Satversmes tiesa drīzumā paziņos grūti prognozējamu spriedumu, kas var apdraudēt lielo partiju ietekmi
PIETIEK30.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
5. februārī Satversmes tiesā (ST) gaidāms svarīgs spriedums lietā, kurā apstrīdēta norma, ka lielajās pašvaldībās vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas vai to apvienības, bet ne vēlētāju apvienības. Par šo lietu publiskajā telpā tiek runāts maz vai nemaz, tomēr intrigu rada tas, ka ST tiesnešu domas lietā esot sadalījušās un neviens neņemas prognozēt spriedumu, kas var ietekmēt līdzšinējo vēlēšanu kārtību, radīt sekas politisko partiju sistēmai Latvijā un būt nozīmīgs arī nacionālās drošības kontekstā.
Ar konstitucionālo sūdzību ST vērsās Jūrmalas aizsardzības biedrība, kuras pārstāvjiem 2013. gada pašvaldību vēlēšanās tika atteikts reģistrēt vēlētāju apvienības sarakstu Jūrmalnieki. Rezultātā ST pirms gada, 2014. gada 10. janvārī ierosināja lietu par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta 1. daļas neatbilstību Satversmes 91. un 101. pantam, kuri noteic cilvēku vienlīdzību un tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā.
Avoti, kas ir informēti par ST iekšējo noskaņojumu, Pietiek atzinuši, ka pašlaik tiesnešu noskaņojums dalās un izšķirošā var izrādīties ST priekšsēdētāja Alda Laviņa balss. Lietu bez Laviņa vēl skata četri ST tiesneši - Kristīne Krūma, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis un Sanita Osipova. Kusiņš, kurš ir referējošais tiesnesis lietā, ceturtdien, sastapts Saeimā, atteicās komentēt pat to, vai tiesa, ka gaidāmais ST spriedums būs sabiedrībai saistošs. „Es nevaru teikt ne jā, ne nē, jo tad jūs nojautīsiet [kāds būs spriedums],” teica ST tiesnesis.
Ja ST lemtu, ka pašvaldību vēlēšanu likuma norma, kas novados, kuros iedzīvotāju skaits ir virs 5 000 un lielajās pilsētās liedz kandidēt ārpus politisko partiju vai to apvienību sarakstiem esošiem kandidātiem, būtu jāveic tālāki grozījumi likumos, radot ciešāku regulējumu vēlētāju apvienību kontrolei. Apstākļos, kad agresīvu ārpolitiku pret kaimiņvalstīm īstenojošā Krievija izmanto tā dēvēto „maigo varu”, finansējot un ietekmējot dažādas nevalstiskas organizācijas ārvalstīs, zaļā gaisma vēlētāju apvienību startam lielo pilsētu - Rīgas, Daugavpils un citu - domju vēlēšanās jāskata arī no nacionālās drošības apsvērumiem.
Ja Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvju konstitucionālā sūdzība tiks apmierināta, mazinātos arī lielo partiju ietekme pār pašvaldībām, - bet to „jumta” pašlaik vietējie līderi lielajās pilsētās un novados vairs nevar startēt vēlēšanās. Tomēr atšķirībā no Latvijas Pašvaldību savienības, kura ST sniegusi jūrmalnieku pozīciju atbalstošu viedokli, Lielo pilsētu asociācija nākusi ar pretēju viedokli. Labvēlīgs ST spriedums arī būtu savā garā pretējs Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātajiem grozījumiem likumos, kas vērsti uz partiju nostiprināšanu, izvirzot prasību pēc 500 biedriem līdzšinējo 200 vietā un par dibināšanu vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.
Pēc Pietiek avotu teiktā, jūrmalnieku konstitucionālajai sūdzībai atbalstošu pozīciju ST paudis arī Egils Levits, kuru publiskajā telpā atsevišķi politiķi minējuši kā iespējamo kandidātu vasarā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
