Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 9.februārī tika dibināta Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība (Uzņēmumu reģistrā ieraksts izdarīts 2016.gada 12.februārī). Par arodbiedrības vadītāju tika nolemts uzrunāt Ēriku Pūli, jo viņš ir darbojies arī citās publiskās akcijās. Ēriks Pūle minēto uzrunu pieņēma ar lielāko prieku.

Kā vēlāk noskaidrojās, Ēriks Pūle ieņemamo amatu sāka izmantot savas politiskās karjeras veidošanai (kā vēlāk kļuva zināms, viņš bija Saskaņas partijas biedrs, pēc tam pārgāja uz Vienotību, pēc tam atgriezās Saskaņā). Izmantojot arodbiedrībā ieņemamo amatu, sāka iepazīties ar tiesu sistēmai piederīgām personām, iet uz pārrunām, popularizēja sevi masu medijos. Uz āru paustais arodbiedrības viedoklis netika saskaņots ar arodbiedrības biedriem, kā arī arodbiedrības biedriem par pausto viedokli kļuva zināms tikai pēc tā publiskošanas.

Par galveno mērķi arodbiedrības dibināšanai masu medijos Ēriks Pūle norādīja darba samaksas celšanu, kaut arī arodbiedrības dibināšanai primārie mērķi bija pavisam citi, par kuriem viņš aizmirsa jau pirmajā dienā un turpmāk vispār netika pieminēti.

Ļoti apšaubāmi un neglīti izskatījās Ērika Pūles apgalvojumi, ka tieši viņa aktivitāšu rezultātā tiesu darbiniekiem paceltas darba samaksas, salīdzinājumā ar skolotāju, mediķu un pensionāru aktivitātēm. Radās iespaids, ka tiesu darbinieki sarīkoja piketu, mazliet pabļaustījās, valdība nobijās un piešķīra naudu darbinieku algām. Politiskajos gaiteņos jau vairākus gadus iepriekš tika apspriesti problēmjautājumi par tiesu darbinieku darba samaksu un tās celšanu. Minēto apstiprina Tieslietu padomes diskusijas šajā jautājuma gan 2014., gan 2015., gan 2016.gadā (krietni pirms arodbiedrības dibināšanas un piketa).

Interesantākais sekoja pagājušā gada septembrī - oktobrī, kad tika izvirzītas idejas par arodbiedrību apvienošanu, poti, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrību (turpmāk – vēsturiskā arodbiedrība) pievienot Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrībai (turpmāk - lielā arodbiedrība).

Saistībā ar minēto apvienošanos arodbiedrības biedriem e-pastos tika izsūtīts paziņojums par biedru kopsapulci 14.oktobrī, kad tiks lemts par arodbiedrību apvienošanu (tajā brīdī arodbiedrības vadītājam šķita, ka šī jautājuma izlemšana ietilpst biedru kompetencē).

Pēc neilga laika tika izsūtīta jauna ziņa, ka kopsapulce tomēr nenotiks. Vienlaicīgi ar ziņu par sapulces atcelšanu Ēriks Pūle paziņoja, ka apvienošanās process būs sarežģīts un ilgstošs, līdz ar ko “viņi” ir izlēmuši iet citu ceļu un izveidot neatkarīgu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Tāpat Ēriks Pūle informēja, ka viņš pārcels visus biedrus uz jauno apakšnozari, biedriem būs tikai jāuzraksta iesniegumi.

Ērika Pūles Facebook profilā oktobra vidū parādījās fotogrāfijas, kurās redzams, ka lielās arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons pasniedz Ērikam Pūlem apliecību par lielās arodbiedrības apakšnozares izveidošanu, kuras vadītājs, protams, ir Ēriks Pūle. Savā profilā Ēriks Pūle sāka piesavināties lielās arodbiedrības nopelnus darba strīdos.

Kā vēlāk noskaidrojās, daži vēsturiskās arodbiedrības biedri parakstīja kādu mistisku protokolu, ar kuru it kā tika nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare - Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozares arodorganizācija.

Konkrētajā gadījumā lielās arodbiedrības apakšnozares dibināšana nebija tiesiska šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar vēsturiskās arodbiedrības statūtu 6. un 7.pantu arodbiedrības lēmējinstitūcija ir Arodbiedrības biedru kopsapulce jeb Kongress, tikai Kongress var pieņemt lēmumus par Arodbiedrības nosaukumu, par Arodbiedrības reorganizēšanu un/vai darbības izbeigšanu. Kā jau iepriekš tika minēts, Arodbiedrības biedru kopsapulce nenotika, un jautājums par arodbiedrību apvienošanu, reorganizēšanu vai darbības izbeigšanu netika lemts.

Lielās arodbiedrības statūti paredz, ka primārā arodbiedrības organizācija ir arodbiedrības uzbūves pamatvienība (statūtu 78.pants).

Saskaņā ar statūtu 80.pantu trīs arodbiedrības biedriem ir tiesības noturēt dibināšanas sapulci un izveidot primāro arodbiedrības organizāciju.

Lēmumu par arodbiedrības organizācijas izveidošanu, pārveidošanu un likvidēšanu pieņem arodbiedrības organizācijas biedru sapulce (81.pants).

Katru arodbiedrības organizāciju ņem uzskaitē arodbiedrības valde un izsniedz tai reģistrācijas apliecību (82.pants).

Savukārt saskaņā ar lielās arodbiedrības statūtiem, lai kļūtu par tās biedru, ir nepieciešams iesniegums par iestāšanos, kā arī biedru naudas maksājums. Iestāšanās datums ir arodbiedrības biedru naudas pārskaitījuma datums (statūtu 11.pants).

Nepārprotami lielās arodbiedrības statūti paredz biedru tiesības dibināt apakšnozares, taču, lai dibinātu šīs apakšnozares, dibinātājiem ir jābūt arodbiedrības biedriem.

Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Ēriks Pūle biedru naudas maksājumu veicis 2016.gada decembra otrajā dekādē (tātad lielās arodbiedrības biedra statuss iegūts ar maksājuma veikšanas datumu). Lielās arodbiedrības apakšnozares izveidošanas brīdī Ēriks Pūle nebija lielās arodbiedrības biedrs, jo biedru naudas maksājums veikts divus mēnešus pēc apakšnozares izveidošanas.

Arī pārējās personas, kuras parakstīja protokolu, ar kuru it kā tika nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare, nebija lielās arodbiedrības biedri. Uz protokola parakstīšanas dienu šīs personas bija vēsturiskās arodbiedrības biedri. Viens no šiem biedriem līdz pat 2017.gada martam nebija veicis nevienu biedru naudas maksājumu, tātad nebija arī vēsturiskās arodbiedrības biedrs (ja nav veikts biedru naudas maksājums trīs mēnešus, persona tiek izslēgta no arodbiedrības). Lielās arodbiedrības apakšnozari ir tiesīgi izveidot tikai lielās arodbiedrības biedri.

No minētā izriet, ka Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozares arodorganizācija ir izveidota, neievērojot lielās arodbiedrības statūtus. Šāda arodbiedrība faktiski neeksistē. Apstāklis, ka Ēriks Pūle un pārējās personas, kuras parakstīja protokolu, reģistrācijas brīdī nebija arodbiedrības biedri, automātiski anulē primārās organizācijas “LVIPUFDA Tieslietu nozarē strādājošo organizācija” reģistrācijas apliecību saistībā ar rupjiem Statūtu pārkāpumiem reģistrācijas brīdī (11.,82.pants).

Uz šo problēmu tika vērsta lielās arodbiedrības priekšsēdētāja Andreja Jirgensona uzmanība, taču priekšsēdētājs šos apstākļus ignorēja un nostājās Ērika Pūles pusē.

2016.gada 18.oktobrī vēsturiskās arodbiedrības biedriem tika izsūtītas e-pasta vēstules par apvienošanās procesa pabeigšanu, kaut arī iepriekš Ēriks Pūle izsūtīja e-pasta vēstules, kurās norādīja, ka apvienošanās netiks veikta, jo tā ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga.

Pēc lielās arodbiedrības apakšnozares apliecības saņemšanas Ēriks Pūle informēja arodbiedrības biedrus par iesniegumu aizpildīšanu, lai varētu pāriet uz lielās arodbiedrības apakšnozari. Tāpat Ēriks Pūle norādīja, ka kandidāti tiks uzņemti uzreiz pēc iesnieguma iesniegšanas arodbiedrībai.

2016.gada 26.oktobrī Ēriks Pūle informēja vecās arodbiedrības biedrus, ka kopumā jaunajā arodbiedrībā ir iestājušies (iesnieguši iesniegumus) 89% no aktīvajiem biedriem jeb 111 biedri. Vēl 2017.gada martā biedru iesniegumi nebija iesniegti lielajā arodbiedrībā (iesniegumi tikuši nozaudēti).

Kad cilvēki zvanīja Andrejam Jirgensonam, tika izdomātas visādas atrunas attiecībā uz pazudušajiem iesniegumiem. Līdz pat šim brīdim nav ziņu par šo iesniegumu likteni un šo iesniegumu autoru statusu arodbiedrībā. Arodbiedrība nevar identificēt biedru naudas maksātājus, jo tās rīcībā nav nekādu ziņu par personu.

Neatkarīgi no tā, ka oktobrī tika nodibināta it kā lielās arodbiedrības apakšnozare, tikai decembrī vēsturiskās arodbiedrības biedriem tika paziņots par lielās arodbiedrības norēķinu kontu, uz kuru veicami biedru naudas maksājumi. 2016.gada oktobrī biedriem tika izsūtītas e-pasta vēstules, ka sakarā ar to, ka vēl turpinās iesniegumu iesūtīšana apvienotajā arodbiedrībā, biedru naudu skaita pa vecam. Tātad vēl divus mēnešus biedu nauda tika skaitīta uz vēsturiskās arodbiedrības kontu.

Kur un kādiem mērķiem šī biedru nauda tika izlietota, nav zināms. Vēl apšaubāmāku šīs naudas likteni padara fakts, ka vēsturiskajai arodbiedrībai ir izveidojies nodokļu parāds kopš 2016.gada 7.novembra. Tādējādi izriet, ka līdz ar “apvienošanos” vēsturiskā arodbiedrība nav veikusi nodokļu maksājumus, bet biedru naudu ir iekasējusi.

Saskaņā ar VID datiem uz 2017.gada 7.maiju nodokļu maksātājam "Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība 40008247745" ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 166.60 euro apmērā (https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/NPAR/).

2017.gada martā daži Ērika Pūles vadītās lielās arodbiedrības apakšnozares biedri vērsās lielajā arodbiedrībā ar iesniegumu par 5 arodbiedrības biedru (kuriem nav nekāda sakara ar šo apakšnozari) izslēgšanu no lielās arodbiedrības. Lielākā daļa no šīm iesniegumu parakstījušām personām ir juristi, tajā skaitā Ēriks Pūle ir pabeidzis Latvijas Universitātē maģistrantūru tiesību zinātnēs. Kā izslēgšanas iemesls minēts, ka šie 5 biedri ir nodibinājuši savu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Šiem 5 arodbiedrības biedriem nav norādīti ne vārdi, ne uzvārdi, ne amati. Līdz ar to nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties šos 5 izslēdzamos biedrus (pēc vecuma, amata, dzimuma). Ērika Pūles vadībā lielās arodbiedrības apakšnozares daži biedri parakstījuši iesniegumu, kurā nav iespējams identificēt 5 izslēdzamos biedrus. Kā arī pamatojums norādīts statūtos atļautas darbības - nodibinājuši savu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Minēto iesniegumu kopumā parakstījušas dažas tiesu sistēmā strādājošas personas, no kurām vismaz četras personas nekad nav maksājušas biedru naudu nevienā no arodbiedrībām un neskaitās tās biedri.

No minētās situācijas izriet, ka Ēriks Pūle savu arodbiedrībā ieņemamo statusu ir izmantojis politiskā tēla izveidei, atpazīstamībai, ko apstiprina viņa kandidatūras izvirzīšana Saskaņā ar Nr.40.

Tāpat Ēriks Pūle veicis biedru naudas iekasēšanu divus mēnešus vēsturiskajā arodbiedrībā laikā, kad it kā jau tikusi nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare.

Fakts, ka, nodibinot primārās organizācijas “LVIPUFDA Tieslietu nozarē strādājošo organizāciju”, reģistrācijas brīdī Ēriks Pūle nebija lielās arodbiedrības biedrs, automātiski anulē primārās organizācijas reģistrācijas apliecību, saistībā ar rupjiem statūtu pārkāpumiem reģistrācijas brīdī (kā arī turpmākās darbības šajā apakšnozarē nav tiesiskas).

Nozaudējis biedru iesniegumus par pāreju no vienas arodbiedrības otrā.

Vēsturiskajai arodbiedrībai izveidojies nodokļu parāds, ko Ēriks Pūle nav centies dzēst no vēsturiskajā arodbiedrībā divu mēnešu laikā iekasētas biedru naudas.

Šis raksts tapis nolūkā aizsargāt tiesu sistēmā strādājošo tiesības un intereses – zināt par arodbiedrību un tās statusu.

Arī personām, kurām vēlēšanu karstumā radīsies vēlme ielikt krustiņu Ērikam Pūlem, vajadzētu padomāt, vai vēlas balsot par cilvēku, kurš savās darbībās ir juridiski nekorekts, iesāktos darbus pamet nepabeigtus, sastrādā nodokļu parādus.

Izskatās, ka Ēriks Pūle ir klasiskais politiķis daudzsolītājs. Sākumā sola, bet nekad neko neizdara līdz galam. Vai mums ir vajadzīgs šāds politiķis?

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...