Šaubu ēna pār „Rail Baltica” pusmiljona eiro iepirkuma lietderīgumu
Lato Lapsa10.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan jaunajā pusmiljonu eiro vērtajā sabiedrisko attiecību iepirkumā, ko izsludinājusi dzelzceļa projekta “Rail Baltica” koordinatore Baltijas valstīs, Baibas Rubesas vadītā akciju sabiedrība „RB Rail AS”, ir paredzēta arī komunikācijas stratēģijas izstrāde, izrādās, ka šādu pakalpojumu uzņēmums iegādājies arī iepriekšējā, vēl pavisam nesen – 2016. gada rudenī rīkotā iepirkumā.
Kā jau minēts, no jaunā iepirkuma nolikuma izriet, ka iepirkuma uzvarētājam būs jāsagatavo stratēģijas dokuments, kurā būtu aprakstīts, kā tieši uzņēmumam ir pareizi jāpasniedz sabiedrībai visi ar pašlaik pretrunīgi vērtēto „Rail Baltica” saistītie jautājumi. Taču izrādās, ka šādam it kā ļoti nepieciešamam dokumentam jau pašlaik vajadzētu būt „RB Rail AS” rīcībā – turklāt pavisam nesen radītam.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, vēl tikai 2016. gada septembra sākumā pieņemts lēmums ļoti līdzīgā iepirkumā – „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju „RB Rail AS” globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”. Savukārt gadu un trīs mēnešus vēlāk it kā nepieciešama jau atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies.
Neraugoties uz B. Rubesas deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” nevēlas atklāt iepriekšējā noslēgtā līguma ilgumu, - uzņēmuma preses pārstāve Ilze Rassa vienīgi min, ka „atbilstoši esošā sadarbības līguma izpildes nosacījumiem, tas tuvojas noslēgumam”. Tomēr viņa nenoliedz, ka jau šī līguma ietvaros, kas uzņēmumam izmaksājis „tikai” aptuveni 60 tūkstošus eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiešām jau izstrādāta komunikācijas stratēģija.
Taču šis dokuments bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna „Rail Baltica” sabiedrisko attiecību stratēģija – tagad laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam. Savukārt tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots.
Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” pārstāve paziņo, ka „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”. Viņa gan varot atklāt, ka „kopš 2016. gada ir pieaudzis projektā veicamo aktivitāšu apjoms, kā arī jaunā iepirkuma ietvaros tiek paplašināta pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfija”.
Jaunā, pusmiljonu eiro vērtā iepirkuma nolikumā ir aprakstīts, kādi ir „RB Rail AS” vadībai nepieciešamie pakalpojumi: ar šīs summas iztērēšanu uzņēmums vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”. Tāpat pusmiljonu eiro paredzēts tērēt, lai „uzbūvētu projektam pozitīvu reputāciju” un „iegūtu ticību un uzticamību „Rail Baltica” vadības komandai”, turklāt īpaši svarīgi esot panākt, lai šī ticība rastos lēmumu pieņēmēju aprindās un arī medijos.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
