Iesaki rakstu: 
Nejauši ieraudzīju avīzi Segodņa, un jocīga man likās publikācija tās galvenajā lapā. Zem milzīga virsraksta – “Lai nepazustu pa vienam” (Čtob ņe propastj po odinočke) ievietotas vairāku cilvēku fotogrāfijas, kuri ir labi zināmi kā kvēli Kremļa atbalstītāji.
Te mēs redzam tādus vienu vai otru Kremļa ideju aizstāvjus kā Aleksandru Gapoņenko un Vladimiru Lindermanu, kā arī bijušos un esošos Eiropas Parlamenta deputātus Tatjanu Ždanoku, Miroslavu Mitrofanovu un Andreju Mamikinu. Šķiet, nevienam nav jāstāsta, cik aktīvi viņi izplata Kremļa idejas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Un kāds brīnums – šajā kompānijā ir arī “Saskaņas” lielākie spīdekļi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs, kuri visiem stāsta, ka sen jau kļuvuši par īstiem sociāldemokrātiem un vairs neinteresējas par Krieviju.
Vēl šajā pikantajā kompānijā ir ievietota “Saskaņas” deputāta/premjerministra kandidāta Vjačeslava Dombrovska fotogrāfija. Visiem zināms, ka savulaik viņš ienāca politikā kopā ar Valda Zatlera izveidoto partiju un vēlāk bija gan ekonomikas ministrs, gan izglītības ministrs. Cik atceros, viņš pats kādreiz ironizēja, ka tiek uzskatīts par tā saukto “labo krievu”. Tieši tāpēc viņa ierindošana sarakstā kopā ar citiem aktīvajiem Kremļa atbalstītājiem liekas tik mulsinoša. Nevar saprast, vai tolaik viņš bija nezinošs par notikumiem politikā vai arī vienkārši liekuļoja, demonstrējot, ka karjera viņam ir svarīgāka par kaut kādiem ētiskiem un vērtību jautājumiem.
Ko īsti domāt par publikāciju avīzē Segodņa un Vjačeslava Dombrovska ievietošanu tik interesantā un pikantā kompānijā kopā ar Gapoņenko, Lindermanu, Ždanoku un citiem Kremļa ideju aizstāvjiem un spīdekļiem? Acīmredzot arī Slaviks ir izturējis Kremļa uzticības testu un tiek reklamēts kā īsts Krievijas interešu aizstāvis, kuram var droši uzticēt Russkij mir ideju izplatīšanu Latvijā.
Jāņem vērā, ka š.g. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. “Saskaņa” jau ir pieteikusi Dombrovski kā sava saraksta līderi uz šīm vēlēšanām. Acīmredzot avīze Segodna ir sākusi viņa priekšvēlēšanu kampaņu, skaidri norādot saviem lasītājiem, ka Slava ir “savējais” un viņam var pilnībā uzticēties tāpat kā Gapoņenko, Ždanokai un Lindermanam. Ir skaidri redzams, ka gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts Eiropas Parlamentā, Vjačeslavs Dombrovskis darbosies Putina režīma interesēs un mēģinās panākt Kremlim labvēlīgus lēmumus, tādā veidā šķeļot Eiropas valstis un Eiropas iespējas pieņemt kopīgus lēmumus, tādejādi kaitējot Latvijas interesēm un drošībai.
Turpmāk līdzīgi vērtējama arī Slavas darbošanās Saeimā, ņemot vērā, ka viņam tiek izrādīta atklāta Kremļa labvēlība, ko tik uzskatāmi nodemonstrēja avīze Segodna. Tas jāatceras, vērtējot viņa darbošanos politikā un viņa kvēlās runas par dzīves uzlabošanu Latvijā.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
