Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņas centra kontrolētās Rīgas pašvaldības uzņēmums Getliņi EKO ir sagatavojis 11-15 miljonus latu vērtu "dāvanu" ne tikai šai politiskajai apvienībai pēdējā laikā draudzīgajam oligarham Andrim Šķēlem, bet arī ar apvienību Vienotība cieši saistītiem cilvēkiem. Šī „dāvana” oficiāli noformēta kā uzņēmuma Getliņi EKO izsludināts konkurss Sadzīves atkritumu sagatavošana noglabāšanai, par kuru jau pašlaik ir skaidrs – faktiski vienīgais uzvarētājs tajā var būt tikai oficiāli Jaunā laika biedram, Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Vilgertam saskaņā ar Lursoft datiem piederošā AS BAO kopā ar SIA Ekodoktrīna, kurā vairāk nekā trešā daļa netieši pieder Šķēles ģimenei, bet vēl trešdaļas kapitāldaļu īpašnieki slēpjas aiz kāda Kipras ofšora.

Konkursa nolikums paredz, ka piedalīties tajā var tikai uzņēmumi, kuri iepriekšējos trīs gados ir savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā (BAPUS). Jau šie nosacījumi speciālistu vērtējumā izslēdz gan visas ārvalstu kompānijas (jo tās Latvijas sistēmā nekādus ierakstus neveicot), gan gandrīz visas citas kompānijas, izņemot faktiski tikai AS BAO (pēc noteiktā minimālā savākto bīstamo atkritumu apjoma).

Savukārt AS BAO kā kompanjons neoficiāli jau ir noteikta Šķēļu ģimenei daļēji piederošā, Getliņos jau tagad saimniekojošā SIA Ekodoktrīna, kurai saskaņā ar konkursa nolikumu ir vesela virkne unikālu priekšrocību. Zemes gabals, uz kura paredzēts būvēt šķirošanas rūpnīcu, kas sagatavos atkritumus noglabāšanai, jau tagad ir iznomāts Ekodoktrīnai. Turklāt piedāvājumā jānorāda, kādas summas paredzētas elektrības pieslēgumam un citai infrastruktūrai, bet to mēneša laikā reāli spēj aprēķināt tikai Ekodoktrīna, jo pārējiem iespējamiem kandidātiem vēl jāpieprasa informācija no Stopiņu novada pašvaldības.

Vienīgais, kas traucē BAO un Ekodoktrīnai Saskaņas centra nodrošināto dāvanu paņemt divatā, ir konkursa nosacījums, kas tajā ļauj kvalificēties tikai uzņēmumiem, kuri jau ir uzbūvējuši vismaz piecas līdzīgas rūpnīcas. Latvijā šādu uzņēmumu nav, tāpēc nozarē valda pārliecība, ka abas faktiski jau pirms konkursa uzvarējušās kompānijas piesaistīs tāpat pašlaik skaidri zināmu ārvalstu uzņēmumu.

„Mēs ļoti vēlētos piedalīties šajā konkursā, bet mēs nekvalificējamies,” Pietiek saka uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. „Prasība par pieredzi un apjomiem bīstamo atkritumu savākšanā ir neloģiska, jo sadzīves atkritumos bīstamie atkritumi ir mazāk par procentu. Bet mēs nekvalificējamies šim konkursam, jo tonnāžu mēs vedam, bet tik daudz ierakstus neizdarām šajā sistēmā, jo mēs vedam ar furgoniem, tur ir riepas, sadzīves elektronika. Mazās kravas mums nav. Bet ar automātisko līniju var izšķirot ārā tikai baterijas, pārējo praktiski nav iespējams, bet tur ir arī dzīvsudrabs, riepas, utt...”

Izrādās, no konkursa ir izslēgta arī atkritumu kompānija L&T. „Šis konkursa nolikums ir izstrādāts tā, ka tur var piedalīties tikai konsorcijā ar BAO. Mēs meklējam partneri, bet mums nav izdevies atrast pagaidām. Faktiski runa nav par vienošanos ar BAO. Būtu labi, ja pretendentu loks šādam iepirkumam būtu maksimāli plašs. Jo mūsu kompānija Zviedrijā apsaimnieko tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu, bet pēc šī konkursa prasībām mēs nevaram šo pieredzi likt lietā. Lai gan tas ir pretrunā ar Eiropas normām. Tā ir neadekvāta prasība. Domāju, ka Veolia, kas vispār ir pasaules mēroga kompānija, arī nevar izpildīt šīs prasības,” atzīst uzņēmuma direktors Reinis Ceplis.

Pēc vēl cita nozares pārstāvja domām, tas parādot veidu, kā konkursa nolikums ir veidots: „Ļoti tiek virzīts kāds vēlamais partneris. Uzvarēt var tikai konsorcijs, jo viena no prasībām ir pieredze attiecīgu līniju būvē un apkalpošanā. Tas nozīmē, ka ir jābūt partnerim, kas ir iekārtu ražotājs. Tātad ražotājs piegādās konsorcijam līniju, uzbūvēs, uzstādīs un nodrošinās servisu, bet ražotājs jau pats nešķiros. Ar šķirošanu nodarbosies vēl trešais. Nolikumā 5% no uzvaras punktiem izriet no tā, cik kompakta ir šī līnijas platība Getliņos, un 35% no tā, cik ātri šo līniju palaidīs. Tad jau ir ļoti interesanti. Jautājums, kam ir priekšrocības. Priekšrocības ir tam, kurš zina ģeogrāfiju, kurš zina, kurā vietā kas ir paredzēts būvēt, kas zina digitālo topogrāfiju konkrētajam zemesgabalam. Kurš zina iespējamās pieslēguma vietas elektrībai, kanalizācijai, ūdenim.”

Vēl viens nozares pārstāvis Pietiek skaidri atzina – nozīmīgas priekšrocības esot dotas tieši Šķēles uzņēmumam: „Es runāju par uzņēmumu Ekodoktrīna, kas visu laiku pati gatavojās šādu līniju būvēt. Visticamāk, ka viņiem ir plāni, vieta, projekti utt. Es domāju, ka Stirāna kungs to nenoliegs, ka viņš bez nekāda konkursa bija gatavs slēgt līgumu ar Ekodoktrīnu par šādas līnijas būvi. Ja konkursa nolikumā ir dotas ļoti lielas priekšrocības tam, kurš var kaut ko ļoti ātri izdarīt, es uzskatu, ka tur ir ne tieša, bet netieša saikne, ka tam, kuram ir lielāka informācija par konkrēto teritoriju, ir priekšrocības.

Tur ir vēl viena ļoti interesanta lieta. Pieņemsim, ka pretendents solīs vismazāko cenu, vismazāko zemesgabalu un visātrāko uzbūves termiņu. Lai gan reāli to ātrāk kā divos gados nav iespējams izdarīt. Bet viņš uzvarēs šajā iepirkumā. Bet neuzcels. Līgumā ir paredzēts, ka šādā situācijā Getliņi atpērk rūpnīcu par atlikušo vērtību. Atlikusī vai sākotnējā vērtība taču ir uzskrūvējama lieta. Jo tā nekur iepirkumā netiek prasīta. Līdz ar to var uztaisīt ļoti dārgu rūpnīcu, lai Getliņi atpērk. Turklāt Getliņi jau nemaz nezinās, vai tā rūpnīca atbildīs tehniskajām prasībām. Var pirkt, cik dārgu gribi, jo konkursā jau nav nolikts specifiski, ko un kā vajag šķirot. Ir vispārīgi nosauktas frakciju kastītes. Getliņi nav pateikuši, ko viņi vēlas. Līdz ar to tā situācija ir ļoti dīvaina. Tas, kurš uzvar konkursā, dara, ko grib, jo zina, ka Getliņi no viņiem iekārtas atpirks. Vai nav brīnišķīgi?”

Savukārt SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns Pietiek otrdien, nonākot pretrunā pat ar konkursa nolikumu, mēģināja iegalvot, ka konkursā varot piedalīties jebkurš Eiropas uzņēmums. Pietiek šodien publicē pilnu interviju ar Stirānu.

Par konkursa nolikumu. Cik Latvijā ir firmu, kuras ir izdarījušas 1000 ierakstus BAPUS sistēmā gada laikā un savākušas 100 tonnu sadzīves bīstamo atkritumu?

Šis ir starptautisks konkurss. Tajā var piedalīties jebkura Eiropas firma.

Bet prasība ir, ka jābūt tieši Latvijā savāktiem...

Nē, nepiekrītu. Šis ir starptautisks konkurss. Tādas ir desmitiem firmas.

Vai tiesa, ka zemesgabals, uz kura paredzēts būvēt šķirošanas rūpnīcu, ir iznomāts Ekodoktrīnai?

Getliņiem pieder 86 hektāru platība. Maksimālais zemes gabals, ko mēs varam atļauties, ir reizes trīs lielāks nekā Ekodoktrīnai. Bet es šīs tehniskās detaļas negribētu komentēt, jo pagaidām ir pieteikšanās, interese ir liela un konkurss ir procesā. Tā nav Ekodoktrīnas zeme.

Vai jūs noliedzat, ka konkurss ir tāds, ka tajā var piedalīties tikai viena firma?

Tas ir aizliegts. Kā es varu sludināt konkursu zem viena pretendenta.

Iestrādājot tādas prasības…

Nē, tas tā nav. Es to kategoriski noliedzu.

Vai tiesa, ka Ekodoktrīna gatavojas startēt kopā ar BAO?

Tas jums jājautā Ekodoktrīnai. Man nekāda sakara ar Ekodoktrīnu nav, izņemot pilnsabiedrību.

Līgums paredzēts uz pieciem gadiem. Kas ar rūpnīcu notiek pēc tam?

Pēc tam ir vairāki varianti. Viens no tiem - rūpnīca jāsavāc un jānes prom, jo pakalpojums Latvijas Republikā ir ierobežots – pieci gadi. PPP varianti, kas būtu loģiski, mums ir aizliegti.

Vai jūs gatavojaties pēc pieciem gadiem rūpnīcu atpirkt?

Mūsu stratēģija neparedz pašiem nodarboties ar šo lietu. Mums ir vajadzīga, lai pagarinātu gan savu mūžu, gan efektivitāti, sašķirot jomās, kur mēs iegūstam attiecīgi gāzi un elektrību. Atpirkt es neko netaisos. Tas nav vajadzīgs. Mums ir ekonomiski izdevīgi, lai kāds mūsu vietā to izdara un mēs saņemam to, kas mums ir vajadzīgs.

Vai tā ir tiesa, ka līdz ar šo šķirošanas līniju iedzīvotājiem sadārdzināsies maksa par atkritumu izvešanu?

Nekādā gadījumā.

Bet jums taču būs jāmaksā viņiem tā cena, ko viņi piedāvās…

Es gribētu uzsvērt – iedzīvotāji šo pasākumu nejutīs. Ja arī tarifs celsies, tad nevis tāpēc, ka pirksim šo pakalpojumu, bet tādēļ, ka ir reāli apstākļi – degvielas cenas utt. Bet no 2007. gada Getliņu tarifs nav mainījies. Mums ir divas reizes zemāks tarifs nekā vidēji valstī. Šī likuma prasību pildīšana mūsu tarifu neietekmēs. Tā ir mūsu stratēģija.

Kad rūpnīcai jābūt gatavai?

Jo ātrāk jo labāk, jo no tā ir atkarīgs, cik ilgi mēs dzīvojam. Pēc konkursa nolikuma – pusotra gada laikā.

Vēl viens moments, kāpēc mēs šo darbību veicam. Mēs pildām Valsts kontroles norādījumus apzināties pretendentu loku, jo es uzskatu, ka šī forma, kas mums bija līdz šim – līgumsabiedrība – gan no uzņēmuma, gan rīdzinieku viedokļa bija visizdevīgākā. Mēs esam spiesti izsludināt atklātu starptautisku konkursu, kas arī ir izdarīts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...