„Saskaņa” nogaida, kā beigsies tās pārstāvja - par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra prāva
PIETIEK21.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Saskaņa vadība pašlaik nogaida, kā beigsies partijas pārstāvja – par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra Jura Silova tiesas prāva, lai atkarībā no tā lemtu, kāds būs tās saraksts daudzu iekārotās un turīgās Pierīgas pašvaldības vēlēšanām. Kārtējā tiesas sēde Rīgas apgabaltiesā paredzēta šodien.
Silovs tiek tiesāts par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.
Faktiski Silovs uzskatāms par „Pierīgas Lembergu”, pat vēl vairāk – atšķirībā no par smagiem noziegumiem tiesātā Ventspils mēra Saskaņas pārstāvi Rīgas rajona tiesa jau pirms divarpus gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu. Taču visu šo laiku viņš joprojām ir strādājis Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Silovs tika notiesāts saistībā ar notikumiem laikā, kad viņš vēl pildīja Garkalnes novada mēra pienākumus iepriekšējā domes sasaukumā. Viņš bija slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, notikušajā iesaistījis arī sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.
Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.
Visu šo laiku Silovs ir turpinājis enerģiski rosīties pašvaldības vicemēra amatā. Pietiek jau aprakstījis, kā Garkalnes iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pašvaldība kārtējam domes amatpersonām pietuvinātam sporta klubam iznomā zemi, lai gan jau iepriekšējais nomnieks solīto pludmales regbija laukumu tā arī neierīkoja. Turklāt iedzīvotājiem ir aizdomas, ka patiesībā uz pašvaldības zemes tiks uzbūvēts kāds komercobjekts un pašvaldības iedzīvotājiem no tā nekāda labuma nebūs.
“Es neesmu ekonomiste un finansiste, bet ļoti labi saprotu, ka šis ir maksimāli neizdevīgi novada iedzīvotājiem. Zeme paliks pašvaldībai, bet uz tās privātais klubs (dibināts 2014.gadā) būvēs sporta halli,” satraukumu par domes lēmumu uz desmit gadiem iznomāt 3400 kvadrātmetrus zemes Jauniešu regbija, futbola un petankas klubam Upesciema Warriors ar tiesībām tur būvēt slēgtu sporta halli Pietiek pauda kāda Garkalnes iedzīvotāja.
Iepriekš šī zeme bija iznomāta biedrībai Regbija klubs Livonija, kas uz tās solīja ierīkot pludmales regbija laukumu, bet četru gadu laikā tā arī neuzsāka izveidošanas darbus. Tā kā parādījās jauns šī zemesgabala tīkotājs, dome ar Regbija klubu Livonija līgumu lauza.
Tagad ar solījumu būvēt slēgtu sporta halli petankas, galda tenisa, novusa, florbola, regbija un futbola organizēšanai vērsies klubs Upesciema Warriors, kura biedru vidū ir Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Silovs (Saskaņa) un arī tiesībsargs Juris Jansons.
Kā apgalvo iedzīvotāji, viņi nekur nav manījuši, ka par šī sporta objekta tapšanu būtu rīkota sabiedriskā apspriešana. Arī Garkalnes novada domes mājas lapā nav atrodama informācija par šādas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.
“Ja šādu halli uzcels, tas nebūs labdarības projekts, lai tur varētu nākt novada bērni, jaunieši un iedzīvotāji, pašvaldībai arī nāktos ievērojami maksāt, lai atmaksātu halles būvniecību un vēl arī peļņu,” satraukta bija Pietiek lasītāja, kura ir nobažījusies, ka ar laiku pašvaldība šo sporta halli jau par dārgu cenu atpirks no privātā sporta kluba, kurš to būs uzbūvējis, bez konkursa izvēloties celtnieku.
Pašvaldība gan sakās esam pārliecināta, ka zeme sporta halles būvniecībai iznomāta iedzīvotāju interesēs.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
