Satiksmes ministrija: strīpaino drāniņu mēs bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatām par „varavīksnes karogu”, bet rūtainu drāniņu – nē!
PIETIEK22.07.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Pēc mēnesi ilgām pārdomām progresīvā Kaspara Briškena vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe ir sniegusi savdabīgas atbildes uz jautājumiem par LGBT+ uzskatus simbolizējošā „karoga” izkāršanu pie Satiksmes ministrijas ēkas. Ministrijas vārdā viņa pauž uzskatu, ka šo strīpaino drāniņu bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatot par „varavīksnes karogu”, bet citas personas savas drāniņas pie ministrijas izkārt gan nedrīkstot. Publicējam Lato Lapsas informācijas pieprasījumu un Satiksmes ministrijas atbildi pilnā apmērā.
Lato Lapsas informācijas pieprasījums
Esmu konstatējis, ka šā gada 15. jūnijā pie Jūsu iestādes ēkas vienā no četriem karoga mastiem/turētājiem līdz ar Latvijas Republikas, ES un Ukrainas karogiem ir ticis izkārts strīpains auduma gabals, kas nav nevienas man zināmas valsts karogs.
Elektronisko iepirkumu sistēmā un IUB mājaslapā es neatrodu informāciju, ka Jūsu iestāde būtu veikusi šādu strīpainu auduma gabalu iepirkumu.
Tātad šis auduma gabals ir kādas privātpersonas vai personu apvienības īpašums, un tātad Jūsu iestāde ir izkārusi karoga mastā pie savas ēkas kādai privātpersonai vai personu apvienībai piederošu strīpainu auduma gabalu.
Es kā privātpersona arī vēlos, lai pie Jūsu iestādes tiktu izkārts man piederošs rūtains auduma gabals. Es šo auduma gabalu vēlēšos izkārt 2024. gada 17. jūlijā – starptautiskajā kriminālās justīcijas dienā, kas varētu būt aktuāla virknei Jūsu iestādes darbinieku, tostarp satiksmes ministram Kasparam Briškenam.
Sniedziet man laikus informāciju, kāda izmēra auduma gabals ir vēlams, kad un kādā veidā tas nododams Jūsu iestādei.
Ja gadījumā Jūsu iestāde man atteiks šādu iespēju, sniedziet man šāda atteikuma tiesiski argumentētu pamatojumu, kā arī atbildes pēc būtības uz jautājumiem:
1) kāpēc es kā privātpersona tieku diskriminēts man piederoša auduma gabala izkāršanā pie Jūsu iestādes ēkas salīdzinājumā ar citām privātpersonām, kam šāda auduma izkāršana tiek atļauta?
2) kādi Jūsu iestādes iekšējie vai ārējie normatīvie akti nosaka kārtību auduma gabalu, kuri nav kādas valsts karogs, izkāršanai karoga mastos/turētājos pie Jūsu iestādes ēkas?
3) kura/kuras Jūsu iestādes amatpersona, ar kādu tieši tiesisko pamatojumu pieņēma lēmumu par privātpersonām piederoša auduma gabala izkāršanu pie Jūsu iestādes ēkas?
Satiksmes ministrijas atbilde „Par iesnieguma izskatīšanu”
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Satiksmes ministrija paskaidro sekojošo.
Saskaņā ar satiksmes ministra Kaspara Briškena lēmumu 2024.gada 15.jūnijā pie Satiksmes ministrijas ēkas tika izkārts varavīksnes karogs, kas pazīstams arī kā LGBT+ lepnuma karogs. Tā dizainu izveidojis amerikāņu mākslinieks Gilberts Beikers un karogs gadu gaitā ir kļuvis plaši atzīts un to izmanto LGBT+ lepnuma pasākumos visā pasaulē. Viens no partijas “Progresīvie”, kuru pārstāv satiksmes ministrs, programmas punktiem ir sabiedrības saliedēšana, nešķirojot dažādās sabiedrības grupas un novēršot diskrimināciju. Pie Satiksmes ministrijas ēkas izkārtais varavīksnes karogs, kas ir partijas “Progresīvie” īpašums, pauda partijas politisko nostāju.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma (turpmāk – Likums) 4.panta pirmās daļas 14.punktu kopā ar Latvijas valsts karogu var lietot citus karogus, tos izkārtojot noteiktā secībā, kā arī ievērojot Likuma 3.panta regulējumu, kas konkrētajā gadījumā tika nodrošināts.
Izvērtējot Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas 2024. gada 17. jūlijā, vēršam uzmanību, ka no Jūsu vēstulē minētā ir secināms, ka Jūsu vēlme nav izvietot kādu no Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajiem karogiem. Līdz ar to, Satiksmes ministrijai nav pamata apmierināt Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas.
Valsts sekretāra p.i. L.Austrupe
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
