Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek lasītājs Guntis Eihenbergs saņēmis atbildi uz savu satiksmes ministram Anrijam Matīsam adresēto atklāto vēstuli, kurā kā transportlīdzekļa īpašnieks pauda savu viedokli par, viņaprāt, negodīgu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas kārtību. Publicējam šo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Satiksmes ministrija ir izskatījusi Jūsu 2013.gada 17.aprīļa iesniegumu par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa apmēru un piemērošanas kārtību un sniedz šādu skaidrojumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 „Finanšu ministrijas nolikums" 4.punktu Finanšu ministrija ir atbildīgā institūcija, kuras kompetencē ir izstrādāt finanšu politiku, kā arī organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu. Līdz ar to Satiksmes ministrija var paust tikai viedokli par nodokļa apmēru un iekasēšanas kārtību.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums ir pieņemts 2010.gada 20.decembrī un spēkā stājās ar 2011.gada 1.janvāri. Likumprojekta izstrāde notika, diskutējot par visiem jautājumiem, un diskusijās piedalījās ļoti daudz speciālistu gan no ministrijām (Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas), gan arī no citām institūcijām (Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta). Pēc likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā tas tika izdiskutēts arī atbildīgajās Saeimas komisijās. Jautājumi, par kuriem notika diskusijas, bija visdažādākie - gan par nodokļu likmēm, gan piemērojamiem atvieglojumiem, gan nodokļu administrēšanu, tai skaitā par Jūsu iesniegumā norādītajiem jautājumiem jeb principiem, p kādiem tiks aprēķināti nodokļi.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 1999/62/EK).

Eiropas valstīs transportlīdzekļu ikgadējās nodevas vai nodokļa piemērošana notiek saskaņā ar Direktīvas 1999/62/EK 6.panta 2.daļas a) apakšpunktā noteiktajām prasībām, kas paredz, ka neatkarīgi no nodokļu struktūras dalībvalstis katrai Direktīvas 1999/62/EK pielikumā minētajai transportlīdzekļu kategorijai vai apakškategorijai nosaka nodokļu likmes, kas nav zemākas par norādītajām minimālajām likmēm.

Autotransporta ikgadējā nodeva vai nodoklis tiek piemērota lielākai daļai Eiropas valstu, tomēr to lielums un tās piemērošanas un aprēķināšanas veids ir dažāds.

Austrijā un Bulgārijā autotransporta ikgadējā nodeva tiek rēķināta pēc auto jaudas (kW), Spānijā (ZS).

Tikai pēc autotransporta motora tilpuma (cm3) tiek aprēķināts Beļģijā, Grieķijā, Maltā, Čehijā, Portugālē, Rumānijā un Turcijā.

Somijā, Ungārijā, Islandē un Nīderlandē aprēķins tiek veikts pēc auto transporta masas (kg).

Pēc motora tilpuma un C02, piemērojot speciālu formulu, tiek aprēķināts Kiprā, Vācijā un Īrijā, turpretī tikai pēc C02 tiek rēķināts Lielbritānijā, Francijā un Luksemburgā. Zviedrijā aprēķins atkarīgs no auto CO2 izmešu lieluma un auto masas. Itālijā pēc CO2 un auto jaudas.

Dānija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā autotransporta ikgadējā nodeva tiek rēķināta pēc auto degvielas patēriņa un svara. Papildus tam šis aprēķins ir regresīvs - jo mazāks degvielas patēriņš, jo lielāka nodeva, kas ir pilnīgi pretēji visu pārējo valstu aprēķināšanas modelim.

Autotransporta ikgadējā nodeva netiek piemērota Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Slovākijā, Šveicē un Polijā, bet divus gadus pēc minētās Direktīvas 1999/62/EK spēkā stāšanās Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai bija atļauts piemērot zemākas nodokļu likmes, bet ne zemākas par 65% no direktīvas pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.

Papildus jānorāda, ka vairākās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Somijā un Maltā transportlīdzekļiem ar dīzeļa dzinēju tiek piemērota paaugstināta maksa.

Satiksmes ministrija uzskata, ka pieņemtais Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums ir pieņemts, balstoties uz daudziem un dažādiem viedokļiem, meklējot strīdīgajos jautājumos kompromisus.

Attiecībā uz kritēriju izvēli nodokļu likmju aprēķināšanas metodikai, ir jāatzīst, ka Latvija Eiropas Savienībā iestājās 2004.gada 1.maijā, bet vienota informācija par Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem (atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām) ir tikai kopš 2005.gada 1.janvāra, tādēļ diskusiju rezultātā Saeimā pieņemtais likums paredz vienu konkrētu datumu, kad mainās metodika nodokļa aprēķina izvēlei. Atbalstot citu variantu, situācija varētu būt vēl diskutablāka, jo dažāds nodoklis, iespējams, būtu jāmaksā par pilnīgi identiskām automašīnām, tikai tādēļ, ka vienā gadījumā oficiāli informācija būtu pieejama Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, citā gadījumā nebūtu.

Tāpat jāatzīst, ka nodokļa likmes aprēķināšanai nav iespējams pirms kārtējā nodokļa maksājuma veikšanas noteikt vai aprēķināt faktisko transportlīdzekļa jaudu. Šādu mērījumu veikšana nevajadzīgi palielinātu nodokļa administrēšanas un iekasēšanas izmaksas, tādēļ ir uzskatāma par nelietderīgu.

Kas attiecas uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijas teritorijā, paskaidrojam, ka Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1 daļa nosaka, ka Latvijā reģistrējami ārvalstīs reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas.

Ceļu satiksmes likuma 9.panta ceturtā un piektā daļa paredz, ka personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili. Minētajām personām atļauts izmantot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli bez atsevišķas atļaujas saņemšanas, ja:

- persona vada vieglo automobili, ko iznomājis (izīrējis) ārvalstīs reģistrēts uzņēmējdarbības veicējs, kas nodarbojas ar autoiznomāšanu (autoizīrēšanu), un to transportlīdzekļa vadītājs apliecina ar transportlīdzekļa nomas (īres) līgumu un ārvalstīs izdotu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, kurā kā īpašnieks (turētājs, valdītājs) norādīts transportlīdzekļa iznomātājs (izīrētājs);

- persona vada vieglo automobili, klātesot tādam transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam) vai viņa pilnvarotai personai, kas nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tāda persona, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju.

Atļauju ārvalstīs pastāvīgi reģistrēta vieglā automobiļa izmantošanai Latvijas teritorijā var saņemt:

- persona, kurai izsniegta uzturēšanās atļauja (reģistrācijas apliecība) ārvalstīs (jāuzrāda uzturēšanās atļauja, ārvalsts atbildīgās iestādes izsniegta attiecīga izziņa vai ārvalsts pase);

- persona, kas strādā algotu darbu ārvalstīs (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentas iestādes izsniegts dokuments. Ja ārvalsts kompetentā iestāde šādu dokumentu neizsniedz, uzrāda spēkā esošu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, vai citu darba devēja izsniegtu dokumentu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms sešiem mēnešiem un apliecina darba tiesiskās attiecības);

- persona, kas mācās tādā mācību iestādē, kurš atrodas ārvalstīs (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes vai mācību iestādes izsniegts dokuments);

- persona, kas ārvalstīs veic uzņēmējdarbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona (jāuzrāda Šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts dokuments. Ja ārvalsts kompetentā iestāde Šādu dokumentu neizsniedz, uzrāda uzņēmējdarbības reģistrācijas dokumentu);

- persona, kas ir tāda ārvalstis reģistrēta tiesību subjekta īpašnieks (dalībnieks) vai amatpersona, kurš veic uzņēmējdarbību (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu dokuments);

- persona, kas ieņem vēlētu amatu citas Eiropas Savienības dalībvalsts pašvaldības lēmējinstitūcijā (jāuzrāda šo faktu apliecinošs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu dokuments);

- ja vieglo automobili vada tāda persona, kura ir laulātais, pirmās pakāpes radinieks (tai skaitā adoptētais vai adoptētājs) vai otrās pakāpes radinieks tādam attiecīgā vieglā automobiļa īpašniekam (turētājam, valdītājam), kurš saskaņā ar šā panta noteikumiem minēto transportlīdzekli varētu vadīt Latvijas teritorijā (jāuzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas dokuments un dokuments, kas apliecina radniecību ar transportlīdzekļa īpašnieku).

Atļauju var saņemt elektroniski CSDD e-pakalpojumos vai personīgi jebkurā CSDD nodaļā.

Minētā Ceļu satiksmes likuma norma attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijas teritorijā ir tikusi apstrīdēta un 2012.gada 30.janvārī izskatīta Satversmes tiesā. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2011- 09-01 11.punktā ir minēts: „Satversmes tiesa savā praksē atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu. Valstij ir tiesības noteikt nodokļu maksāšanas pienākumu, un šāds pienākums pats par sevi neaizskar personas pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. punktu). Arī Saeima atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētā norma ļauj efektīvāk iekasēt Latvijā noteiktos nodokļus un nodevas (sk. lietas materiālu 84. Ipp.). Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums sekmē Latvijā reģistrētu vieglo automobiļu izmantošanu ceļu satiksmē Latvijas teritorijā. Tātad apstrīdētā norma veicina to, lai nodokļi par transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti ceļu satiksmē Latvijas teritorijā, tiktu maksāti Latvijā."

30.01.2012. Satversmes tiesas spriedumā "Par Ceļu satiksmes likuma 9.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam" lietā Nr.2011-09-01 13.punktā ir noteikts: „Lai gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo automobiļu nodoklis un akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā, tomēr šo nodokļu mērķi nav salīdzināmi. Ar akcīzes nodokli nevar aizstāt ikgadējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumu, kas ir nozīmīgs valsts budžeta ienākumu avots." Tātad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekļaušana katra degvielas litra cenā nav pieļaujama, jo degvielas cenā jau ir iekļauts akcīzes nodoklis.

Ņemot vērā iepriekš minēto, varam secināt, ka tiesību normas, kas attiecas uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmēru un iekasēšanas kārtību nav pretrunā ar Satversmi vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto, turklāt. Ceļu satiksmes likumā noteiktais attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijas teritorijā ir vērsts uz to, lai Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumi neaizplūstu uz citām valstīm.

Pašlaik Satiksmes ministrija nav plānojusi sniegt priekšlikumus grozījumiem Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būtu vērsti uz stingrāku prasību ieviešanu vai nodokļa likmes palielināšanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...