„Saskaņa” nogaida, kā beigsies tās pārstāvja - par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra prāva
PIETIEK21.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Saskaņa vadība pašlaik nogaida, kā beigsies partijas pārstāvja – par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra Jura Silova tiesas prāva, lai atkarībā no tā lemtu, kāds būs tās saraksts daudzu iekārotās un turīgās Pierīgas pašvaldības vēlēšanām. Kārtējā tiesas sēde Rīgas apgabaltiesā paredzēta šodien.
Silovs tiek tiesāts par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.
Faktiski Silovs uzskatāms par „Pierīgas Lembergu”, pat vēl vairāk – atšķirībā no par smagiem noziegumiem tiesātā Ventspils mēra Saskaņas pārstāvi Rīgas rajona tiesa jau pirms divarpus gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu. Taču visu šo laiku viņš joprojām ir strādājis Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Silovs tika notiesāts saistībā ar notikumiem laikā, kad viņš vēl pildīja Garkalnes novada mēra pienākumus iepriekšējā domes sasaukumā. Viņš bija slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, notikušajā iesaistījis arī sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.
Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.
Visu šo laiku Silovs ir turpinājis enerģiski rosīties pašvaldības vicemēra amatā. Pietiek jau aprakstījis, kā Garkalnes iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pašvaldība kārtējam domes amatpersonām pietuvinātam sporta klubam iznomā zemi, lai gan jau iepriekšējais nomnieks solīto pludmales regbija laukumu tā arī neierīkoja. Turklāt iedzīvotājiem ir aizdomas, ka patiesībā uz pašvaldības zemes tiks uzbūvēts kāds komercobjekts un pašvaldības iedzīvotājiem no tā nekāda labuma nebūs.
“Es neesmu ekonomiste un finansiste, bet ļoti labi saprotu, ka šis ir maksimāli neizdevīgi novada iedzīvotājiem. Zeme paliks pašvaldībai, bet uz tās privātais klubs (dibināts 2014.gadā) būvēs sporta halli,” satraukumu par domes lēmumu uz desmit gadiem iznomāt 3400 kvadrātmetrus zemes Jauniešu regbija, futbola un petankas klubam Upesciema Warriors ar tiesībām tur būvēt slēgtu sporta halli Pietiek pauda kāda Garkalnes iedzīvotāja.
Iepriekš šī zeme bija iznomāta biedrībai Regbija klubs Livonija, kas uz tās solīja ierīkot pludmales regbija laukumu, bet četru gadu laikā tā arī neuzsāka izveidošanas darbus. Tā kā parādījās jauns šī zemesgabala tīkotājs, dome ar Regbija klubu Livonija līgumu lauza.
Tagad ar solījumu būvēt slēgtu sporta halli petankas, galda tenisa, novusa, florbola, regbija un futbola organizēšanai vērsies klubs Upesciema Warriors, kura biedru vidū ir Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Silovs (Saskaņa) un arī tiesībsargs Juris Jansons.
Kā apgalvo iedzīvotāji, viņi nekur nav manījuši, ka par šī sporta objekta tapšanu būtu rīkota sabiedriskā apspriešana. Arī Garkalnes novada domes mājas lapā nav atrodama informācija par šādas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.
“Ja šādu halli uzcels, tas nebūs labdarības projekts, lai tur varētu nākt novada bērni, jaunieši un iedzīvotāji, pašvaldībai arī nāktos ievērojami maksāt, lai atmaksātu halles būvniecību un vēl arī peļņu,” satraukta bija Pietiek lasītāja, kura ir nobažījusies, ka ar laiku pašvaldība šo sporta halli jau par dārgu cenu atpirks no privātā sporta kluba, kurš to būs uzbūvējis, bez konkursa izvēloties celtnieku.
Pašvaldība gan sakās esam pārliecināta, ka zeme sporta halles būvniecībai iznomāta iedzīvotāju interesēs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
