Iesaki rakstu: 
Atbilde uz pēdējās nedēļās politikas kuluāros uzdoto jautājumu, vai sadarbības līgums par bloka izveidi starp Saskaņas centra (SC) un LPP/LC frakcijām Rīgas domē ir sākums procesam, kas noslēgsies ar Aināra Šlesera partijas saplūšanu ar SC, ir: „Nē.” Vismaz pagaidām. Lai arī Šlesers uzskata, ka nākamajās Rīgas domes vēlēšanās šis bloks iegūs vairākumu, SC Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs uzsver: līgumā ierakstītais par iespēju kopā startēt pašvaldību vēlēšanās ir tikai pieļāvums šādu iespēju izskatīt. Noprotams, ka SC prioritāte vēl pirms 2013. gada vēlēšanām Rīgā ir nonākšana valdībā, un šīs ieceres īstenošanās atkarīga no citiem sarunu partneriem, ne Šlesera.
„Tas ir arī signāls Vienotībai un Vienotības sastāvdaļām, ka mēs esam atvērti,” par vienu no zemtekstiem, kāds, viņaprāt, nolasāms no SC līguma ar Šlesera LPP/LC Rīgas domē, Pietiek saka viens no SC viedokļu līderiem, Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs.
Valdības veidošanas process parādīja, ka atsevišķas Vienotības sastāvdaļas - kā Aigara Štokenberga Sabiedrība citai politikai un daļa Jaunā laika - ir atvērti sadarbībai ar SC, un to mudina divu veidu intereses – valdības stabilitātes nodrošināšana un nokļūšana Rīgas domes koalīcijā, kas saistīts ar ietekmi naudīgās saimnieciskajās struktūrās. Tomēr SC līderi pašlaik arī neoficiāli nepieļauj iespēju, ka Vienotībai ir iespēja tuvāko trīs gadu laikā SC ieinteresēt par koalīcijas maiņu Rīgas domē.
Tiek uzsvērts, ka līgumu parakstīja SC un LPP/LC līderi Rīgas domē – Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nevis Šlesers, un tā nav tikai sīka formalitāte. Noprotams, ka SC ir pieņemama koalīcija ar LPP/LC, kuru domē tagad vada Ameriks. Viņam tiek piedēvēta mazāka apetīte kā Šleseram, kurš vicemēra amatu bija spiests pamest pēc ievēlēšanās 10. Saeimā.
Par apetītes mazināšanos un SC aizvien lielāku komfortu Rīgas domē, kurā vairs nav Šlesera, liecina kaut vai Šlesera cilvēka Daiņa Liepiņa nomaiņa Centrāltirgus vadībā pret Urbanoviča uzticības personu, juristu Anatoliju Abramovu, kas notika 3. decembrī.
Kā Pietiek uzsvēra Dolgopolovs, nevienā brīdī nav tikusi izskatīta iespēja, ka SC Rīgas domes koalīcijā varētu nomainīt LPP/LC pret Jauno laiku. Neoficiāli izskan, ka vienīgā iespējamā kombinācija, kas tikusi izskatīta, ir trīs partiju koalīcija Rīgas domē, kas nebūtu izdevīga SC, ja runa būtu tikai par varas pārdali galvaspilsētā, jo nozīmētu dalīšanos amatos un ietekmē ar trešo partneri.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām noritēja aktīvas aizkulišu sarunas starp SC, Jauno laiku un LPP/LC dažādās kombinācijās, kuru tēma bija iespējamas izmaiņas Rīgas domes koalīcijā. Izskanēja, ka Šlesers, īsi pirms vēlēšanām jau apzinoties Par labu Latviju vājo rezultātu, Jaunā laika līderiem piedāvājis Ušakova nomaiņu un kopīgu koalīciju Rīgā apmaiņā pret amatu nākamajā valdībā. Šlesers vēl nesen Pietiek to atkārtoti noliedza, sakot, ka „tā bija provokācija, kurai bija pavisam cits mērķis”. Tomēr SC līderi vismaz neoficiālā līmenī šo mēģinājumu piemin vēl aizvien, kas rada piesardzību SC attiecībās ar LPP/LC.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks nesen aģentūrai LETA izteica minējumu, ka Šlesers (LPP/LC) „varētu mēģināt atrast SC rindās kristīgi domājošus deputātus, kuri varētu mainīt frakcijas piederību”. „Šīm baumām varētu būt pamats tajā ziņā, ka visām dzīvām būtnēm ir raksturīgs atkārtot tās kustības, kas reiz ir nesušas panākumus. Ņemot to vērā, būs mēģinājumi aizvilināt cilvēkus no SC. Šāda scenārija gadījumā tas nezin vai palielinās Par labu Latviju izredzes nokļūt valdībā, bet tas noteikti samazinās SC iespējas nokļūt valdībā,” prognozēja Liepnieks.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
