Saskaņas centra deputātiem Mārupe un Jūrmala par tālu, lai nokļūtu Saeimā
PIETIEK12.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl divus pēdējos mēnešus sava „dzīvokļu jautājuma” risināšanai, pirms tiek mainīta Saeimas deputātiem pienākošos kompensāciju sistēma, paguvuši izmantot Saskaņas centra frakcijas deputāti Igors Meļņikovs un Mihails Zemļinskis. Abiem pieder nekustamie īpašumi Rīgā, un savu dzīvesvietu tie deklarējuši Rīgas pievārtē, bet vienlaikus kā formāli ārpus galvaspilsētas dzīvojoši abi novembrī un decembrī saņēmuši kompensāciju dzīvokļa īrei Rīgā.
„Jūs paši pamēģiniet – budžeta pieņemšana un tā tālāk, līdz pašam vakaram mums jāsēž,” ar galvu mājot Vanšu tilta virzienā, pa kuru autobraucēji dodas uz Jūrmalu, saka Meļņikovs, kad Pietiek vaicā, kas viņam traucē ar privāto automašīnu izbraukāt uz privātmāju Kauguros, kas ir netālu no Rīgas.
„Kur tepat? Tie ir gandrīz 50 kilometri!” saka Meļņikovs. Pēc jaunās kompensāciju kārtības stāšanās spēkā no janvāra Meļņikovs no īres līguma Rīgā atteikšoties. Viņš nevēlas atklāt, no kā īrē dzīvokli par vairāk nekā 300 latiem Rīgā, - tas esot paziņa, bet ne tuvinieks.
Meļņikovs savā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņam pieder māja un zeme Jūrmalā, kā arī māja un zeme Rīgā. Deputāts Pietiek skaidroja, ka nekustamais īpašums Rīgā nav apdzīvojams, tās esot sievas firmas izmantotas palīgtelpas.
Savukārt Zemļinskis (attēlā) savā amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā, kā arī dzīvoklis galvaspilsētai tuvajā Jelgavā. Tomēr viņš aizvadītā gada pēdējos divos mēnešos pieprasījis un saņēmis kompensāciju dzīvokļa īrei Rīgā.
Deputāts Pietiek skaidro, ka dzīvoklis Jelgavā tikai juridiski skaitoties viņa īpašums, - patiesībā viņš tā iegādei aizdevis naudu kādam draugam, kurš tajā arī mitinoties. Arī Zemļinskim piederošajā dzīvoklī Rīgā deputāts dzīvot nevarot – tas esot viņa no vecvecākiem mantotais dzīvoklis, kuru Zemļinskis privatizējis, bet tajā faktiski dzīvojot viņa tēvs.
Zemļinskis savu dzīvesvietu deklarējis Mārupē, kas faktiski atrodas pie Rīgas robežas. Deputāts skaidro, ka tas esot viņa civilsievas miteklis, kurā viņš uzturoties neregulāri un dzīvokļa īre Rīgā tiešām esot nepieciešama.
10. Saeimas deputātu pilnvaras tika apstiprinātas 2. novembrī. Par novembri Meļņikovs ir saņēmis kompensāciju dzīvokļa īrei 354,67 latu apmērā, bet Zemļinskis – 357,67 latu apmērā. Par decembri Meļņikovs dzīvokļa īrei Rīgā ir saņēmis 380 latu kompensāciju, bet Zemļinskis – 370 latu kompensāciju. Turklāt Meļņikovs, ņemot vērā, ka dzīvesvietu deklarējis ārpus Rīgas – Jūrmalā, novembrī saņēmis arī 173,04 latu lielu kompensāciju par iztērēto degvielu, bet decembrī – kompensāciju, kas nepārsniedz 133 latus. Zemļinskis, kurš dzīvesvietu deklarējis Mārupē, transporta kompensācijā novembrī arī saņēmis 173,04 latus, bet decembrī – kompensāciju, kas nav pārsniegusi 133 latus.
No 2011. gada janvāra stājas spēkā jaunā kompensāciju kārtība Saeimas deputātiem: vairs nebūs dalītas kompensācijas par īri un transportu. Tagad īres un transporta kompensācoija tiek apvienota, un tās apmērs tiek rēķināts atkarībā no attāluma, kāds ir no deputāta deklarētās dzīvesvietas līdz Rīgai. Pavisam iespējamas 11 kategorijas: ja deputāts dzīvesvietu deklarējis Rīgā vai 19 kilometru attālumā no Rīgas, viņam ir tiesības pretendēt uz 71 latu lielu kompensāciju; 20 līdz 39 kilometru attālumā – uz 122 latu kompensāciju; 40 līdz 69 kilometru attālumā – uz 339 latu kompensāciju; 70 līdz 99 kilometru attālumā uz 358 latu kompensāciju; 100 līdz 129 kilometru attālumā uz 372 latu kompensāciju; 130 līdz 159 kilometru attālumā uz 391 lata kompensāciju; 160 līdz 189 kilometru attālumā uz 405 latu kompensāciju; 190 līdz 219 kilometru attālumā uz 424 latu kompensāciju; 220 līdz 249 kilometru attālumā uz 443 latu kompensāciju; 250 līdz 279 kilometru attālumā uz 457 latu kompensāciju, bet tiem, kuri deklarējušies tālāk par 280 kilometriem no Rīgas, iespējams pretendēt uz 471 lata kompensāciju par dzīvokļa īri un transporta izdevumiem.
Seko mums 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
