Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki Pietiek lasītāji ir interesējušies – vai Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas grāmatas izdošana par valsts kapitālsabiedrības Tiesu namu aģentūra līdzekļiem ir uzskatāma par dāsnu velti valsts amatpersonai uz nodokļu maksātāju rēķina vai arī tā ir ierasta, normāla prakse? Pietiek šodien publicē Tiesu namu aģentūras valdes locekles Santas Sausiņas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

1. Informējam, ka SIA "Tiesu namu aģentūra" (turpmāk tekstā – TNA) ir valsts kapitālsabiedrība, kura veic savu saimniecisku darbību saskaņā ar Sabiedrības statūtos noteiktajiem darbības virzieniem. Viens no paredzētajiem darbības virzieniem ir izdevējdarbība, kuru realizējot, Sabiedrība izdod juridiska rakstura literatūru. TNA Statūtu teksts, kā arī cita informācija par TNA darbību un saimnieciskās darbības pārskati publiski pieejami tīmekļvietnē www.tna.lv.

TNA uzdevums ir tieslietu sistēmā esošo institūciju funkciju izpildei nepieciešamo vajadzību nodrošināšana, to vidū tieslietu sistēmā nodarbināto nodrošināšana ar nepieciešamajiem tiesību palīgavotiem (juridisko literatūru).

TNA funkciju īstenošanai netiek piešķirts valsts budžeta finansējums, funkciju nodrošināšana tiek segta no TNA ienākumiem par sniegtajiem pakalpojumiem, to vidū par realizētajām grāmatām.

2. Viens no TNA darbības virzieniem ir juridiska satura literatūras izdošana. Izdevējdarbību TNA veic kopš 1998. gada. TNA ir Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas Biedrības atbalstītāja statuss.

Ar TNA izdoto grāmatu klāstu iespējams iepazīties: TNA e-grāmatnīcā tnagramatas.tna.lv/. Pie katras grāmatas ir norādīta informācija par grāmatu, proti, nosaukums, autori, izdevējs, izdošanas gads, ISBN numurs, grāmatas apjoms, anotācija un izvilkums no grāmatas; Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā https://lnb.lv/ pieejamā grāmatu katalogā.

2020. gadā tika izdotas šādas grāmatas:

Nr. p.k.

Grāmatas nosaukums 

Lpp.

skaits

TNA e-grāmatnīcas cena

(ar PVN)

1.

Juris Jelāgins. Latvija ceļā uz tiesiskumu. Rakstu krājums

160

15,50

2.

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants: tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesas judikatūra

128

11,50

3.

Kalvis Torgāns. Jurisprudence. Tiesu darbs. Likumu pilnveidošana. Raksti 2010-2020

608

30,00

4.

Sanita Osipova. Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu. Rakstu krājums

560

30,00

5.

Irēna Kucina. Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti. Bērns starp vecākiem un valstīm

432

27,00

6.

Administratīvās atbildības likums. Administratīvās atbildības regulējums nozaru likumos. Normatīvo aktu krājums

512

19,20

7.

Kriminālprocesa likums. 15.izdevums

544

9,20

8.

Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Otrais papildinātais izdevums. Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis, Anita Kovaļevska

384

21,90

9.

Civilprocesa likums. 23.izdevums

608

9,80

3.  TNA izdotās juridiskās literatūras mērķauditorija primāri ir tiesneši un citi tieslietu sistēmā nodarbinātie, kā arī jurisprudences studenti.

To, kāda satura grāmatas izdot, galvenokārt nosaka tiesu, kā arī citu tiesībsargājošo iestāžu un augstskolu pieprasījums, kā arī konkrētā tiesību jautājuma aktualitāte plašākā sabiedrībā. Vienlaikus Latvijas juridiskās domas un tiesību zinātnes attīstības nolūkos tiek atbalstīta tiesību zinātnieku pašiniciēta darbu publicēšana.

Grāmatas autoru izvēli nosaka autoru iepriekšējā darbība: zinātniskie sasniegumi,  publikācijas, profesionālā kompetence un tās novērtējums.

Ar vairākiem autoriem TNA ir izveidojusies ilgstoša sadarbība, to vidū ar LU Juridiskās fakultātes profesori Sanitu Osipovu. S. Osipovas grāmatas ir atzītas un kalpo kā tiesību doktrīnas avots praktizējošo juristu vidū, tās tiek izmantotas topošo juristu apmācības procesā. Tiesību zinātnieces S. Osipovas publiski paustie un publicētie viedokļi tiek augsti vērtēti arī plašākā sabiedrībā, kā arī neatkarīgajos medijos.

TNA ir izdevusi vairākas prof. S. Osipovas grāmatas, proti, Viduslaiku tiesību spogulis, Ievads tiesību socioloģijā,  Eiropas tiesību priekšvēsture.

4. Grāmatu tirāžas tiek noteiktas, vienojoties ar autoriem, atbilstoši pieprasījumam vai konkrētajam pasūtījumam. Atbilstoši pašreizējai demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā katra izdevuma tirāža vidēji ir 100–500 eksemplāri, t.i., līdzīgi kā jebkuras citas nozares profesionālajai literatūrai latviešu valodā.

Prof. S. Osipovas grāmata “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu. Rakstu krājums” izdota 500 eksemplāru tirāžā, tajā skaitā 7 eksemplāri, izpildot Obligāto eksemplāru likuma prasības, tika nodoti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, 3 eksemplāri tika piešķirti autorei grāmatas autoreksemplāru veidā un  5 eksemplāri tika nodoti TNA darba vajadzībām. Grāmata tika izdota 2020. gada jūnijā, un 11 mēnešu laikā bija pārdoti 58% no realizācijai nodotajām grāmatām.

5. Prof. S. Osipovas grāmata “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu. Rakstu krājums”, kas ir autores iepriekšējo gadu dažādos izdevumos publicēto rakstu apkopojums, ir augstvērtīgs juridiskās literatūras izdevums. Par to liecina šādi fakti:

1) 2020. gadā, lai atbalstītu krīzes skarto grāmatniecības nozari un pastarpināti grāmatu autorus un ilustratorus, kā arī lai kvalitatīvi papildinātu Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar augstvērtīgiem pēdējo gadu izdevumiem, LR Kultūras ministrijas programmas ietvaros tika izsludināts grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām. Tā ietvaros bija plānots iegādāties vismaz 150 nosaukumu grāmatas, kuras pēdējo gadu laikā guvušas starptautisku un nacionālu atzinību. S. Osipovas grāmata “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu. Rakstu krājums” bija viena no tiem saturiski augstvērtīgajiem izdevumiem, kuru LNB iegādājās saviem krājumiem;

2) S. Osipova par rakstu krājumu “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu” saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Arveda Švābes vārdbalvu;

3) LR Izglītības un zinātnes ministrija, novērtējot grāmatas nozīmīgumu, savām vajadzībām iegādājusies minētās grāmatas 75 eksemplārus, kas ir līdz šim lielākais Izglītības un zinātnes ministrijas iegādātais kādas TNA izdotās grāmatas eksemplāru skaits.

6. Katra TNA izdodamā grāmata ir atsevišķs projekts, kura realizēšanai tiek sagatavots dokumentu kopums. Tas  ietver grāmatas sagatavošanas darba procesa karti, produkcijas (grāmatas) ražošanas pašizmaksas kalkulācijas karti (plānotā un faktiskā), aktu par izdevuma pārdošanas cenas noteikšanu u.c. Aktus par grāmatu pārdošanas cenām paraksta komisija un apstiprina TNA vadība.

7. Ņemot vērā jebkuras latviešu valodā izdodamās literatūras ierobežoto mērķauditoriju, komercdarbības risks vienmēr ir iespējams. Šāda riska mazināšanas nolūkā tiek optimizētas ar grāmatu izdošanu saistītās izmaksas.

Jebkuras TNA izdotās grāmatas pārdošanas cena tiek noteikta saskaņā ar TNA iekšējo normatīvo aktu, kurš nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināta produkcijas (grāmatas) pašizmaksa, organizēta gatavās produkcijas uzskaite un noteikta produkcijas (grāmatas) cena.

Gatavās produkcijas (grāmatas) pilnā pašizmaksa veidojas no:

produkcijas ražošanas pašizmaksas (pamatizmaksas un ražošanas vispārējās izmaksas);

TNA administrācijas vispārējām izmaksām;

pārdošanas vispārējām izmaksām (pārdošanas, uzglabāšanas un piegādes izmaksas).

Produkcijas „bāzes” pārdošanas cenu veido kopsumma no produkcijas pilnās pašizmaksas un vēlamās peļņas, dalot to ar realizācijai nododamo produkcijas daudzumu, no kuras tiek atņemts bezmaksas izsniegtās produkcijas daudzums.

Ja ražotā produkcija ir autordarbs, tad produkcijas „bāzes” pārdošanas cena veidojas ar pieskaitāmo autoratlīdzības procentu likmi, kura tiek aprēķināta, pamatojoties uz līguma ar autoru nosacījumiem.

8.  Atbilstoši noslēgtajam līgumam izdevējs maksā autoram autoratlīdzību tikai par katra pārdotā izdevuma eksemplāru.

Informācija par konkrētā autora, kurš ir valsts amatpersona, saņemtajām autoratlīdzībām ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē un tā tiek publiskota atbilstoši valsts informācijas reģistros esošajai aktuālajai informācijai.

Novērtē šo rakstu:

26
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...