Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējā rakstā „Demogrāfijas paradoksi” vērsu uzmanību uz demogrāfijas problēmām un to risinājumiem, norādot, ka valstij demogrāfijas problēmas jārisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to pilsoņu daļu, kurai ir nepilngadīgi bērni. Tie vecāki, kuri bērnus ir izaudzinājuši un ieguldījuši viņu izglītībā, ir pilntiesīgi saņemt atalgojumu jau tagad par savu ieguldījumu valsts attīstībā, lai to realizētu. Valstij ir jāpievērš uzmanība uz pieaugušu bērnu pienākumu noteikšanu pret vecākiem, nevis jākoncentrē visa uzmanība tikai uz to vecāku atbalstu, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Pozitīvas demogrāfijas tendences nodrošināšanai nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, bet ir vajadzīgs godīgs jau esošo līdzekļu sadalījums, kas būtu proporcionāls bērnu iemaksām valsts budžetā. Vecāku atbalsta piemaksām ir jābūt atkarīgām no tā, kad un cik viņu bērni veic iemaksas valsts budžetā, šīs piemaksas nav jāpiesaista vecuma slieksnim, kā tas ir pensiju gadījumā, un neatkarīgi no vecāka vecuma jāizmaksā tajā pašā gadā un apmērā, kad un cik tieši viņa bērns veicis iemaksu budžetā.

Tiek deklarēts, ka valsts pamats ir stipras ģimenes un godīgums, tas noteikts Satversmes preambulā – „brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu”.

Neskatoties uz Satversmē noteikto, analizējot statistikas datus, secinām, ka valsts politika šo pamatvērtību attīstību pietiekami nesekmē. Likumdošana pietiekami nesekmē nedz ģimenes saišu nostiprināšanu, nedz godīgu attieksmi. Normatīvi ģimeni kā vienotu veselumu nosacīti efektīvi atbalsta tikai līdz brīdim, kad bērni sasniedz pilngadību, bet valsts un bērnu pateicības vecākiem par to, ka viņu bērni valstij maksās nodokļus, nav nekādas. Šāda politika ir negodīga attiecībā pret tiem vecākiem, kuri ir izaudzinājuši nodokļu maksātājus.

Rezultātā tie vecāki, kuri ziedojuši savu karjeru, līdzekļus un veselību bērnu audzināšanā, faktiski ir izaudzinājuši nodokļu maksātājus tiem pensionāriem, kuri savu laiku ir veltījuši pensiju līmeņu palielināšanai, nevis bērnu audzināšanai.

Ir vairums dažnedažādāko normatīvu, kas nosaka vecāku un valsts pienākumus pret bērniem un to audzinātājiem, bet ietekme uz demogrāfijas attīstību izbeidzas ar bērnu pilngadības sasniegšanu. Nav efektīvas likumdošanas bāzes, kura uzliktu par pienākumu pilngadību sasniegušajiem bērniem atdot parādu vecākiem un valstij. Kā izņēmumu var minēt necilu Civillikuma normu, kas uzliek par pienākumu bērniem uzturēt vecākus, pie kam, šāds pienākums iestājas tikai ar nosacījumu, ja vecāki nespēj sevi uzturēt paši; lai šo pienākumu bērniem piespiestu pildīt, vecākiem ir jāpazemojas un jāceļ prasība tiesā pret saviem bērniem.

Nesabalansētas demogrāfijas politikas rezultāts ir tāds, ka bērni, sasniedzot pilngadību, pamet valsti un dodas peļņā uz ārzemēm. Pats skumjākais ir tas, ka pārsvarā bērni aizbrauc pēc savu vecāku ieteikuma jo vecākiem pastāvošās likumdošanas apstākļos nav nekādas materiāli argumentējamas motivācijas pārliecināt pilngadību sasniegušos bērnus palikt šajā valstī.

Jāsaprot, ka demogrāfijas atslēga ir vecāku paļāvība uz bērnu atbalstu vecumdienās, un šai paļāvībai noteikti ir jābūt lielākai par paļāvību uz valsts atbalstu. Ja šis līdzsvars būs izjaukts, demogrāfija tiks kropļota. Demogrāfijas mērķis ir bērnu radīšana, lai tie nākotnē būtu atbalsts un galvenokārt materiāls atbalsts. Ja valsts pilngadību sasniegušiem bērniem ar likumu neuzliek pienākumu sniegt materiālu atbalstu saviem vecākiem un valstij, tad zūd demogrāfijas pamatjēga, jo nesabalansētas demogrāfijas politikas apstākļos valsts pārtop par bērnudārzu, kurā par vecāku un valsts līdzekļiem tiek audzināti un skoloti bērni, kuri strādās un nodokļus maksās ārvalstīm, un pat ar nosacījumu, ja bērni paliks valstī, tie nodokļus maksās nevis saviem vecākiem, bet kopējam katlam, no kura vislielāko daļu saņems tie, kuri sasnieguši augstākus pensiju līmeņus un savu dzīves ilgumu pagarinājuši, pateicoties tam, ka saudzējuši savu veselību, neradot bērnus.

Vistiešākajā veidā ģimeņu vājināšana izpaužas ar to, ka Eiropas valstu demogrāfijas politika (to starpā arī Latvijas) pastiprināti fokusēta tikai uz jautājumiem, kas attiecināmi tikai uz bērniem un ar tiem saistītām problēmām, bet jautājumi, kas saistīti ar pilngadību sasniegušo bērnu pienākumiem pret saviem vecākiem un atbildību pret valsti, ir atstāti pašplūsmā; tiek atstāta pašplūsmā demogrāfijas pamatmotivācija – bērnu radīšana kā viņu pienākums atbalstīt vecākus un valsti pēc pilngadības sasniegšanas.

Kā jau norādīju iepriekš, demogrāfijas paradokss ir tāds, ka mazattīstītās valstīs, kurās demogrāfiskie rādītāji ir izteikti pozitīvi, atbalsts bērnu audzināšanai ir tuvs nullei, šo valstu pozitīvās demogrāfijas recepte ir Rietumeiropā aizmirstā patiesība, kura nosaka - bērni tiek radīti, lai nodrošinātu vecumdienas saviem vecākiem.

Mazattīstītajās valstīs valsts ieņem starpnieka lomu, nodrošinot bērnu pienākumu, garantējot vecāku labklājību. Šajās valstīs, sasniedzot vecumdienas, pilsoņiem labākajā gadījumā no valsts puses tiek sniegts minimāls atbalsts. Ar likumu ir nodrošināti bērnu pienākumi pret vecākiem. Piemaksas pie pensijas ir tās, ko tieši viņu bērni ir iemaksājuši valsts budžetā (piemēram, 1/5 daļa no bērnu iemaksātajām sociālajām iemaksām vai budžetā iemaksātā peļņas nodokļa), līdz ar to vecāki ir ieinteresēti, lai viņu bērni maksātu nodokļus, pelnītu pēc iespējas vairāk un nepamestu valsti, jo tieši no tā būs atkarīgs viņu pašu nodrošinājums vecumdienas. Šajās valstīs papildus minētajam demogrāfiju arī veicina tas, ka tur vecākiem (visbiežāk tēvam) pieder 1/10 domājamā daļa no visiem īpašumiem, kas pieder bērniem, un šo īpašumu pārdošanas gadījumā desmitā daļa ir jāpārskaita vecākiem; protams, demokrātiskā sabiedrībā šādu praksi ar 1/10 daļu ieviest nevar.

Liela daļa cilvēku teiks, ka mazattīstīto valstu demogrāfijas panākumi ir meklējami šo valstu pilsoņu zemajā izglītības līmenī, medicīnas nozares atpalicībā un kontracepcijas līdzekļu trūkumā, tādēļ nav atrodamas sakarības, kas vienlīdz labi darbotos arī attīstītajās valstīs. Šādiem secinājumiem nevar piekrist, jo arī attīstītajās valstīs maznodrošinātām ģimenēm ir lielāks bērnu skaits nekā nodrošinātām, līdz ar to demogrāfijas pamatprincips „paļāvība uz bērnu atbalstu” ir spēcīgāks par valsts atbalstu demogrāfijas procesu veicināšanā un darbojas neatkarīgi no valsts iekārtas un attīstības pakāpes. Kā piemēru der atcerēties, ka Latvijā vispozitīvākā demogrāfija bija laikaposmā no 1900. līdz 1912. gadam. Šai laikā pilsoņi uz valsts nodrošinājumu paļauties nevarēja, bet paļāvās uz savu vecumdienu nodrošinājumu tikai uz saviem bērniem.

Iespējamie risinājumi

Valstij demogrāfijas problēma jārisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to daļu pilsoņu, kurai ir nepilngadīgi bērni. Tie vecāki, kuri bērnus ir izaudzinājuši un ieguldījuši viņu izglītībā, ir pilntiesīgi saņemt atalgojumu par savu ieguldījumu valsts attīstībā. Valstij ir jāpievērš uzmanība uz pieaugušu bērnu pienākumu noteikšanu pret vecākiem, nevis tā jākoncentrē tikai uz to vecāku atbalstu, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Pozitīvas demogrāfijas tendences nodrošināšanai nav nepieciešami papildu līdzekļi, bet ir vajadzīgs godīgs esošo līdzekļu sadalījums, kas būtu proporcionāls konkrēti viņu bērnu iemaksām valsts budžetā. Vecāku atbalsta piemaksām ir jābūt atkarīgām no tā, kad un cik viņu bērni veic iemaksas valsts budžetā, šīs piemaksas nepiesaistot vecuma slieksnim, kā tas ir pensiju gadījumā, un neatkarīgi no vecāka vecuma jāizmaksā tajā pašā gadā un apmērā, kad un cik tieši viņa bērns veicis iemaksu budžetā.

Valstij nepieciešams izveidot ģimeņu atbalsta fondu, kurš regulētu pilngadīgu sasniegušu bērnu pienākumu izpildi attiecībā pret viņu vecākiem un valsti. Vismaz 1/10 daļa no sociālajām iemaksām un uzņēmuma peļņas nodokļa novirzāma bērnu vecāku atbalsta fondam. Līdzekļu administrēšana šāda fonda izveides gadījumā ir vienkārša, jo ikvienam cilvēkam ir tikai divi vecāki, no kuriem katrs tiesīgs saņemt 5% no sava bērna sociālo iemaksu apmēra. Bērnu iemaksas, kuriem nav vecāku, ir novirzāmas to vecāku atbalstam, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni.

Ģimeņu atbalsta fonda izveidošana ne tikai ietekmētu demogrāfisko situāciju valstī, bet pozitīvi ietekmētu arī emigrācijas un ekonomikas procesus, jo vecāki nevis būtu ieinteresēti bērnu sakaita palielināšanā, bet būtu stimulēti ieguldīt bērnu izglītībā un ieinteresēti, lai viņu bērni pelna pēc iespējas vairāk un nodokļus maksā Latvijā, nevis ārzemēs.

Šāds fonds nebūtu interesants „pabalstu medniekiem”, jo nevis bērnu skaits, bet to ieguldījums valsts budžetā dotu labumu viņu vecākiem. Fonds netieši palīdzētu atrisināt arī problēmas, kas saistītas ar nodokļu nemaksāšanu, īpaši aplokšņu algu problēmu, jo darba devējs spēj ietekmēt darbinieku, bet nespēj ietekmēt darbinieka vecākus, kuri nesaņems daļu no viņu bērnam izmaksātās aplokšņu algas. Turklāt šāda fonda izveides gadījumā atkrīt nepieciešamība ieviest bezbērnu nodokli. Tiktu veicināta arī bērnu adopcija, un pati par sevi atkristu vientuļo māmiņu problēma, jo bērni, pastāvot šādam fondam, būtu ne tikai emocionāla, bet arī materiāli atbalstoša nākotnes vērtība.

Kas notiks, ja demogrāfijas problēmas nerisināsim pietiekami nopietni? Latvijas pastāvēšanas liktenis izšķirsies tuvāko gadu laikā.

Galvenais valsts pastāvēšanas priekšnosacījums ir cilvēki. Ja mēs zaudēsim cilvēkus, mēs zaudēsim arī savu valsti neatkarīgi no tā, kāda būs valsts militārās aizsardzības vai nacionālās pašapziņas spodrināšanas politika. No kā izriet, ka demogrāfijas jautājumu risināšana ir ievērojami nozīmīgāka par valsts militāro aizsardzību vai nacionālās pašapziņas popularizēšanu.

Demogrāfu prognozes vēsta, ka, kardināli nemainot demogrāfijas politiku, pēc 100 gadiem Latvijā dzīvos tikai 0,4 miljoni. Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tūkst. Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir radījuši tikai 300 tūkst. pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 tūkst. pašreizējā dzimstības līmeņa apstākļos radīs, augstākais, tikai 150 tūkst. pēcnācēju. Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, prognozes ir baigas – ņemot vērā straujās emigrācijas tendences – no pašreizējiem 1,22 milj. latviešu, visticamākais, līdz 2030. līdz 2040. gadam būs palikusi apmēram puse. Līdz ar to latvieši pakāpeniski kļūs par minoritāti savā valstī. Ir jāsaprot, ka pašreizējās demogrāfijas sistēmas, latviešiem, nonākot minoritātes statusā, latvieši Latvijas teritorijā nespēs noturēt savu valsti.

Demogrāfiju veido četras sastāvdaļas – dzimstība, mirstība, imigrācija un emigrācija. Pēdējos gados Latviju ik gadu pamet aptuveni 25 000 - 30 000 cilvēku. Turklāt oficiālie emigrācijas dati, visticamākais, neparāda patieso situāciju. Latvijā iebrauc tikai 10 000 – 15 000 cilvēku, turklāt lielākā daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Ik gadu Latvijā nomirst par 10 000 cilvēku vairāk kā piedzimst. Kopsavilkumā Latvija ik gadus zaudē 25 000 – 30 000 cilvēku. Tas ir pielīdzināms, piemēram, Valmieras iedzīvotāju skaitam. Tātad - katru gadu mēs zaudējam veselu Valmieras pilsētu. Ko dod it kā statistiski pozitīvais, taču realitātē procentuāli niecīgais dzimstības pieaugums? To izsakot skaitliski, tas ir nepilni 1000 cilvēku, vai tas tiešām ir pamats nesatraukties? Ir nepieciešams pilnīgi cita mēroga skatījums un prioritātes līmenis šīs problēmas risināšanai.

Vai latvieši spēs noturēt valsti pēc 20–30 gadiem, būs zināms jau ātrāk. Tas ir atkarīgs no realizētās politikas tuvākajos 10 gados. Kāpēc laika ir tikai aptuveni 10 gadu? Tādēļ, ka vēl no 1985. līdz 1990. gadam dzima daudz bērnu (aptuveni 40 000 bērnu gadā). Šie tad dzimušie bērni tagad ir sasnieguši reproduktīvo vecumu. Pēc 1991. gada strauji samazinājās jaundzimušo skaits, un līdz ar to arī vēlāk būs ievērojami mazāk vecāku, kas vispār varētu radīt pēcnācējus (1994. gadā jau bija tikai – 24 000 jaundzimušo).

Pašlaik reproduktīvajā vecumā (20–30 g.) atrodas vēl daudz cilvēku. Pēc 10 gadiem tādu būs ievērojami mazāk. Ja visi pārējie apstākļi paliks nemainīgi, tad jaundzimušo skaits neizbēgami samazināsies proporcionāli šai starpībai. Tad mums visus resursus vajadzēs faktiski divas reizes vairāk nekā šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pēc 10 gadiem var būt neiespējami.

Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, šodien vienai ģimenei būtu jāaudzina trīs bērni, kas būtībā jau ir ļoti augsts mērķis. Pēc 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultātu, būtu jāaudzina jau seši bērni, un šāds risinājums mērķa sasniegšanai ir utopisks. Šī nepilnā desmitgade ir mūsu pēdējā iespēja. Vēlāk process jau būs kļuvis neatgriezenisks. Tātad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizētu Latvijas glābšanas plānu. Tas nozīmē – ne tikai plāna izstrādāšanu, bet arī finanšu piesaisti un ieviešanu dzīvē.

Vai Latvijai ir demogrāfiskās situācijas glābšanas plāns? Latvijā ir radīti dažādi plāni un stratēģijas – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un no tā izrietoši: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, dažāda līmeņa veselības veicināšanas programmas, vadlīnijas un plāni, re-emigrācijas plāns u.c. Skatoties no rīcības mēroga, kas nepieciešams demogrāfijas glābšanai, šie dokumenti vairāk atgādina teorētisku mācību grāmatu. Ir izvirzīti labi mērķi, tomēr šajos dokumentos trūkst konkrētu realizējamu ideju vai tādu ideju, kuras varētu reāli ietekmēt situāciju un tiešām ko būtiski izmainīt. Šajos dokumentos iztrūkst objektīvas situācijas analīzes.

Kas ir izdarīts?

Esošās valdības deklarācijas 115. punkts saka, ka jāveido demogrāfijas ceļa karte. Pierastākiem vārdiem sakot, tā ir stratēģija un darba plāns. Faktiski šis uzdevums par demogrāfijas ceļa kartes nepieciešamību jau bija izvirzīts sen, 2011. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Demogrāfisko lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu. Šī nolikuma 11.2. punktā ir teikts, ka Padomes priekšsēdētājam jāizstrādā padomes darba stratēģija un darbības plāns. Tomēr šī padome, kuru pamatā veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalā, nav izpildījuši paši sev uzlikto pienākumu.

Apskatot šo sēžu protokolus veselu trīs gadu garumā, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav devis tādu rezultātu, kas vismaz apmierinošā apmērā bremzētu demogrāfijas negatīvās tendences. Arī pēdējo gadu laikā padomes locekļiem nav izdevies izveidot patiesi efektīvu sistēmu, atbalstāmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tālāk mērķtiecīgi virzīt iekļaušanai plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, cīnoties par to finansēšanu un praktisku ieviešanu dzīvē. Tā vietā Padome visaugstāko valsts amatpersonu sastāvā faktiski nodarbojusies ar tērzēšanu. Sēžu protokoli liecina, ka Padome ar lēmumiem faktus "pieņem zināšanai", bet pēc šiem lēmumiem neseko pietiekami operatīva rīcība.

Kamēr nebūs pārdomāta plānošanas un kontroles instrumenta, tikmēr demogrāfisko problēmu vienkārši nav iespējams atrisināt.

Izmantotā informācija:

(1) Ilmārs Mežs -> http://www.ir.lv/2010/10/28/drumas-prognozes-par-latviesu-skaitu-nakotne

(2) Jānis Pļaviņš - http://www.aprinkis.lv/baldones-novads-zinas/sabiedriba/gimene/item/22236-atklata-vestule-demografijas-cela-kartes-priekslikums

(3) http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf Demogrāfiskās attīstības projekcijas.

(4) Latvijā 2011. gadā uz 1000 jaundzimušajiem bija 400 mākslīgie aborti.

(5) 2013. gadā Latvijā tika noslēgtas 11436, bet šķirta 7031 laulība. Vairāk info ->http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__laulibas/IL0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe

(6) Demogrāfisko lietu padome eksistē jau vairāk 20 gadu. Publiski pieejami protokoli no 2011.-2013.g. 2014. gada protokoli nav pieejami.

(7) Demogrāfisko lietu padomes nolikuma 2.3. un 3.3. punkts.

(8) Pētījumu centra SKDS šogad martā organizētajā aptaujā noskaidrots - ja tiktu nodrošināti nepieciešami materiālie apstākļi, divus bērnus vēlētos 45,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, trīs bērnus – 32,7%, bet vienu vai vairāk par četriem bērniem attiecīgi 8,4% un 10,2% respondentu. Savukārt nevienu bērnu ģimenē nevēlētos 1,7% aptaujāto. Vairāk info -> http://www.diena.lv/latvija/zinas/demografijas-politika-ar-rezultatu-14079557

(9) Ž.K.Junkera vadītā Luksemburgas valdība bija slēgusi īpašus līgumus ar vairākām lielām ārvalstu korporācijām par nodokļu nomaksu savas valsts budžetā. Vairāk info ->http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/novembris_/press-release-2014-november-13.html

(10) https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...