Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Satversmes preambula kā vīģes lapa varas nespējai

Ivars Zariņš, 11. Saeimas deputāts
03.04.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir vārdi, skaisti solījumi un ir darbi. Kāda ir bijusi vārdu un solījumu patiesā jēga, to parāda reālā rīcība, nevis tas, kas ir ticis skaisti rakstīts un solīts. Ļoti bieži, sevišķi politikā ar vārdiem tiek solīts viens, bet ar reālo rīcību tiek īstenots pavisam kas cits. Ne velti ir teiciens – ar cēliem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli...

Cik liela jēga būs tām deklarācijām un vērtībām, kuras tagad tiek piedāvāts steidzami iekļaut Satversmē, ja tam neseko reāla rīcība, kas to piepildītu?

Tikpat labi mēs varam ierakstīt mūsu valsts pamatlikumā, ka visiem ir jābūt laimīgiem, jādzīvo labklājībā un saticībā. Kas no tā mainīsies? Vai tāpēc visi kļūs laimīgi un mūsu valstī iestāsies saticība un labklājība?

Mēs varam ierakstīt, ka latviešu tautai būs būt mūžīgi mūžos – bet vai tādējādi ar šiem vārdiem tas tiks nodrošināts? Ja reālā rīcība un centieni būs vērsti uz to, lai latviešu tautu izšķīdinātu un samaltu globalizācijas izaicinājumu dzirnavās, kā tas diemžēl tiek darīts joprojām, tā vietā, lai rūpētos par to, lai šeit dzimtu un augtu radoši un uzņēmīgi cilvēki, kuri skaidri apzinās savu piederību šai valstij, un ar savu rīcību vēlas un ir gatavi to apliecināt – rūpējoties un, ja būs vajadzīgs, arī aizstāvot to.

Tā vietā šie veicamie darbi – skaidra valsts nākotnes vīzija, tai atbilstoši centieni un ieguldījumi cilvēkkapitālā, zinātnē, infrastruktūrā – tajā, kas veido pamatu ilgtspējīgai attīstībai un stabilitātei, tiek aizstāti ar rūpēm par finanšu spekulantiem vajadzīgo valsts fiskālo skaistumu un skaistām deklaratīvām frāzēm.

Šie Satversmes grozījumi tiek izmantoti kā „vīģes lapa”, ar kuru vara cenšās piesegt savu nespēju parūpēties par savu tautu ar reāliem darbiem, nespēju vadīt šo valsti tā, lai tautas labklājība un vērtības, kuras nu tiek piesauktas un skaistās deklarācijās tērptas, tiktu reāli īstenotas.

Ja kādam par to ir šaubas, lai pamēģina atbildēt – kādēļ šādi Satversmes grozījumi, kas ir tik svarīgi un nozīmīgi visai sabiedrībai, tiek virzīti tieši šādā veidā – sasteigti, šaurā lokā sagatavoti, bez to plašākas apspriešanas ar sabiedrību?

Sanāk paradoksāli – šie Satversmes grozījumi tiek pasniegti kā sabiedrībai ļoti nozīmīgi, kā rūpes par tās interesēm, bet ar pašu sabiedrību tie apspriesti netiek!

Izskaidrojums ir vienkāršs - tuvojas vēlēšanas, laiks kad politiķiem nāksies atbildēt tautas priekšā par to, kas ir sastrādāts, un par to, kas nav ticis izdarīts, tāpēc ir jāatrod, ar ko varētu novērst sabiedrības uzmanību no tā visa. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt jau pēc ierastas, atstrādātas shēmas, ir valsts politiskajā dienas kārtībā priekšplānā pēkšņi izvirzīt kādu citu jautājumu - tādu, kurš sit pa sabiedrības sakairinātajiem nervu galiem, tādejādi liekot uz to rezonēt un polarizēties.

Un lieta darīta – tālāk viss notiek jau pēc pieredzētas un zināmas procedūras: sabiedrības polarizēšanās nodrošina tālāku rezonansi, tas savukārt tālāku polarizēšanos, tādejādi viss pārējais notiekošais pamazām iegūst otršķirīgu raksturu - iepriekš sastrādātās nejēdzības un neizdarības pazūd no sabiedrības uzmanības, primāri ir pozicionēties tikai šajā jautājumā.

Un, tiklīdz ir notikusi sabiedrības uzmanības sašaurināšanās (kā tas pašlaik tiek darīts ar Satversmes preambulu), tā ērti īstenojams kļūst nākošais polittehnoloģijas solis – „skaldi un valdi”, pozicionējot visus „pareizajos” un „sliktajos” pēc šīs vienas pazīmes. Protams, ka „sliktie” ir jāuzvar, un tas ir svēts „pareizo” uzdevums, kam tie arī pašaizliedzīgi sevi veltīs, protams, sabiedrības interesēs. Un ap to tad arī sāks griezties visa politiskā dienas kārtība.

Savukārt Parex, Hipotēku un zemes banka, AirBaltic, Krājbanka, Liepājas metalurgs, elektrības tirgus liberalizācija, sagrauta zinātne un ceļi, līdz kliņķim nolaista veselības aizsardzības un izglītības sistēma, utt. - tas vairs nav svarīgi, tas viss tā var palikt un turpināties, svarīgi vien ir uzvarēt „svētajā karā”.

Visiem, kas ir gatavi uzķerties uz šo politiķu izmesto makšķeri, vispirms ir vērts aizdomāties – ko dos šī „uzvara”, kādas īsti būs tās sekas?

Tā kā Satversmes grozījumi tiek virzīti bez pienācīgas sabiedrības iesaistes un atbalsta, tad liela sabiedrības daļa tos uztver ar bažām. Un to, protams, prasmīgi savās interesēs izmantos radikalizētāji, sevišķi pirmsvēlēšanu periodā. Tas savukārt nozīmē, ka patiesībā mēs no šī procesa iegūsim tieši pretējo deklarētajam – vēl sašķeltāku, vēl polarizētāku sabiedrību un nestabilāku valsti. No kā rezultātā vislielākajos zaudētājos paliks tieši latviešu tauta, kurai šī zeme ir vienīgā iespēja, kur īstenot savu identitāti. Un to nemaz nav tik grūti saprast.

Ja tik tiešām šo grozījumu virzītājiem rūp tās vērtības, ko tie piesauc, tad kādēļ tik uzstājīgi tiek uzspiests scenārijs, kura rezultātā tieši tās var tikt apdraudētas? Kādēļ šos Satversmes grozījumus nevar veidot, iesaistot šajā procesā sabiedrību, vispirms iegūstot plašu tās atbalstu un sapratni, un tikai tad virzīt šādus grozījumus apstiprināšanai? Līdzīgi kā to ir īstenojusi, piemēram, Islande.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...