Iesaki rakstu: 
Nezināmas kvalitātes un izcelsmes preces tirgojošā veikalu tīkla Lidl ienākšanu Latvijā slepeni lobē Saskaņa, darot to tajās pašvaldībās, kurās tai ir izdevies kaut kādā formā tikt pie varas. Jaunākais elements šo faktu rindā ir Jūrmalas domes saskaņiešu deputāta, priekšsēdētāja vietnieka Ņikitas Ņikiforova sajūsmas pilnais stāstījums Jūrmalas pilsētas būvvaldē, prezentējot apbūves plānu Bulduros - vietā, kur aiz Lielupes tilta, iebraucot pilsētā, kreisajā pusē ir zaļā zona. Tagad iedarbināti plāni, lai šo vietu izpostītu un tur būvētu kārtējo šķūņveida lielveikalu.
Kā rakstiski paziņoja SIA Lidl Latvija pilnvarotais pārstāvis — zvērināts advokāts Sergejs Rudāns, vēl pagājušajā gadā par 1,694 miljoniem eiro ticis iegādāts arī Jūrmalas zemesgabals Talsu šosejā 40, tātad vietā, kur blakus jau atrodas gan Rimi hipermārkets, gan lielā Maxima, gan vietējā uzņēmēja Aleksandra Bašarina uzceltais t/c Līgo, gan tirdziņš, gan padomju laika t/c Kauguri.
Apzinoties, ko iedzīvotāji vai Jūrmalas aizsardzības biedrība domās par šādiem būvniecības plāniem, pagaidām saskaņieši nav riskējuši tos publiski apspriest domes sēdē, kurā bez Saskaņas un ZZS ir arī opozīcijas deputāti no Nacionālās Apvienības, JKP un Tev, Jūrmalai. Tāpat nav noturēta sabiedriskā apspriešana, bet saskaņieši izlēmuši darboties caur domes pakļautībā esošajām institūcijām.
Šī situācija pilnībā kopē pagājušogad Rīgā notikušo: arī tur Saskaņas kontrolē esošā būvvalde bez sabiedriskās apspriešanas izdeva būvatļauju uz sirmgalves Baibas Gaisas vārda, lai viņa 83 gadu vecumā varētu sākt būvēt 24 hektārus lielu noliktavu Mežciemā ārzemju preces importam. Tikai vēlāk atklājās, ka pastāvējis slepens līgums, saskaņā ar kuru zemesgabalu ieguva SIA MMS Propperty Solutions, kas tagad pārdēvēts par Lidl Latvija. (Par šiem faktiem, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanas likumīgumu, ir ierosināta administratīvā tiesvedība.)
Citā gadījumā Rīgas dome, aci nepamirkšķinot, labprāt izsniedza ciršanas atļauju kokiem Dzelzavas ielā 75B, taču iedzīvotājiem izdevās cirtējus apturēt, noturot vairākas tautas sapulces, savācot 1600 parakstus un iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
Pirms diviem gadiem arī tika pārbūvēts Ilūkstes ielas krustojums ar Lubānas ielu starp Slāvu apli un t.s. “Lubančika” tirdziņu. Šajā krustojumā iepriekš bija aizliegts nogriezties pa kreisi no Lubānas ielas, taču par nodokļu maksātāju naudu tika izbūvēta papildu josla, lai to padarītu iespējamu, kolīdz par zemesgabalu pa kreisi no krustojuma interesi izrādīja Lidl. Taču, tā kā šis zemesgabals acīmredzot izrādījies par mazu, pagājušonedēļ tika paziņots par tirdziņa daļēju noārdīšanu Lidl interesēs, kas saniknoja Purvciema iedzīvotājus.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš pauda bažas, ka šī ekspansija tiek nelegāli finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izsniegtā kredīta. Jautājums apspriests LTA sēdē, kurā bez ministriem un jomas speciālistiem piedalījās arī ERAB pārstāvis. H. Danusēvičs norādīja, ka taujāts, kāds ir pamatojums Lidl mātesuzņēmumam Schwarz Group izsniegto aizdevumu lielajiem apmēriem, ERAB pārstāvis nespēja to pilnvērtīgi argumentēt.
ERAB izveidojusi projektu ar nosaukumu “Schwarz ilgtspējīgā mazumtirdzniecība”, kura izmaksas ir 100 miljoni eiro un viss finansējums 100% apmērā nācis no ERAB, turklāt tas ir tikai viens no ERAB finansētajiem Schwarz projektiem. 2016. gadā Schwarz Group saņēma 25% no visa ERAB atbalsta agrobiznesam. Līdz ar to, ja vidēji vienam nozares projektam ir piešķirti 16 miljoni eiro, tad Schwarz gadījumā summa sasniegusi 200 miljonus eiro.
ERAB medijiem atzina, ka Schwarz Group no tās kopumā saņēmusi aptuveni 600 miljonus eiro veikalu tīklu Lidl un Kaufland attīstīšanai, taču atteicās paskaidrot minēto simtmiljonu noteikumus un to piešķiršanu.
Saistībā ar šiem faktiem jautājumi nosūtīti arī Schwarz grupai, un par saņemtajām atbildēm informēsim lasītājus turpmāk.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
