Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā Olimpā – Latvijas parlamentā. Emocijas pārvarētas, laiks vērtēt, kādus secinājumus mēs katrs esam izdarījuši.

Esmu bijis partijas dibināšanas iniciators, kopā ar “Saskaņu” gan uzvaru laikos, gan zaudējumos. Mums bija kļūdas, dažas no tām smagas, un liela daļa mūsu vēlētāju novērsās. Esmu uzņēmies atbildību par pēdējo vēlēšanu rezultātu.

Joprojām esmu “Saskaņas” biedrs, kaut gan apzināti distancējos pamācīt, virzīt un vadīt. Taču priekšā trīs vēlēšanu cikls, un dažos kolēģos redzu bažas. Vai partija, kuras reitings svārstās 3 – 5% robežās, spēs atjaunot cilvēku uzticēšanos un atgūt ticību pati sev? Vai ir vērts turpināt, tā man jautā. Jūtu pienākumu atbildēt.

Saskaņa ir ne tikai partijas identitāte, šis vārds nozīmē arī mērķi un vienlaikus procesu, kas ved uz mērķi: vienotu politisko nāciju, savstarpēju cieņu, eiropeisku izpratni par minoritāšu tiesībām. Tāpēc “Saskaņa” vienmēr bijusi arī diskusiju platforma gan mūsu biedriem ar ļoti plašu politisko uzskatu spektru, gan pamatnācijas un lielākās minoritātes – Latvijas krievu – viedokļu apmaiņai.

Jūs teiksit – mūsu nostāju vara vienalga neņēma vērā. Bet valdošais vairākums bija spiests to uzklausīt un sadzirdēt!

Tie, kas, izmantojot cilvēku vispārējo apjukumu pēc 24.02.22., ar skaļu troksni pārņēma mūsu elektorātu, nebūt nepārņēma mūsu mērķus un centienus. Viņi nav izdarījuši neko, lai mazinātu plaisu sabiedrībā un neļautu integrācijas vietā iet asimilācijas ceļu. 

Ja “Saskaņa” bija aiz sarkanās līnijas, pašreizējā opozīcija ir aiz sarkanā mūra, kam cauri neskan nekādas balsis. Patiesībā viņu darbības kalpo par argumentu visu nokrāsu nacionālistiem, lai vēl vairāk sašaurinātu saprātīga dialoga robežas.

Es joprojām saskatu “Saskaņas” darba lauku, organizējot, pārstāvot, aizstāvot un vairojot sadarbības loku, kuru veidotu Latvijai lojālu cittautu izcelsmes pilsoņi un latvieši, kuri saprot tādas sinerģijas jēgu, vajadzību, nepieciešamību. Tagad vairāk nekā jebkad iepriekš. 

Mūsdienu apstākļos nav iedomājama droša valsts, kurā tas nenotiek. Valdošās elites apziņā (pareizāk, tajā produktā, ko viņi cenšas pārdot savam elektorātam) Latvijas krievvalodīgie pilsoņi pastāv kā tāda mītiska masa, kura nezina un negrib zināt latviešu valodu, kurai Latvija vienaldzīga un sirdī Putins. Tā ir ne vien melīga un stulba, bet arī bīstama attieksme. Krievi ir skaidri uztvēruši šādus bezatbildīgus signālus. Daudzi, jo īpaši tie, kam pieprasītas profesijas, pārdomā iespēju aizbraukt, citi krāj sevī dusmas. Ne viens, ne otrs nenāk par labu Latvijai.

Valdošā elite ignorē jebkādus signālus, kas ziņo par sabiedrības sašķeltības padziļināšanos. Piemēram, Fridriha Eberta fonda pētījumu par Latvijas krievu minoritātes uzskatiem (UNDER PRESSURE – An Analysis of the Russian-Speaking Minority in Latvia) šā gada vasarā. Dati rādīja, ka ir pasliktinājusies latviešu attieksme pret krieviski runājošajiem, to atzīst 63% krievu un 62% latviešu.

Nopietnu etnisku konfliktu iespējamību Latvijā pieļauj 28% krieviski runājošo un 22% latviešu. Atbildi “ir iespējams, bet maz ticams” izvēlas 51% respondentu no krieviski runājošām ģimenēm un 54% no latviski runājošām. Un nez kā vēl šie skaitļi mainījušies pēc plašās un valstiski pagodinātās “atkrieviskošanas” kampaņas…

Tāpēc mana atbilde skeptiķiem ir – jā, “Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš. Atliek vien par tiem cīnīties – principiāli, drosmīgi un pacietīgi.

Novērtē šo rakstu:

31
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...