Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām no latviešu medijiem ir pazudis “Saskaņas” simbols un līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nils Ušakovs. Viņš nepiedalās diskusiju raidījumos, neierodas uz intervijām televīzijā un radio, nav redzams ziņās par Rīgas domes pasākumiem. Nils nebija redzams arī maratona laikā. Latviešu medijos “Saskaņu” pārstāv tikai otrs saraksta pārstāvis – Andris Ameriks, kurš pats vada partiju “Gods kalpot Rīgai”.

Acīmredzot tā ir apzināta “Saskaņas” taktika. Ņemot vērā, cik daudz latviešu ir neapmierināti ar Rīgas domes darbu, piemēram, ar ielu un tiltu remontiem, kā arī ar Rīgas pašvaldības uzņēmumos valdošo korupciju, kaut kur ir pieņemts lēmums lieki nekaitināt latviešu vēlētājus, kuri identificē Nilu ar visiem pārkāpumiem Rīgas domē. Tāpēc visur tiek sūtīts Ameriks, kurš varētu šķist mazāk kaitinošs un kurš ir labi iemācījies atvairīt visus izteiktos pārmetumus.

Par Ušakovu joprojām fano daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji. Tāpēc Nils ir redzams tikai krievu valodā rakstošos izdevumos un krievu valodā raidošos raidījumos televīzijā un radio. Par šādu izvēli liecināja jau galvenais “Saskaņas” pirmvēlēšanu pasākums – 9.maijā rīkotie svētki pie tā sauktā “Uzvaras” pieminekļa, kurā Ušakovs savu runu teica tikai krievu valodā. Jāatgādina, ka iepriekšējos gados 9.maija svinībās viņš runu teica divās valodās – latviešu valodā un krievu valodā.

Šī ir ievērojama vēlēšanu kampaņas atšķirība no tās vēlēšanu kampaņas, kas tika rīkota vēl pavisam nesen – pirms Saeimas vēlēšanām. Toreiz Ušakovs bieži bija redzams visos medijos, tajā skaitā latviešu valodā rakstošajos izdevumos un latviešu valodā rīkotajos televīzijas un radio raidījumos.

Tas liecina, ka “Saskaņa” ir nolēmusi, ka nav vērts tērēt resursus latviešu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Nav šaubu, ka “Saskaņa” un tās līderis Ušakovs paļaujas arī uz Krievijas sniegto atbalstu gan Krievijas valsts televīzijā un radio, gan Krievijas izdevumos un arī sociālajos medijos. Neraugoties uz daudzajiem korupcijas skandāliem Rīgā, Krievijas izdevumi joprojām uzsver, ka Ušakovs tiek vajāts, jo ir krievs. Krievijas izdevumu publikācijās pārmetumi par korupciju Rīgas domē nav svarīgi, galvenais, ka Nils aizstāv krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus.

Domājams, ka Ušakovs tiks ievēlēts Eiropas Parlamentā un pateicībā par viņam sniegto atbalstu aktīvi aizstāvēs Krievijas intereses, piemēram, aicinot Eiropas valstis uzlabot attiecības ar Krieviju un atcelt ES noteiktās sankcijas pret Krieviju.

Politiķa cienīgā manierē Nils ir nozudis, jo vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu atklātībā nonāk arvien jauna informācija par “Saskaņas” saimniekošanu Rīgas domē.

Piemēram, nesen uzzinājām, ka Rīgas Tūrisma attīstības birojs, kurā kratīšanas veica KNAB, pirms Saeimas vēlēšanām bija noslēdzis vairākus līgumus ar Vācijas sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu Lucu Meieru (viņš kādreiz bija organizējis Angelas Merkeles priekšvēlēšanu kampaņu). Rīgas Tūrisma attīstības birojs bija noslēdzis vairākus līgumus ar Meiera firmām par Rīgas reklamēšanu ārvalstīs, kopā samaksājot aptuveni 300 000 EUR.

Nepārsteidz, ka “Saskaņas” pārstāvji atsakās komentēt šos līgumus ar Meiera firmām. No komentāriem atsakās gan Ušakovs, gan arī “Saskaņas” aktīviste un tagadējā Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova, kura pati pirms tam bija Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle. Smieklīgi ir klausīties viņas paziņojumus, ka viņa neko neatceras par šādiem līgumiem. Līdzīgi par “Saskaņas” vēlēšanu kampaņu pirms Saeimas vēlēšanām neko neatceras arī Jānis Urbanovičs vai Vjačeslavs Dombrovskis, kaut arī Meiers ir viesojis “Saskaņas” kongresā un veidojis partijas reklāmas.

Protams, arī Rīgas Tūrisma attīstības birojā ir strādājuši daudzi “Saskaņas” biedri, kuri paši nezina, par kādiem darbiem saņēmuši lielo atalgojumu. Tas nepārsteidz, zinot, ka Rīgas domē šāda shēma ir tikusi plaši izmantota. KNAB aizturēja Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju Vitu Jermoloviču un biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Cits Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes loceklis – Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs tobrīd atradās komandējumā Krievijā un esot saslimis, kad uzzinājis, ka KNAB interesējas arī par viņa darbību. Atliek tikai novēlēt Tolstojam ātru izveseļošanos un atgriešanos Latvijā, lai varētu izstāstīt KNAB par visām birojā rīkotajām mahinācijām.

Ir arī konstatēts, ka pēdējos trīs gados no visiem Rīgas Tūrisma attīstības biroja darbiniekiem gandrīz puse ir bijuši aktīvi “Saskaņas” biedri un ziedotāji vai partijas politiķu radi. Šādu “politiski nodarbināto” partijas pārstāvju skaits ik gadu palielinājies. Piemēram, 2018.gadā no 39 Rīgas Tūrisma attīstības biroja darbiniekiem 15 bija “Saskaņas” ieliktie darbinieki, kuri lielākoties bija noformēti kā projektu vadītāji. Valsts kontrole izteikusi aizdomas, ka vismaz daļa no šiem amatiem bija fiktīvi – cilvēki saņēma algu, bet reāli nestrādāja.

Būtu interesanti kādreiz uzzināt, cik tā saukto “mirušo dvēseļu” saņēma naudu Rīgā “Saskaņas” interesēs. Dzirdēts, ka tie varētu būt vairāki simti cilvēku, kuru vienīgais uzdevums bija un ir pakalpot “Saskaņai” un atbalstīt tās organizēto korupciju pašvaldībā.

Redzot visu gadiem ilgi Rīgas domē pastāvošo korupciju, nepārsteidz tas, ka Ušakovs bēguļo no latviešu vēlētājiem un izvairās no interviju un komentāru sniegšanas latviešu žurnālistiem. Tā teikt, “suns zina, ko ēdis”. Nepārsteidz arī pārējo “Saskaņas” līderu, piemēram, Jāņa Urbanoviča un Vjačeslava Dombrovska izvairīšanās uzņemties atbildību par savas partijas simbola – Nila Ušakova – darbības metodēm Rīgas domē. Urbanovičs un Dombrovskis cenšas iestāstīt, ka viņiem nav nekāda sakara ar “Saskaņas” saimniekošanu un sādžas izveidošanu Rīgā, tā vietā viņi kritizē valdību un stāsta, cik viss ir slikti Latvijā. 

P.S. Jāatzīst, ka Nils bez saviem "viedajiem" mentoriem Amerika un Šlesera to nebūtu paveicis, jo "mirušo dvēseļu" jeb partijas biedru bērnu un radinieku nodarbināšana Rīgas pašvaldības uzņēmumos un struktūrās ir "aizvēsturiska" prakse, kura nu beidzot ir nākusi klajā. Daudzmaz godīgie darbinieki apzinās, ka informēt žurnālistus vai tiesībsargājošās struktūras vairs nav bīstami, jo Rīgas domes netīro lietu maisam gals ir vaļā un sazīmēt pēdas, kurš kuru stučīja, faktiski vairs nav iespējams.

Novērtē šo rakstu:

119
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi