Satversmes aizsardzības birojs par Stukāna personiskās dzīves riskiem: ne jā, ne nē, ne melns, ne balts
PIETIEK22.05.2023.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Sociālajos tīklos vairākkārt apgalvots, ka pašreizējā LR ģenerālprokurora Jura Stukāna privātās dzīves partneris esot Krievijas Federācijas pilsonis, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var radīt nopietnus draudus nacionālajai drošībai. Kamēr Valsts drošības dienests visu atbildību šajā jautājumā veļ uz Satversmes aizsardzības biroju, tas savukārt atbild diplomātiski - ne jā, ne nē, ne melns, ne balts.
„Sociālajos tīklos es esmu pamanījis izteikumus, kas norāda uz to, ka pašreizējā LR ģenerālprokurora Jura Stukāna – publiski bieži pieminēta kā geja – privātās dzīves partneris esot Krievijas Federācijas pilsonis, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var radīt nopietnus draudus nacionālajai drošībai, kuru, kā zināms, apdraud pat personiskā viedokļa izteikšana dažādos jautājumos.
Kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikāciju par nacionālās drošības jautājumiem, vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildi pēc būtības – vai manis minētie apsvērumi ir ņemti vērā, lemjot par valsts noslēpuma pielaidi Jurim Stukānam?” – šādu jautājumu Lato Lapsa aprīļa beigās bija uzdevis gan Valsts drošības dienestam, gan Satversmes aizsardzības birojam.
Valsts drošības dienests nekādu atbildi pēc būtības nesniedza, norādot vien to, ka valsts noslēpuma pielaidi ģenerālprokuroram izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB): "Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) ir saņēmis Jūsu 2023. gada 28. aprīļa iesniegumu par Juri Stukānu un informē, ka VDD ir izskatījis iesniegumā ietverto informāciju pēc būtības un pieņem to zināšanai un izmantošanai atbilstoši kompetencei un iesnieguma saturam."
Savukārt SAB sniedz ārkārtīgi diplomātisku atbildi, no kuras tikpat labi var secināt, ka nav dūmu bez uguns. „Vēlamies vērst uzmanību, ka personu pārbaudes process speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai nav publisks. SAB pārbaudes gaitā iegūtā informācija, pārbaudes apjoms un metodes ir klasificētas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" un citiem ar valsts noslēpuma aizsardzību saistītajiem normatīvajiem aktiem,” oficiālā vēstulē raksta SAB direktora pirmais vietnieks Jānis Batalauskis.
Šādā situācijā SAB nekādu konkrētu atbildi sniegt nevarot: „Šāda informācija ir izpaužama tikai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Izprotot Jūsu iecerētās publikācijas tēmas sabiedrisko nozīmīgumu, SAB tomēr nav tiesīgs izpaust informāciju, kas saistīta ar SAB informācijas izvērtēšanas metodēm speciālo atļauju izsniegšanas procesā.”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
