Šaubu ēna pār „Rail Baltica” pusmiljona eiro iepirkuma lietderīgumu
Lato Lapsa10.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan jaunajā pusmiljonu eiro vērtajā sabiedrisko attiecību iepirkumā, ko izsludinājusi dzelzceļa projekta “Rail Baltica” koordinatore Baltijas valstīs, Baibas Rubesas vadītā akciju sabiedrība „RB Rail AS”, ir paredzēta arī komunikācijas stratēģijas izstrāde, izrādās, ka šādu pakalpojumu uzņēmums iegādājies arī iepriekšējā, vēl pavisam nesen – 2016. gada rudenī rīkotā iepirkumā.
Kā jau minēts, no jaunā iepirkuma nolikuma izriet, ka iepirkuma uzvarētājam būs jāsagatavo stratēģijas dokuments, kurā būtu aprakstīts, kā tieši uzņēmumam ir pareizi jāpasniedz sabiedrībai visi ar pašlaik pretrunīgi vērtēto „Rail Baltica” saistītie jautājumi. Taču izrādās, ka šādam it kā ļoti nepieciešamam dokumentam jau pašlaik vajadzētu būt „RB Rail AS” rīcībā – turklāt pavisam nesen radītam.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, vēl tikai 2016. gada septembra sākumā pieņemts lēmums ļoti līdzīgā iepirkumā – „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju „RB Rail AS” globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”. Savukārt gadu un trīs mēnešus vēlāk it kā nepieciešama jau atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies.
Neraugoties uz B. Rubesas deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” nevēlas atklāt iepriekšējā noslēgtā līguma ilgumu, - uzņēmuma preses pārstāve Ilze Rassa vienīgi min, ka „atbilstoši esošā sadarbības līguma izpildes nosacījumiem, tas tuvojas noslēgumam”. Tomēr viņa nenoliedz, ka jau šī līguma ietvaros, kas uzņēmumam izmaksājis „tikai” aptuveni 60 tūkstošus eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiešām jau izstrādāta komunikācijas stratēģija.
Taču šis dokuments bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna „Rail Baltica” sabiedrisko attiecību stratēģija – tagad laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam. Savukārt tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots.
Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” pārstāve paziņo, ka „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”. Viņa gan varot atklāt, ka „kopš 2016. gada ir pieaudzis projektā veicamo aktivitāšu apjoms, kā arī jaunā iepirkuma ietvaros tiek paplašināta pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfija”.
Jaunā, pusmiljonu eiro vērtā iepirkuma nolikumā ir aprakstīts, kādi ir „RB Rail AS” vadībai nepieciešamie pakalpojumi: ar šīs summas iztērēšanu uzņēmums vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”. Tāpat pusmiljonu eiro paredzēts tērēt, lai „uzbūvētu projektam pozitīvu reputāciju” un „iegūtu ticību un uzticamību „Rail Baltica” vadības komandai”, turklāt īpaši svarīgi esot panākt, lai šī ticība rastos lēmumu pieņēmēju aprindās un arī medijos.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
