Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrija aktīvi iesaistījusies publiskajā diskusijā par Ārstniecības likumu, tiesa, spēki koncentrēti procedūras smalkumu virzienā. Jebkura publicitāte ir laba publicitāte ministram, un plaša diskusija ar viņa vārda iesaistīšanu ceļ ministra atpazīstamību nebijušos augstumos. Ministrs mani mēģina iesaistīt diskusijā par datumu, kad likumprojekts ievietots mājaslapā, es ministru – par aplamībām, kas ierakstītas likumprojektā.

Jaunais Ārstniecības likums ir uzrakstīts ar pasaulē nebijušu burtu un garu – likums netieši paziņo, ka Latvijā cilvēki nemirst, piemēram, paziņo, ka „pacientu aprūpe – ārstniecības sastāvdaļa, kas tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības, ģimenes vai personas veselības uzturēšanu, veicināšanu, aizsardzību un atgūšanu”. Ne vārda par cieņpilnu aiziešanu, paliatīvo medicīnu. Ārstniecības likums paģēr, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvos Saules mūžu, no visām kaitēm izārstēsies, bet, ja nu kāds netīšām nomirst, tad vainojams par to ir ārsts. Un šo ārstu ministrija bargi sodīs.

Lasot likumu par Saules mūžu, es pilnībā saprotu, ka veselības ministrs ir Saules ministrs. Viņš ir strādājis gadu (nevis tikko sācis darbu, kā viņam labpatīkas uzsvērt). Viņš ir viens no jaudīgākajiem, harismātiskākajiem un erudītākajiem ministriem, kādu jebkad esmu sastapis. Tāpēc viņš visiem ir visu apsolījis, nu vismaz divas pakāpes vairāk nekā Einars Repše ar visu savu kabinetu kopā.

Jau no pirmās dienas ministrs ir uzcītīgi zvērējis, ka viņa viedā vadībā viss būs labi, ļoti labi un telemedicīna (latviešu valodas labskaņas cienītājiem paskaidroju, ka apzināti, ministra ietekmē esmu lietojis šādu izteiksmes formu). Telemedicīna glābs un visus izārstēs – šo atziņu varam ieraudzīt arī likuma 3. pantā: „Veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īstenots pasākumu komplekss, tajā skaitā telemedicīna un darbības ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm, pacienta veselības uzturēšanai un atjaunošanai.”

Ja ministrs mani aicina publiski diskutēt par Ārstniecības likumu, es viņam nevaru atteikt. Dažas likumā paredzētās autokrātiskās normas mēs jau tulkojam un tuvākajās dienās ar tām iepazīstināsim Eiropas Parlamentu, Eiropas komisāru un Eiropas tiesvedības līderus.

Piemēram, pastāstīsim visai Eiropai, ka mūsu Saules ministrs likumā iestrādā aizskārumu izvēlēties nodarbošanos (7. panta 1. daļas 4. un 5. punkts). Veselības ministrija likumā ieraksta tēzi, ka persona nedrīkstēs nodarboties ar ārstniecību, ja Veselības inspekcija būs to divreiz gadā administratīvi sodījusi.

Eiropas likumdošanas pieredze liecina, ka tiesības aizliegt strādāt ir tikai tiesai – to izmanto kā drošības līdzekli kriminālprocesā vai tad, ja ir notiesājošs spriedums un piemērots papildsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Tāpat Eiropas līderus mēs iepazīstināsim ar likuma 75. pantā paredzēto normu – inspekcija uzliek sodu, un lēmums stājas spēkā nekavējoties, pat tad, ja tas ir pārsūdzēts.

Veselības ministram es vēlos atgādināt, ka viņš savām pakļautības iestādēm jau ir piespiedis piecas ģimenes ārstes atstādināt no darba – neslēgt ar viņām līgumus. Šie lēmumi jau ir pārsūdzēti tiesā, pirmajā instancē ministrijas institūcijas jau tiesas prāvas ir zaudējušas, zaudēs arī citās tiesu institūcijās, bet kompensāciju segs ministrija no nodokļu maksātāju naudas.

Jaunais likums savā būtībā nosaka sieviešu diskrimināciju (85% ārstniecības personu ir sievietes) – tikai tā var vērtēt pagarināto normālo darba laiku, proti, visas ārstniecības personas strādā vismaz divas slodzes, bet par pārstrādi papildus viņām nemaksā. Tas ir pagaidu risinājums, kas ir principiālā pretrunā ar Eiropas darba laika direktīvu.

Atgriezīšos pie Saules ministra izvirzītās paradigmas – ja kāds nomirst, tad tā ir ārstu vaina, ministrija visu dara izcili. Tad nu publiski ministram (un visiem šā raksta lasītājiem) uzdošu 10 no 42 jautājumiem, ko man iesūtījuši dažādi respondenti, un uz šiem jautājumiem lūdzu atbildēt ar faktiem, pēc būtības:

(i) vai šā gada laikā veselības aprūpe iedzīvotājiem kļuvusi pieejamāka?

(ii) vai šā gada laikā ir samazinājusies birokrātija veselības aprūpē?

(iii) vai ir ieviesta e-veselība, un vai tā jebkad tiks ieviesta, kas maksās par notrallināto Eiropas naudu?

(iv) vai veselības aprūpei ir vairāk naudas?

(v) vai ir samazinājusies mātes un bērna mirstība?

(vi) vai visiem studijas beigušajiem ārstiem ir iespēja mācīties rezidentūrā, un vai rezidentu vietu skaits ir pieaudzis?

(vii) vai skolās bērnu ēdināšana ir kļuvusi veselīgāka (būtiskais ministra solījums, stājoties amatā)?

(viii) vai onkoloģiskajiem slimniekiem ir uzlabojusies aprūpe un reāli dzīvē (nevis uz papīra) ieviests „zaļais koridors”? Vai pacients ar asiņojošu kolorektālo vēzi var bez rindas valsts institūcijā tikt pie datortomogrāfiska un kolonoskopiska izmeklējuma?

(ix) kāpēc kvotas izmeklējumiem un kvotas pie speciālistiem šogad beidzās ievērojami agrāk nekā pērn un aizpērn?

(x) kādā apmērā pieauguši zāļu viltojumu riski un apdraudējums Latvijas iedzīvotāju veselībai?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...