Satiksmes ministrs sešas dienas pēc tiesas nekā nezinot par sava lidostas ielikteņa izgāšanos
PIETIEK15.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) svētdien, sešas dienas pēc tam, kad atklāti absurdas un nekompetentas rīcības dēļ viņa amatā ieliktā Andra Liepiņa vadītā Starptautiskā lidosta Rīga zaudēja iespēju turpināt tiesvedību ar atlaistajiem lidostas drošībniekiem, tā izšķērdējot 30 000 eiro, Pietiek apgalvo: viņš par to vispār neko vēl nezinot. Publicējam sarunu ar ministru:
- Es to nevērtēju nekā. Es gribu beigās saprast, cik mēs par ko esam samaksājuši. Tas būtu svarīgākais. Es neesmu ne lidostas juridiskā dienesta vadītājs, ne lidostas vadītājs. Lai viņi izdara to, kas viņiem ir jāizdara. Tad beigās skatīsimies summas un kas ir vainīgie. Tur jau par iepriekšējo procesu ir sāktas lietas, skatīsimies, kas tur būs.
Par šo lietu es neesmu dzirdējis. Katram ir jānodarbojas ar to, ar ko jānodarbojas, nevis politiskais vadītājs meklē līgumus. Tam ir juristi. Tas būtu noziedzīgi, ja ministrs jauktos uzņēmuma iekšējās, saimnieciskās lietās. Ja šeit ir konstatētas neatbilstošas rīcības, tad sekas būs adekvātas.
- Un tās būtu?
- Es gribu redzēt pamatotību. Ne jau ministrs sniedz dokumentus.
- Bet jums kā pārraugošai ministrijai taču ir atbildība par šo uzņēmumu.
- Jā, mums ir nodaļa, kas vērtē visu mūsu kapitālsabiedrību saimniecisko darbību – darījumus, rēķinus, utt. Es šobrīd nevaru vērtēt, jo nezinu, kādi līgumi ir noslēgti. Man tas nebūtu jādara.
- Bet ir publiski parādījusies informācija par šo gadījumu.
- Man šādas informācijas nav. Es lūgšu šo lietu pārbaudīt.
- Kad lūgsiet?
- Tiklīdz būs darba diena...
Kā Pietiek jau informējis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija 9. februārī lēmusi nepieņemt lidostas Rīga jaunās vadības ar Liepiņu priekšgalā piesaistītā konsultanta Deloitte iesniegto kasācijas sūdzību par atstādinātajam lidostas Drošības departamenta direktoram Raimondam Lazdiņam labvēlīgo spriedumu, ko iepriekš, 27. oktobrī, pieņēma Zemgales apgabaltiesa.
Iemesls ir lidostas vadības un tās piesaistītā konsultanta absurdi nekompetenta rīcība: Augstākā tiesa (AT) ir secinājusi, ka lidostas nolīgtais Deloitte jurists Mārtiņš Puķe saskaņā ar Civilprocesa likumu nemaz nav bijis pilnvarots iesniegt kasācijas sūdzību.
Puķe nav ne zvērināts advokāts, ne šīs valsts kapitālsabiedrības amatpersona, kas viņam ļautu parakstīt kasācijas sūdzību, secinājusi AT. Līdz ar to AT 9. februārī noraidījusi gan lidostas kasācijas sūdzību Lazdiņa lietā, gan kasācijas sūdzību vēl viena aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos no darba atstādinātā - drošībnieka Inta Rubeža lietā.
Tā kā šie Augstākās tiesas Senāta lēmumi nav pārsūdzami, izveidojusies situācija, ka jaunā lidostas vadība ar konsultanta Deloitte palīdzību ir panākusi par nelikumīgu noklausīšanos atstādinātajiem skandalozajiem drošībniekiem Lazdiņam un Rubezim labvēlīgu tiesas lēmumu palikšanu spēkā, bruģējot ceļu, lai abi varētu atgriezties savos amatos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
