Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.

Šī traktējama kā sabiedriski aktīvas personas atbilde Ministru prezidentam A.K. Kariņam uz viņa pirms pāris nedēļām publiski pausto neizpratni, kur medicīnas nozarē pazūd no valsts budžeta atkal un atkal iedalītie līdzekļi?

Vēršu Kariņa kunga un pārējo interesentu uzmanību apstāklim, ka gadiem ilgi tiek mērķtiecīgi uzturēta situācija, lai veselības aprūpes sistēmā iesaistītajām personām, arī medicīnas profesionāļiem un pacientiem, nevarētu būt saprotams, kādas konkrētos gadījumos veidojas savstarpējās tiesiskās attiecības.

Kā zināms, Ārstniecības likums reglamentē sabiedriskās attiecības ārstniecībā; no tiesību akta izriet, ka ārstniecība ir individuāla un profesionāla darbība, tātad ārstniecības process notiek privāttiesisku attiecību ietvaros; savukārt ārstniecības personas ir profesionāļi, kuri nodarbojas ar ārstniecību. Ārstniecības likuma un Civillikuma normas visnotaļ pietiekami reglamentē gadījumus, ja pacients iesaistās privāttiesiskās attiecībās un pats (vai ar apdrošinātāja starpniecību) maksā par pakalpojumu saskaņā ar ārstniecības iestādes noteikto cenrādi.

Arī valstij veselības aprūpes pieejamības un pakalpojumu nodrošināšanā ir savi pienākumi, tie noteikti LR Satversmes 111.pantā un likuma “Par sociālo drošību” 6.pantā. Tieši šī likuma 1.panta ceturtā daļa papildina Satversmi un uzskatāma par pamatu, kāpēc izdots Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Tās ārstniecības iestādes, kuras deleģētas funkcijas ietvaros īsteno valsts uzdevumu sociālo tiesību jomā, likums “Par sociālo drošību” traktē kā sociālo pakalpojumu sniedzējus. Interpretējot sistēmiski likuma 34.panta pirmās daļas normu, var secināt, ka starp ārstniecības iestādi, kas sniedz valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus, un privātpersonu veidojas konkrētas publiski tiesiskas attiecības.

Veselības aprūpes finansēšanas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību (pašlaik spēkā 28.08.18. noteikumi Nr.555), precizē, kā Nacionālais veselības dienests slēdz attiecīgos līgumus ar ārstniecības iestādēm.

Atgādinu, administratīvo tiesu praksē jau kopš 2006.gada (proti, tālākos nolēmumos attīstot AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 15.06.2006. lēmuma lietā SKA-365  11.1.-11.4.p. ietvertās atziņas) tiek vērtēts, ka līgumi, ko pilnvarotā tiešās pārvaldes iestāde slēdz par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un kompensējamo zāļu izrakstīšanu, ir publisko tiesību līgumi. Savukārt ārstniecības iestādes veic tām deleģētu valsts pārvaldes funkciju, ciktāl darbojas līgumu ietvaros.

Šai gadījumā ārstniecības iestādei jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, jo īpaši labas pārvaldības princips (sk. arī atsauci uz Tieslietu ministrijas viedokli Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03  4.p. trešajā rindkopā; jāpievērš uzmanība TM nepārprotamajam traktējumam, ka valsts pakalpojumu "sniedz", nevis tikai apmaksā).

Tomēr veidojas acīmredzama pretruna ar starptautiska līguma normu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. trešajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde (arī publisko tiesību līgumu ietvaros) darbojas sabiedrības interesēs, bet katras atsevišķas privātpersonas intereses ievērojamas tikai iespēju robežās un samērīgi.

Savukārt Eiropas Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 2.pantā noteikts, ka prioritāte ir pacients kā indivīds; viņa intereses un labklājība dominē pār sabiedrības vai tīri zinātnes interesēm. Tādu pieeju kopumā attīsta arī Pacientu tiesību likums. Pirmšķietami vērtējot, publisko tiesību līgumi veselības aprūpes sistēmā tātad nebūtu pieļaujami un to slēgšanas prakse jāpārskata.

Kopš Augstākās tiesas 2006.gada 15.jūnija lēmumā ietverto atziņu publicēšanas pagājis jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. Interesanti, ka lietā pieteicējs, kura argumentāciju tiesas senatori kopumā akceptēja, bija šo rindu autors, bet valsti kā atbildētāju pārstāvēja tobrīd VOAVA darbiniece, pašlaik Veselības ministrijas valsts sekretāre I. Dreika. Varbūt, esot ietekmīgajā amatā, Dreikas kundzei būs interesanti papētīt, kā visu šo laiku turpinājusi darboties tiesiski neiespējama sistēma?!

Sava loma ir augstākās izglītības ievirzēm; proti, Latvijā arvien vairāk tiek akcentēts, ka primāra esot tikai un vienīgi profesionalitāte. Diemžēl tas nereti rada situācijas, ka dažādu jomu speciālistiem trūkst inteliģentam cilvēkam nepieciešamā pamatzināšanu minimuma, piemēram, politekonomijā. Radīta augsne, lai, skaidrojot kādus procesus, tipisks mūsdienu speciālists nespētu un nemēģinātu tos analizēt ne sistēmiski, ne teleoloģiski, bet ieviestos paraloģismi - loģiskas kļūdas, kas rodas domāšanas likumu neievērošanas dēļ.

Tā, piemēram, tiesu praksē tiek kopumā atzīts, ka pacientam, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, veidojas ar Nacionālā veselības dienesta līgumiestādi konkrētas publiski tiesiskas attiecības; tai pat laikā ar ārstniecības personām, kuras kā ārstniecības iestādes darbinieki šos pakalpojumus sniedz arī tikai un vienīgi minēto līgumu ietvaros, (proti, papildus nedibinot ar privātpersonu nekādas savstarpējas tiesiskas attiecības), pacientam veidojoties privāttiesiskas attiecības.

Jā, tiesas pamatoti uzskata, ka pati par sevi ārstniecība ir nepārprotami profesionāla darbība un tai a priori jānotiek privāto tiesību jomā. Tomēr, objektīvi nepastāvot noteikta veida tiesiskajām attiecībām, šādi veidotā tiesu praksē grūti atrast kādu loģiku un secīgumu. Nav saprotams, kāpēc gan tiesneši nevar skaidri atzīt, ka pilnvērtīgu (!!!) ārstniecības pakalpojumu sniegšana nevar būt par publisko tiesību (deleģēšanas) līguma priekšmetu?

Satversmes tiesai līdz šim izdevies ar veselības aprūpes pieejamību saistītajās skatāmajās lietās “veiksmīgi reducēt” problēmjautājumus līdz šaurām niansēm, neveicot tiesisko attiecību pamatu analīzi. Tomēr dažas atziņas judikatūrā var atrast, piemēram, 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3. punktā konstitucionālā tiesa traktē, ka attiecīgos pakalpojumus "nodrošina" valsts, bet ārstniecības iestāde ir tikai starpnieks.

Jāpiezīmē, likumos nav sniegts skaidrojums dažkārt lietotajam terminam "ārstniecības persona, kura sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus”. Tāpat, vērtējot tiesisko attiecību raksturu, nereti netiek ņemts vērā apstāklis, ka minēto ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijas un mēnešalgu zemākās likmes nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem MK noteikumiem.

Faktiski nav strīda, ka ārstniecība kā profesionāla darbība var notikt vien tad, ja ievērotas visas pacienta tiesības, kas iespējams tikai privāttiesiskās attiecībās. Adekvāts tātad būtu risinājums, ka valsts pakalpojumu priekš iedzīvotājiem pērk. Tas, protams, prasītu esošo tiesību normu un nozarē valdošās psiholoģijas pārskatīšanu.

Pašlaik publiskā vara jūtas komfortabli, neko pat nedarot; proti, ārsts vai ārstniecības iestāde ir kļuvuši par valsts pārstāvi attiecībās ar pacientu. Ārsts kā zemākais pārvaldes subjekts, strādājot NVD līgumiestādē, faktiski ir funkcionāli padots jebkurai NVD amatpersonai. Ierobežota finansējuma apstākļos valsts ārstam uzdevusi ne vien pienākumu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus (atbilstoši privātā iestādē pieejamam līmenim!), bet arī skaidroties ar valsts institūcijām, pacientiem, viņu pārstāvjiem utt., no kuriem, ieskaitot Veselības inspekciju, neviens pat nemēģina saprast, ka juridiski ārsts šais gadījumos ne tik daudz kā neatkarīgs profesionālis nodarbojas ar ārstniecību, cik, valsts apmaksāts, sniedz vien specifisku sociālo pakalpojumu.

Tas nekad nav traucējis amatpersonām, arī bijušajiem veselības ministriem, klāstīt sabiedrībai dezinformāciju, ka minētos pakalpojumus priekš iedzīvotājiem valsts no ārstniecības iestādēm pērk. Kā gan valsts var veikt pirkumu, noslēdzot publisko tiesību (deleģēšanas) līgumu?! Ir arī labā ziņa, jo no pašreizējā veselības ministra, kura darbību var vērtēt dažādi, tik lielas aplamības demokrātiskas iekārtas interpretācijās pagaidām nav dzirdētas.

Hm… Kādi 95+ procenti ārstu, pateicoties arhaisku organizāciju aktivitātēm, ietekmei un ‘’zombēšanas spējai” (Latvijas Ārstu biedrība, vēl dažas biedrības, kā arī atsevišķas personas profesionālajās asociācijās), paši tiesiskās attiecības neizprot, jūtas nedroši un par kaut ko vienmēr vainīgi. Tātad ārsti nebūs tā grupa, kas iniciēs pārmaiņas mūsu acīmredzami brūkošajā veselības aprūpes sistēmā. Īpaši nožēlojamā situācijā ir primārās aprūpes speciālisti, ģimenes ārsti, kas produktīvi var darboties vien kā prakses ārsti; un saskaņā ar likumu ‘’Par prakses ārstiem’’ viņi vispār nedrīkstētu zaudēt neatkarību, slēdzot ar valsti publisko tiesību līgumus.

Rezumējums:

tiesisko attiecību problemātika valsts finansētajā veselības aprūpes sektorā ir pamatā politisks jautājums, ko gan konstitucionālie orgāni, gan tiesas (arī Satversmes tiesa), gan par korupcijas apkarošanu atbildīgās institūcijas netipiskā vienprātībā ir mēģinājušas apiet vai nonivelēt pretrunu svarīgumu. Ja turpināsim ignorēt problēmu, tad sakārtotas, sabiedrībai izprotamas, uz rezultātu orientētas veselības aprūpes sistēmas nebūs, bet katra piešķirtā valsts finansējuma procenta desmitdaļa, kā ierasts, pazudīs no Kariņa kunga redzesloka un iekritīs "caurā mucā" (tiks atkal kaut kas uzbūvēts, modernizēts, saņemts kāds “otkats”, uzrīkotas labi atalgotu lektoru pļāpāšanas par augstām tēmām, bet kadru politika un līdz ar to pakalpojumu pieejamība nemainīsies).

Lai saprastu, kur pazūd nauda, valstij nozarē vispirms ir jāgrib “ņemt varu”; tad steidzami jāveic šī sistēmiski radītā haosa uzturētāju un atbalstītāju neitralizācija, sistēmas audits, kā arī revīzija tiesību aktos un to līdzšinējās interpretācijās.

Sakārtojot tiesiskās attiecības un “noliekot pie vietas” dažas neformālās organizācijas, izrādītos, ka Veselības ministrija līdz šim pamatā bijusi vajadzīga, lai apkalpotu nozares resoriskos sīkoligarhus, un ir lieks posms valsts pārvaldē. Proti, turpmāk lielāko daļu attiecīgo funkciju varētu veikt Ārstniecības departaments, kā izveidošana ietilptu Ekonomikas ministrijas darbības jomā, bet pakalpojumu pirkšanu no ārstniecības iestādēm organizētu Labklājības ministrija.

Savukārt ārstniecības personu atalgojuma problemātika būtu risināma arodbiedrību, profesionālo asociāciju u.tml. sarunās ar darba devējiem, kuri pamatā darbotos kā ārstniecības pakalpojumu pārdevēji. Tad izrādītos, ka naudu medicīniskā personāla piesaistei var atrast, jo, vērtējot politekonomiskā kontekstā, tieši kadriem, nevis būvniecībai vai citai saimnieciskai darbībai jākļūst par prioritāri… Bet ierēdņi, kuri it kā masveidā bēgot no veselības ministra, patiesībā ir pragmatiski cilvēki un, paredzēdami ministrijas likvidēšanu, jau laicīgi meklē jaunu darbavietu…

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, reformu varētu veikt relatīvi ātri. Kad vēl, ja ne tagad?!

P.S. Līdz šim piekoptā tiesisko attiecību problemātikas nenovērtēšana veselības aprūpes sistēmā nav tikai šo rindu autora subjektīvs viedoklis; pievienota saite AT lēmumam lietā SKA-365/2006 (sk. 11.1.-11.4.p), kā arī agrākas sarakstes daži dokumenti.

Novērtē šo rakstu:

54
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...