Satiksmes ministrija: strīpaino drāniņu mēs bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatām par „varavīksnes karogu”, bet rūtainu drāniņu – nē!
PIETIEK22.07.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Pēc mēnesi ilgām pārdomām progresīvā Kaspara Briškena vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe ir sniegusi savdabīgas atbildes uz jautājumiem par LGBT+ uzskatus simbolizējošā „karoga” izkāršanu pie Satiksmes ministrijas ēkas. Ministrijas vārdā viņa pauž uzskatu, ka šo strīpaino drāniņu bez jebkāda likumīga pamatojuma uzskatot par „varavīksnes karogu”, bet citas personas savas drāniņas pie ministrijas izkārt gan nedrīkstot. Publicējam Lato Lapsas informācijas pieprasījumu un Satiksmes ministrijas atbildi pilnā apmērā.
Lato Lapsas informācijas pieprasījums
Esmu konstatējis, ka šā gada 15. jūnijā pie Jūsu iestādes ēkas vienā no četriem karoga mastiem/turētājiem līdz ar Latvijas Republikas, ES un Ukrainas karogiem ir ticis izkārts strīpains auduma gabals, kas nav nevienas man zināmas valsts karogs.
Elektronisko iepirkumu sistēmā un IUB mājaslapā es neatrodu informāciju, ka Jūsu iestāde būtu veikusi šādu strīpainu auduma gabalu iepirkumu.
Tātad šis auduma gabals ir kādas privātpersonas vai personu apvienības īpašums, un tātad Jūsu iestāde ir izkārusi karoga mastā pie savas ēkas kādai privātpersonai vai personu apvienībai piederošu strīpainu auduma gabalu.
Es kā privātpersona arī vēlos, lai pie Jūsu iestādes tiktu izkārts man piederošs rūtains auduma gabals. Es šo auduma gabalu vēlēšos izkārt 2024. gada 17. jūlijā – starptautiskajā kriminālās justīcijas dienā, kas varētu būt aktuāla virknei Jūsu iestādes darbinieku, tostarp satiksmes ministram Kasparam Briškenam.
Sniedziet man laikus informāciju, kāda izmēra auduma gabals ir vēlams, kad un kādā veidā tas nododams Jūsu iestādei.
Ja gadījumā Jūsu iestāde man atteiks šādu iespēju, sniedziet man šāda atteikuma tiesiski argumentētu pamatojumu, kā arī atbildes pēc būtības uz jautājumiem:
1) kāpēc es kā privātpersona tieku diskriminēts man piederoša auduma gabala izkāršanā pie Jūsu iestādes ēkas salīdzinājumā ar citām privātpersonām, kam šāda auduma izkāršana tiek atļauta?
2) kādi Jūsu iestādes iekšējie vai ārējie normatīvie akti nosaka kārtību auduma gabalu, kuri nav kādas valsts karogs, izkāršanai karoga mastos/turētājos pie Jūsu iestādes ēkas?
3) kura/kuras Jūsu iestādes amatpersona, ar kādu tieši tiesisko pamatojumu pieņēma lēmumu par privātpersonām piederoša auduma gabala izkāršanu pie Jūsu iestādes ēkas?
Satiksmes ministrijas atbilde „Par iesnieguma izskatīšanu”
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, Satiksmes ministrija paskaidro sekojošo.
Saskaņā ar satiksmes ministra Kaspara Briškena lēmumu 2024.gada 15.jūnijā pie Satiksmes ministrijas ēkas tika izkārts varavīksnes karogs, kas pazīstams arī kā LGBT+ lepnuma karogs. Tā dizainu izveidojis amerikāņu mākslinieks Gilberts Beikers un karogs gadu gaitā ir kļuvis plaši atzīts un to izmanto LGBT+ lepnuma pasākumos visā pasaulē. Viens no partijas “Progresīvie”, kuru pārstāv satiksmes ministrs, programmas punktiem ir sabiedrības saliedēšana, nešķirojot dažādās sabiedrības grupas un novēršot diskrimināciju. Pie Satiksmes ministrijas ēkas izkārtais varavīksnes karogs, kas ir partijas “Progresīvie” īpašums, pauda partijas politisko nostāju.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma (turpmāk – Likums) 4.panta pirmās daļas 14.punktu kopā ar Latvijas valsts karogu var lietot citus karogus, tos izkārtojot noteiktā secībā, kā arī ievērojot Likuma 3.panta regulējumu, kas konkrētajā gadījumā tika nodrošināts.
Izvērtējot Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas 2024. gada 17. jūlijā, vēršam uzmanību, ka no Jūsu vēstulē minētā ir secināms, ka Jūsu vēlme nav izvietot kādu no Likuma 4.panta pirmajā daļā minētajiem karogiem. Līdz ar to, Satiksmes ministrijai nav pamata apmierināt Jūsu lūgumu par “rūtaina auduma gabala” izvietošanu pie Satiksmes ministrijas ēkas.
Valsts sekretāra p.i. L.Austrupe
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
