Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairākus gadus ir zināms, ka valsts kontrolētās nacionālās aviokompānijas airBaltic un Vienotības pārstāvju iecienītās konsultantu kompānijas Prudentia slēgtajā līgumā papildus ikmēneša maksai paredzēta arī tā sauktā success fee - procents no veiksmīgi noslēgta investora darījuma summas, kas kļuvis aktuāls līdz ar Prudentia skaļo paziņojumu par it kā atrastu finanšu investoru. Taču Satiksmes ministrija, kas ir oficiālā airBaltic kapitāldaļu turētāja, izliekas, ka vispār neko nezinot par šo un citiem līguma nosacījumiem, - publicējam nelielu, bet izteiksmīgu saraksti ar ministriju tās preses pārstāvja Aivja Freidenfelda personā par šo tēmu.

Jautājums: "Sveiki, sakiet, vai vēl joprojām ir spēkā līdzšinējais līgums ar airBaltic konsultantu Prudentia, kas paredzēja minētajam konsultantam success fee noteiktu procentu apmērā veiksmīga darījuma gadījumā?

Satiksmes ministrijas atbilde: "Satiksmes ministrijai uz šo brīdi nav nekādu līgumattiecību ar Prudentia."

Jautājums: "Un vai Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja ir lietas kursā par airBaltic līgumattiecībām ar Prudentia?"

Satiksmes ministrijas atbilde: "Jā, jo airBaltic līgumu ar Prudentia noslēdza MK uzdevumā, 2011.gadā, kad tika lemts piesaistīt Prudentia kā valdības konsultantu."

Jautājums: "Un minētā success fee norma joprojām ir spēkā?"

Satiksmes ministrijas atbilde: "Līguma nosacījumi man nav zināmi, jo līgumi ir konfidenciāli."

Jautājums: "Satiksmes ministrijai tātad nav zināmi?"

Satiksmes ministrijas atbilde: "A.Freidenfelds nav ar šiem klasificētajiem dokumentiem iepazīstināts, lai tuvāk komentētu to saturu."

Jautājums: "Es jautāju Satiksmes ministrijai, nevis kādai konkrētai personai. Tātad - vai SM kā kapitāldaļu turētāja ir informēta par minētā līguma nosacījumiem?"

Satiksmes ministrijas atbilde: "Par līguma nosacījumiem nav."

No šiem Satiksmes ministrijas izvairīgajiem skaidrojumiem faktiski izriet - joprojām ir spēkā airBaltic un partijas Vienotība līderiem "ērtā" finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers 2011. gadā noslēgtais līgums, kas garantē Prudentia konsultantiem 2% no veiksmīgas investora piesaistes aviokompānijai darījuma summas.

Kā norāda Pietiek informācijas avoti Satiksmes ministrijā, tieši ar šo "kumosu", kas ir vilinošāks par apmēram 18 000 eiro lielo konsultantu iknedēļas maksu no aviokompānijas līdzekļiem, skaidrojama Prudentia skaļā kampaņa saistībā ar tās it kā atrasto finanšu investoru, kurš esot gatavs airBaltic ieguldīt 50 miljonus eiro.

2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts, ko Pietiek jau publiskojis, rāda, ka ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas ir bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms Pietiek, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia līdz šim nebija spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.

Jau vairākus gadus tiek uzskatīts, ka Prudentia tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu piesaistītais konsultants airBaltic„krīzes” risināšanai.

Prudentia Advisers konsultēja  jau Valda Dombrovska valdību airBaltic krīzē un pārņemšanā. Par tās sniegtajiem pakalpojumiem valdība no tā sauktajiem valsts budžetā neparedzētajiem izdevumiem kopumā samaksāja aptuveni 175 000 latu (250 000 eiro). Atbildes uz jautājumiem, kāpēc konsultācijām izvēlēta tieši šī investīciju kompānija, tā arī nekad nav sniegtas.

Jau iepriekš atklātībā ir nonākusi informācija, ka slepena vienošanās, kas slēgta starp Prudentia Advisers un valdības kontrolēto aviokompāniju airBaltic, bija paredzējusi Prudentia pusmiljona latu „veiksmes atlīdzību”, ja valsts un privātais akcionārs tiešām iemaksātu airBaltic visas summas, ko bija apņēmušies. Taču rezultātā konsultantiem nācies samierināties ar "tikai" 175 tūkstošiem latu, - tā rādīja slepenās vienošanās daļa, kas bija nonākusi Pietiek rīcībā.

Pietiek jau ir informējis, ka ciešie kontakti ar valdošās partijas Vienotība pārstāvjiem un dāsnie valsts un valsts kapitālsabiedrību - tostarp airBaltic - līgumi ļāvuši bēdīgi slavenajai konsultāciju kompānijai Prudentia Advisers pagājušā gada laikā dubulti "uzresnēt": tās apgrozījums dubultojies, bet peļņa pieaugusi līdz 271 tūkstotim eiro.

Kā zināms, Prudentia pēdējo gadu zināmākie "sasniegumi" ir pastāvīgie labi apmaksātie (un līdz šim neveiksmīgie) solījumi atrast investorus aviokompānijai airBaltic, kā arī konsultēšana Liepājas metalurga lietā līdz pat uzņēmuma maksātnespējai un padomi par labākā uzņēmuma iegādes pretendenta izvēli, kuru rezultāti ir redzami jau pašlaik.

Taču visas šīs neveiksmes uz pašas Prudentia biznesu ir atsaukušās tikai pozitīvi, - uzņēmuma apgrozījums, kā rāda Prudentia Advisers gada pārskats Lursoft datu bāzē, ir pieaudzis no 1,03 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 2,21 miljonam eiro pērn. Būtiski palielinājusies ir arī Prudentia tīrā peļņa: 2013. gadā tā bija 220 tūkstoši gadu, bet pērn - jau nepilns 271 tūkstotis eiro.

"2014. gads Sabiedrības darbībā vērtējams pozitīvi, jo arī 2014. gadā Sabiedrība uzrādījusi labus izaugsmes tempus - -115% salīdzinājumā ar 2013. gadu, apgrozījumam sasniedzot 2 216tk EUR. 2014. gadu Sabiedrība noslēgusi ar peļņu 271 tk EUR," teikts uzņēmuma vadības ziņojumā. Tajā Prudentia min arī savus nozīmīgākos klientus un finanšu avotus - tos pašus airBaltic un Liepājas metalurgu, tā kreditorus un administratoru Haraldu Velmeru:

"2014. gadā Sabiedrība tika iesaistīta vairākos nozīmīgos projektos. Sabiedrība sniedza konsultācijas un sekmēja Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic privāto kredītsaistību restrukturizāciju apt. 75m EUR nominālvērtībā. Tāpat Sabiedrība sekmēja un sniedza konsultācijas MAS Liepājas metalurgs" maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram par metalurģijas nozari un rūpnīcas aktīvu vērtēšanu un pārdošanu par 107mEUR."

Interesanti, ka šie ir vienīgie klienti, kurus nosauc Prudentia; citi klienti tiek paturēti noslēpumā, lai gan tiek apgalvots, ka "sabiedrība ir aktīvi darbojusies arī citos projektos, sniedzot stratēģiska rakstura konsultācijas vienam no vadošajiem Latvijas farmācijas vairumtirdzniecības nozares uzņēmumiem, un konsultējusi arī vairākus potenciālos investorus par investīcijām Latvijas banku sektorā".

Pretēji joprojām izplatītajam viedoklim Prudentia Advisers gan ir diezgan maza saistība ar Prudentia oficiālo "seju" - sevi par investīciju baņķieri dēvējošo Ģirtu Rungaini. Jau kopš 2013. gada vidus viņa uzņēmuma IBS Prudentia kontrolē oficiāli palikuši tikai 8%Prudentia Advisers kapitāldaļu, bet pārējie 92% 2013. gada 12. jūnijā līdzīgās daļās pārgājuši tobrīdējo uzņēmuma vadītāju Kārļa Krastiņa un Reiņa Martinsona īpašumā.

Šī uzņēmuma īpašnieku maiņa bija notikusi ārkārtīgi klusi, un arī Lursoft datu bāzē atrodamajā Prudentia Advisers 2013. gada pārskata vadības ziņojumā nekas par uzņēmuma īpašnieku maiņu un tās iemesliem nebija teikts, savukārt IBS Prudentia vadības ziņojumā bija minēts, ka "Sabiedrības līdzdalība samazinājās līdz 8% pirms tam 100% kontrolētajā uzņēmumā SIA Prudentia Advisers, tās vadībai pilnībā izpērkot jauno daļu emisiju".

Pirms tam Pietiek jau vairākkārt informējis - lai gan Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā arPietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem par valdības nodrošinātajām regulārajām "piešpricēm" Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu: politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012. gadā bija bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.

Pietiek jau informējis, ka laikā, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis (Vienotība), Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās - tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk - arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.

Tas rāda, ka valdība Prudentia faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem.

Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBalticPrudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...