Satversmē uzskaitītās cilvēktiesības – tukša skaņa automoto biznesa interešu priekšā?
Elza Freiberga21.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgā, iespējams, Covid-19 vairs nebūs cilvēku primārais nāves cēlonis un smagu saslimšanu veicinātājs, bet nāves iemesls būs okupācijas gados uzbūvētajās kaucošajās trasēs veiktā uzņēmējdarbība.
Latvijas Republikas Satversmē ierakstīts: Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.
Es 2020.gada 26.maijā Rīgas domei iesniedzu iesniegums par AS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” uzņēmējdarbību, kuras rezultātā tiek pārkāptas Satversmes 111. un 115.pantos noteiktās cilvēktiesības.
Citēšu daļu no iesniegumā minētā: ”...SIA ”Estonian, Latvian & Lihuanian Environment” (sertificēta trokšņa testēšanas laboratorija) 2018.gada 10.jūnijā (testēšanas pārskats Nr.180B07H-1), 15.jūlijā (testēšanas pārskats Nr.180B07H-2) un 16.septembrī (testēšanas pārskats Nr.180B07H-3) tika veikusi vides trokšņa novērtējumus daudzstāvu dzīvojamo māju apbūvē Sergeja Eiženšteina iela 65 K-1, 53 un 49. Testējamais trokšņa avots bija Biķernieku trasē (E.Eizenšteina iela 16, Rīga) notiekošā uzņēmējdarbība.
Trokšņa testēšanas pārskatos rakstīts, ka nozīmīgu troksni rada automašīnu pārvietošanās pa S.Eizenšteina ielu, taču par dominējošu trokšņa avotu ir uzskatāms sporta kompleksā radītais troksnis.
Visi 3 trokšņa testēšanas pārskati apliecina to, ka trokšņa robežlielumi tika pārkāpti un tieši BKSB uzņēmējdarbības laikā troksnis kļuva ievērojami lielāks.
2018.gada 10.jūnijā laika posmā no 07:00 līdz 19:00 dzīvojamās mājas teritorijā maksimālais trokšņa līmenis bija 93,7dB, 15.jūlijā – 91,9dB, 16.septembrī – 100,7db.
Pieļaujamais trokšņa robežlielums daudzstāvu māju apbūves teritorijā dienā ir 60dB un dzīvojamās telpās 35dB.
Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā ir noteikts, kādas cilvēktiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (96., 97., 98., 100., 102., 103., 106., 108.panti). Satversmes 111.pantā un 115.pantā noteiktās cilvēktiesības nevar ierobežot.
Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā: teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās 2008-2012 otrajā sadaļā – vides aizsardzība rakstīts:...3.4. Pašvaldībai ir pienākums savā teritorijā kontrolēt vides stāvokli. Šādas kontroles neveikšana atzīstama par faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē.”
Ministru kabineta noteikumi Nr.312 Rīgā 2015.gada 16.jūnijā (prot. Nr.29 5.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika" 56.punktā rakstīts: ”Akustiskā diskomforta zonas nosaka visiem ārējiem trokšņa avotiem (piemēram, ielām un ceļiem, lidostām, lidlaukiem, ražotnēm, spēkstaciju būvēm, sporta laukumiem, trasēm un citām inženierbūvēm), ja to skaņas jaudas līmeņi pārsniedz 80 dBA, kā arī ēku iekšējiem trokšņa avotiem, ja kāds no ārējiem (
Pašvaldība nezina Rīgas pilsētas zaļajā zonā esošo Biķernieku auto-moto trašu akustiskās diskomforta zonas, jo Rīgas pilsētas stratēģiskajā ietekmes uz vides novērtējumā pievienotajās kartēs, Biķernieku mežā nav norādīts, ka tajā tiek veikta vidi piesārņojoša uzņēmējdarbība.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām 2018.gadā veiktie trokšņa testēšanas pārskati apliecina to, ka trokšņa avotiem, atrodoties pat 340m attālumā no dzīvojamās mājas, trokšņa līmenis sasniedz 100dB.
Zinātnieku pētījumos par troksni ir minēts, ka apgabalos, kuros trokšņa līmenis pārsniedz 75dB, nevajadzētu dzīvot – tas ir neapdzīvojams.
Sakarā ar to, ka Biķernieku trašu skaņas zonā dzīvo Mežciema, Juglas, Purvciema, Berģu un pat Mežaparka iedzīvotāji, tad atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 15.2 punkta prasībām pašvaldībai vajadzētu nekavējoties pieprasīt AS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” iesniegt katrā trasē veiktās uzņēmējdarbības akustiskā diskomforta zonu karti.
Vidi piesārņojošas uzņēmējdarbības rezultātā gūtais finansiālais labums nevar būt attaisnojums cilvēktiesību pārkāpumam.
Ārkārtas situācijas dēļ iedzīvotājiem pasliktinājies ne tikai finansiālais stāvoklis, bet arī psiholoģiskais stāvoklis, tāpēc lūdzu manu iesniegumu izskatīt steidzamības kārtībā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzu:
nodrošināt, lai AS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” veiktā uzņēmējdarbība atbilstu likumu un MK noteikumu prasībām (nepieciešamības gadījumā aizliegt veikt vidi piesārņojošu uzņēmējdarbību),
neizsniegt atļaujas pasākumu rīkošanai, kuri rada vides piesārņojumu, jo 2018.gada trokšņa testēšanas pārskati apliecina, ka AS ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” auto-moto sporta pasākumu laikā tiek pārkāptas Satversmes 111.pantā un 115.pantā noteiktās cilvēktiesības, kuras nevar ierobežot,
sniegt atbildi, vai pašvaldība bija izdevusi atļauju pasākuma rīkošanai 2020.gada 23.maijā un vai ir izdevusi atļaujas pasākumu rīkošanai jūnijā,
sniegt paskaidrojumu, kur Rīgas domes mājaslapā var atrast lēmumus par atļauju izsniegšanu auto-moto sporta pasākumiem.”
Publiski pieejama informācija liecināja, ka Rīgā Biķernieku trasē 2020.gada 19. un 20.jūnijā notiks pasākums - Baltijas Drifta sezonas atklāšana un 4.jūlijā Motosporta festivāls.
Šī informācija man radīja priekšstatu, ka Rīgas dome izsniegusi atļaujas pasākumu rīkošanai, tāpēc 2020.gada 15.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā iesniedzu pieteikumu par izsniegto atļauju pasākuma rīkošanai atzīšanu par nelikumīgām.
Rīgas pilsētas izpilddirekcija 2020.gada 18.jūnijā plkst.17.51 man atsūtīja vēstuli, kurā raksta, ka ir izsniegusi atļauju publiska pasākuma rīkošanai Biķernieku kompleksā sporta bāzē 2020.gada 19. un 20.jūnijā.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 2016.gada 14.aprīļa grozījumu anotācijā rakstīts: ”Minētā likuma (tā 5.panta pirmā daļa un 8.panta pirmā daļa) paredz atļaujas publiska pasākuma rīkošanai saņemšanu, kas pasākumu organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu...”
Baltijas Drifta sezonas atklāšanas pasākums, Motosporta festivāls un citi turpmāk paredzētie pasākumi ar auto-moto tehniku nav pielīdzināmi vienreizējiem pasākumiem, jo ir saistāmi ar speciāli izbūvētu trašu ekspluatāciju (Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 15.maija spriedums lietā Nr.A420299318 AA43-0252-20/6).
Sakarā ar to, ka Biķernieku trasēs jau ikdienā tiek veikta uzņēmējdarbība ar auto-moto tehniku, tad pašvaldībai, izsniedzot atļauju pasākumu rīkošanai, jāņem vērā ne tikai Sporta likuma, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma, bet arī likuma ”Par piesārņojumu” prasības.
Saskaņā ar Administratīvā procesa 185.pantu administratīvā akta (atļauju) darbība tiek apturēta ar pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā – 2020.gada 15.jūnijā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, 19.jūnijā pēc plkst.8 Valsts policijā tika reģistrēts mans iesniegums, kurā aicinu Valsts policiju nodrošināt likuma normu ievērošanu un nepieļaut pasākuma rīkošanu.
2020.gada 19.jūnijā plkst.16.25 man piezvanīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors Nikolajs Orlovs un sniedza šādu informāciju.
Biķernieku kompleksā sporta bāzē 2020.gada 19. un 20.jūnijā notiks pasākums, jo policijas darbiniece zvanījusi uz Administratīvo rajona tiesu un tiesas darbinieks Roberts Dolidze paskaidrojis, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta 4.daļas 9.punktu – pašvaldības izdotā atļauja pasākuma rīkošanai ir vispārīgais administratīvais akts un tā darbība ar pieteikuma iesniegšanu tiesā netiek apturēta.
Uzskatu, ka policijas darbinieka mana iesniegumu izskatīšanas laikā iegūtā mutiskā informācija no tiesneša palīga Roberta Delidzes nevarēja būt tiesisks pamatojums pasākuma darbības neapturēšanai.
P.S. Finanšu ministrijā 2007.gada 26.aprīlī notika Nacionālās sporta padomes sēde, kurā padome iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par Biķernieku sporta bāzes privatizāciju.
Uzklausot Automobiļu un Motosporta federāciju viedokli un ieteikumus, Nacionālā sporta padome vienojās par atbalstu privatizācijas pieprasījumam ar šādiem nosacījumiem:
1.Pircējs, norēķinoties par valsts kapitāla daļām (47,5%), visu samaksu veic latos;
2.Padome aicina valdību, lemjot valsts kapitāldaļu nodošanu privatizācijai, novirzīt iegūtos līdzekļus starptautisku sacensību prasībām atbilstoša jauna auto un moto kompleksa būvēšanai Rīgas tuvumā.
Kāpēc netika realizēts sabiedrības un auto-moto sporta attīstības interesēm pozitīvs plāns?
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
