu aprēķinu:

- kādas ir nepieciešamās sākotnējās investīcijas (ne tikai saules paneļos, bet arī nepieciešamais aprīkojums pieslēguma izveidošanai un uzstādīšanas izmaksas)?

- cik liela ir aprēķinos izmantotā saules paneļu elektroenerģijas izstrāde, un kāds ir tās profils?

- ar kādām elektroenerģijas tirgus cenas prognozēm tiek aprēķināts jums solītais izdevīgums? (Salīdziniet ar datiem Nord pool biržā.)

- kāda ir aprēķinos izmantotā sadales tarifa struktūra un OIK apjoms? (ņemiet vērā augstākminētās gaidāmās izmaiņas)

Un tad paši varat parēķināt, cik ticami ir tas, ko jums piedāvā - vai un kad visi šie ieguldījumi jums reāli atmaksāsies? (Šeit būtu vērts ņemt vērā naudas plūsmas diskontēto vērtību, jo iztērētā nauda tagad un iegūtā pēc 10 vai 20 gadiem - nav viens un tas pats...)

Es vismaz pagaidām, tā arī neesmu atradis neko izdevīgāku sev kā vienkārši pirkt sev vajadzīgo elektroenerģiju no tīkla. Bet varbūt tomēr kāds beidzot var parādīt reālistiskus aprēķinus un pārliecināt par pretējo? Pagaidām tā arī neviens to nav spējis izdarīt!

Ja šai varai tiešām rūpētu Latvijas sabiedrības liktenis vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru, tad to naudu, kuru šī alkatīgā, mazspējīgā vara ir iecerējusi iztērēt, lobējot dārgu importēto tehnoloģiju biznesu (līdzīgi kā savulaik OIK stacijas), pareizāk būtu bijis novirzīt māju energoefektivitātes programmu finansēšanai - labums no tā būtu visiem, lielāks, turklāt reāls!

Novērtē šo rakstu:

202
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...