Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
aina
23.02.2014. 14:27Pretīgi gan ir tie zagļu purni. Un vēl tas ņirdziens par reņģēdājiem !!!! Vai tiešām šadiem izdzimteņiem ir arī tēvs un māte , brālis un māsa , dēls un meita. Tie ir tādi paši pretekļi ???
onkols
22.02.2014. 15:13Nu gan feisi!A kā spīzd un laistās,prieks skatīties!Vajadzētu uz nelielu ārstniecības kūri M.Matīsa ielā,tu esot labs SPA.
x
21.02.2014. 17:33Gan pienāks brīdis, kad varēs pilntiesigi izmantot šo invalidu stāvvietu.
kāds
21.02.2014. 15:21»
jā
Tad jau sanāk ka foto un video novērošana nekam nav vajadzīga.Nedod Dievs lielveikala auto stāvvietā Tev sabuktēs auto,un video būs redzams pārkāpēja auto nr.zīme. Tad Tu būsi pirmais kurš bļaus lai ķer slikto,jo video (bildēs) viņš ir skaidri redzams
Arī tad policija atradīs attiecīgo auto un pētīs vai ir sadursmes (vai svaiga remonta) pēdas utt.
edzazzzz
21.02.2014. 15:15smuki ruksīši uz foto:), bet ja godīgi, pēc teksta spriezot cilvēks tiešām steidzās- nu sanāca...p.s. man arī vienreiz nejauši gadījās uz Ģertrūdes ielas pie Akas ielas, nu nepamanīju zīmi, nu ko tagad ....
jā
21.02.2014. 11:20»
kāds
Patiesībā dīvaini, jo man ir aizdomas, ka fakts ir jāfiksē policijas pārstāvim uz vietas, nevis balstoties uz kaut kādām bildēm, pieņemt lēmumus. Nez vai tām bildēm tiesā ar būtu kāds svars? Ekspertīzes, utt...
Tad jau sanāk ka foto un video novērošana nekam nav vajadzīga.Nedod Dievs lielveikala auto stāvvietā Tev sabuktēs auto,un video būs redzams pārkāpēja auto nr.zīme. Tad Tu būsi pirmais kurš bļaus lai ķer slikto,jo video (bildēs) viņš ir skaidri redzams !
Bite
21.02.2014. 10:06Uzreiz redzams, ka ar gramatvedību nav viss kartībā, pie šādiem zaudējumiem kompānija iegādajas lepnu auto un VID droši vien vēl PVN ir atgriezusi bez pārbaudes un komentāriem.
kāds
21.02.2014. 09:24Patiesībā dīvaini, jo man ir aizdomas, ka fakts ir jāfiksē policijas pārstāvim uz vietas, nevis balstoties uz kaut kādām bildēm, pieņemt lēmumus. Nez vai tām bildēm tiesā ar būtu kāds svars? Ekspertīzes, utt.
P.S. Tas nenozīmē, ka atbalstu visādu morālu kropļu izdarības, aizņemot invalīdu stāvvietas...
krauze
21.02.2014. 06:24Portāls varētu iet tālāk. Neaprobežoties ar vienkāršu faktu izklāstu, bet intervēt un aprakstīt izjūtas iesaistītajiem pēc notikušā, tagad pēc soda. Beitāns, mobilais reportieris, iespējamie aculiecinieki, paši portala darbinieki - ko viņi jūt, kā izjūtas mainās pēc notikušā un pēc soda, tas arī lasītājus rosinātu uz komentāriem par izjūtām.
Invalīdu biedrība
20.02.2014. 23:38Ja cilvēks zemapziņā ļoti vēlas kļūt par invalīdu, ar laiku viņš par tādu ari kļūst. Agri vai vēlu. Tādā vai citādā veidā. Neizbēgami.
Būsi vienmēr laipni gaidīts mūsu pulciņā, resnais Beitān! Uz drīzu satikšanos!
Nu
20.02.2014. 21:52»
Slucis
Вот жеж жирная скатина, пару шагов не может сделать. С женщинами он, наверное, вообще не может
resnajiem parasti ar to lietu ir...nekā...vēee,tāds vepris:( Iedomājoties vien,kā viņš urkšķēdams kaut ko tur ņemas,pilnīgi apvemties var.
Oto
20.02.2014. 21:43Nav jau teikts ka kāds cits uzņēmās vainu, no CP lēmuma tas nav redzams.
Slucis
20.02.2014. 19:20Вот жеж жирная скатина, пару шагов не может сделать. С женщинами он, наверное, вообще не может.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
