Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Saskaņa vadība pašlaik nogaida, kā beigsies partijas pārstāvja – par liela apmēra krāpšanu tiesātā Garkalnes vicemēra Jura Silova tiesas prāva, lai atkarībā no tā lemtu, kāds būs tās saraksts daudzu iekārotās un turīgās Pierīgas pašvaldības vēlēšanām. Kārtējā tiesas sēde Rīgas apgabaltiesā paredzēta šodien.

Silovs tiek tiesāts par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.

Faktiski Silovs uzskatāms par „Pierīgas Lembergu”, pat vēl vairāk – atšķirībā no par smagiem noziegumiem tiesātā Ventspils mēra Saskaņas pārstāvi Rīgas rajona tiesa jau pirms divarpus gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu. Taču visu šo laiku viņš joprojām ir strādājis Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Silovs tika notiesāts saistībā ar notikumiem laikā, kad viņš vēl pildīja Garkalnes novada mēra pienākumus iepriekšējā domes sasaukumā. Viņš bija slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, notikušajā iesaistījis arī sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.

Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.

Visu šo laiku Silovs ir turpinājis enerģiski rosīties pašvaldības vicemēra amatā. Pietiek jau aprakstījis, kā Garkalnes iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pašvaldība kārtējam domes amatpersonām pietuvinātam sporta klubam iznomā zemi, lai gan jau iepriekšējais nomnieks solīto pludmales regbija laukumu tā arī neierīkoja. Turklāt iedzīvotājiem ir aizdomas, ka patiesībā uz pašvaldības zemes tiks uzbūvēts kāds komercobjekts un pašvaldības iedzīvotājiem no tā nekāda labuma nebūs.

“Es neesmu ekonomiste un finansiste, bet ļoti labi saprotu, ka šis ir maksimāli neizdevīgi novada iedzīvotājiem. Zeme paliks pašvaldībai, bet uz tās privātais klubs (dibināts 2014.gadā) būvēs sporta halli,” satraukumu par domes lēmumu uz desmit gadiem iznomāt 3400 kvadrātmetrus zemes Jauniešu regbija, futbola un petankas klubam Upesciema Warriors ar tiesībām tur būvēt slēgtu sporta halli Pietiek pauda kāda Garkalnes iedzīvotāja.

Iepriekš šī zeme bija iznomāta biedrībai Regbija klubs Livonija, kas uz tās solīja ierīkot pludmales regbija laukumu, bet četru gadu laikā tā arī neuzsāka izveidošanas darbus. Tā kā parādījās jauns šī zemesgabala tīkotājs, dome ar Regbija klubu Livonija līgumu lauza.

Tagad ar solījumu būvēt slēgtu sporta halli petankas, galda tenisa, novusa, florbola, regbija un futbola organizēšanai vērsies klubs Upesciema Warriors, kura biedru vidū ir Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Silovs (Saskaņa) un arī tiesībsargs Juris Jansons.

Kā apgalvo iedzīvotāji, viņi nekur nav manījuši, ka par šī sporta objekta tapšanu būtu rīkota sabiedriskā apspriešana. Arī Garkalnes novada domes mājas lapā nav atrodama informācija par šādas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.

“Ja šādu halli uzcels, tas nebūs labdarības projekts, lai tur varētu nākt novada bērni, jaunieši un iedzīvotāji, pašvaldībai arī nāktos ievērojami maksāt, lai atmaksātu halles būvniecību un vēl arī peļņu,” satraukta bija Pietiek lasītāja, kura ir nobažījusies, ka ar laiku pašvaldība šo sporta halli jau par dārgu cenu atpirks no privātā sporta kluba, kurš to būs uzbūvējis, bez konkursa izvēloties celtnieku.

Pašvaldība gan sakās esam pārliecināta, ka zeme sporta halles būvniecībai iznomāta iedzīvotāju interesēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi