Saukāns nenoliedz, ka nav samaksājis apakšuzņēmējiem, bet „notiekot sarunas”
PIETIEK23.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Būvuzņēmuma RBSSKALS padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedz, ka uzņēmums joprojām nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas projektā. Galvenais iemesls tam esot fakts, ka projekts izrādījies daudz dārgāks nekā konkursā piedāvātā summa. Tomēr ar visiem apakšuzņēmējiem notiekot sarunas.
- Apakšuzņēmēji sūdzas, ka RBSSKALS joprojām nav norēķinājies par Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas projektu.
- Man ir grūti atbildēt. Tur ir dažādi apakšuzņēmēji. Ir, ar kuru... Tur ir dažādi apakšuzņēmēji. Ir, kuriem nav samaksāts. Tur ir dažādi.
- Kāpēc visiem nav samaksāts?
- Tas ir jautājums, kuriem... Daudz apakšuzņēmēju, ir tādi, kuri negodprātīgi gribēja samaksu. Dažādi tur ir. Mums ir sava rakstura problēmas. Tur ar kārtību bija problēmas. Mēs neesam līdz galam saņēmuši samaksu par bibliotēku.
Mums, protams, ir atbildība kā ģenerāluzņēmējam par Liepājas tehnikumu, Liepājas tehnikums atsakās jebko piemaksāt klāt par papildu darbiem. Tas ir sarežģīti.
Mums ir līgums. Tur bija pagarinājums. Tur ir viss kaut kas saistīts kopā. Mēs esam tikuši pāri 2008.gada krīzei, šogad būs līdzīga krīze, bet mēs tam tiksim pāri.
Mums nav ļaunprātības kādam ļauni nemaksāt. Liepājas tehnikuma projekts ir beidzies ar katastrofāliem zaudējumiem. Bet viņš ir uzbūvēts. Tā ir vienīgā labā ziņa.
- Apakšuzņēmēji saka, ka ir “nosapņojuši”, ka jūs esat palikuši parādā trīs miljonus.
- Nu, baigie sapņi. Man tik traki sapņi vēl nav.
- Ja pareizi saprotu, tad vienam 700 tūkstošus, citam pusmiljonu.
- Nē, nē, nē. Tādas summas nav. Tur nav tādu summu. Es nezinu, ko jums stāsta. Lielākais parāds bija SIA Vega, tur mēs daļu saistību pārņēmām līzingā. Skaidrs, ka visi grib uzreiz.
- Bet ar Vegu jau arī vēl nenorēķinājāties?
- Vēl nē. Bet tas nav par līguma summu, bet papildu darbiem. Tā ir papildu darbu summa. Liepājā nebija viegli. Mums līgumā bija viena summa, bet, kad sākām darīt, izrādījās, ka tā jau ir cita summa, bet pasūtītājam jau ir līgums, un viss.
- Un MK būvniecībai, Virte Tehnoloģijām samaksājāt?
- Es nezinu. Nevarēšu atbildēt. Es neesmu tur klāt. Tur bija projekta vadītājs, valdes priekšsēdētājs. Es jau līgumu neslēdzu. Tāpēc precīzi nezinu.
- Nu, jā, jūs jau esat īpašnieks, nevis darbu darītājs...
- Bet mantojums ir man. Tāpat kā upe tek uz jūru.
- Ja es pareizi saprotu, tad tur arī jūsu darbu vadītāji kaut ko nočiepa?
- Ar to es nelepojos. Katram sava karma. Ko man tiesāt?! Tas nav patīkami.
- Līdz kuram laikam jūs plānojat norēķināties?
- Ar katru ir grafiks, juristi un darbu vadītāji ar visiem tiekas un slēdz līgumus. Jūs redzat, ka Liepājā daudz būvē?
- Nezinu, sen nav gadījies būt Liepājā.
- Rīgā daudz būvē?
- Kaut ko drusku būvē.
- Kaut ko drusku būvē, bet drusku ir par maz. Visa celtniecības nozare šobrīd ir bez darba. Es lasu avīzēs, ka neapgūti struktūrfondu līdzekļi septiņi miljardi. Nu, ko man darīt ar 850 darbiniekiem?! Mēs dzīvojam ar savu optimismu un cerību...
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
