
Satiksmes ministrs Linkaits notur slepenu semināru Ventspilī par „ostu pārvaldību Latvijā”
Imants Liepiņš07.07.2020.
Komentāri (0)
Otrdien Ventspilī vietējās brīvostas pārvaldes uzdevumā norisinājās slepens seminārs, uz kuru incognito atbraucis satiksmes ministrs Tālis Linkaits un kurā tiekot spriests par “ostu pārvaldību Latvijā”.
Tas, ka šāds slepens seminārs šodien tiek noturēts, atklājās pavisam nejauši — proti, tūristi nevarēja nopirkt biļetes uz kuģīti “Hercogs Jēkabs”. Tas ticis noņemts no darba sakarā ar to, ka uz reisiem 14:00 vai 18:00 varot ierasties “augstie viesi” un pieprasīt izbraucienu, tāpēc biļetes tūristiem pārdot neesot atļauts, jo ierasties varot satiksmes ministrs. Savukārt pats ministrs, kurš citkārt par savām gaitām labprāt informē sociālā tīkla Twitter lasītājus, šoreiz par šādu braucienu nebija bildis ne vārda.
Meklējot tālāk, no Ventspils brīvostas pārvaldē strādājošajiem vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka brīvostas pārvaldē tiešām šodien notiekot seminārs, taču tas esot tik konfidenciāls, ka tā norisei esot izīrētas privātas telpas, kam (iespējams) blakus atrodoties kafejnīca. Taču iedzīvotāji nezināja teikt, kura kafejnīca tā esot.
Ventspils domē savukārt tika noskaidrots, ka tur darbinieki zina par šāda semināra norisi šodien. Viņi zināja pateikt slepenā semināra tēmu — “satiksmes ministrs plānošot tālākas reformas ostu pārvaldībā”. Vienlaikus domē piebilda: lai arī puse no Brīvostas pārvaldes lietotajiem nekustamajiem īpašumiem piederot pašvaldībai un to vērtība esot tuvu pie 170 miljoniem eiro, pie kam daudzi no tiem ieķīlāti ostas modernizācijas kredītu saņemšanai, no Ventspils domes nevienu pārstāvi neesot uzaicinājuši. Par tādu semināru uzzinājuši nejauši, - to pastāstījis kāds no brīvostas pārvaldes darbiniekiem.
Semināra slepenības raksturu apliecina fakts, ka ne Ventspils brīvostas pārvaldes, ne Satiksmes ministrijas mājaslapās šī raksta tapšanas brīdī tāds nav pieminēts ne ar vārdu. Brīvostas pārvaldei svaigākais jaunums ir ziņa par vecu mašīnu izsoli, savukārt ministrijas oficiālajā kalendārā vai ministra darba grafikā šodien nav redzams it nekas. Savukārt Ventas Balss redakcijā zināja teikt, ka — pretstatā visu citu tamlīdzīgu pasākumu, konferenču un semināru rīkošanas gadījumiem — vietējie žurnālisti nav tikuši uzaicināti ne rakstiski, ne telefoniski.
Mediji jau daudzkārt rakstījuši, ka “ostu pārvaldības reformas” rezultātā no Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm izslēgti visi vietējo pašvaldību pārstāvji, izjauktas daudzas ilggadējas iniciatīvas un samazināti modernizācijas plāni (tajā skaitā Eiropas līdzekļu piesaiste), kas novedis pie aptuveni ceturtdaļas kravu apjoma zuduma Rīgā, bet Ventspilī kravu kritums bijis vismaz 41% šī gada pirmajos piecos mēnešos.
Neraugoties uz katastrofālajiem rezultātiem, kādi fiks’;eti pašreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbības laikā (kravu trūkums ostām novedis pie tā, ka dzelzceļa transports Latvijā pazaudējis jau 50% no visām tranzītkravām salīdzinājumā ar laiku pirms T. Linkaita nākšanas pirms varas), ministrs daudzkārt paudis ciešu apņēmību savu uzsākto “reformu virzienu” turpināt un pat pastiprināt.
Pēc šīs publikācijas parādīšanās satiksmes ministra birojs izplatīja šādu paziņojumu par notikušo apspriedi:
"Atklājot šodien, 7.jūlijā, Ventspilī notiekošo diskusiju par Latvijas ostu reorganizāciju, finanšu optimizāciju un attīstības virzieniem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits aicināja Latvijas trīs lielākās ostas strādāt pie jaunām sadarbības idejām un labākiem pakalpojumiem tranzīta nozarei. "Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju," diskusijas ievadā teica satiksmes ministrs.
Vairāk nekā gadu ilgā darbā izstrādātais jaunais ostu pārvaldības modelis, piedāvājot tās pārveidot par uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot esošos nodokļu režīmus un SEZ statusu Liepājas ostai, ļaus labāk koordinēt ostu darbu ārējos tirgos. Ostām ir jābūt pelnošām, jāattīsta pievienotas vērtības pakalpojumi un jāsekmē turpmāka industrializācijas attīstība, vienlaikus turpinot pildīt arī reģionālās attīstības katalizatora loma, uzsvēra ministrs.
Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā pašlaik ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, savukārt 15.jūlijā par tiem spriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padomē. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Lielo ostu pārveide par kapitālsabiedrībām varētu notikt 2021.gada otrajā pusē.
Seminārā un paneļdiskusijā, ko organizēja Ventspils brīvostas pārvalde, piedalās trīs lielo ostu, Satiksmes ministrijas, VAS "Ventas osta", SIA "Rīgas brīvostas flote" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" pārstāvji.
Paneļdiskusijā pārrunāta vienotas stratēģijas nepieciešamība kravu piesaistei Latvijas ostām, dzelzceļa pārvadājumu loma ostu attīstībā un nepieciešamība koncentrēties uz koordinētu jaunu kravu piesaisti, kā arī speciālo ekonomisko zonu normatīvā regulējuma iespējamās izmaiņas.
Andris Purmalis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks: "Ventspils brīvosta 2020.gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019.gadā veidoja trešo daļu visu kravu. Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība."
Līdz ar ostu pārvaldības modeļa maiņu, būtiski tajā nodrošināt visu procesu pārskatāmību, kas svarīga arī ostas kreditoriem un sadarbības partneriem, diskusijā uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaisti pašlaik ostā bieži vien apgrūtina sarežģītais un smagnējais apbūves tiesību juridiskais regulējums, kas ievērojami kavē ostas komersantu būvniecības ieceru īstenošanu, aicinot pārskatīt esošo juridisko bāzi un kopīgi meklēt risinājumus, kā veidot labvēlīgāku vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai Latvijas ostās."





Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.