Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms astoņiem gadiem ienācu politikā, lai izlietotu savas zināšanas pilsētas labā. Kad “Saskaņa” Rīgā pārņēma varu, bija maz sapratnes un pieredzes, kā saimniekot. Biju viens no cilvēkiem, kas toreiz piedalījās šīs sistēmas veidošanā. Biju atslēgas posteņos Attīstības komitejā, Brīvostas valdē un Ceļu pārvaldē kā padomes priekšsēdētājs.

Četros gados Rīgai izdevās šo to sasniegt. Īpaši sociālajā jomā, bet svarīgi arī domāt, kur Rīga pelnīs naudu, kā nodrošinās darbavietas – lai nedzīvotu uz kredītu rēķina. Pirms vēlēšanām bija noruna ar Nilu Ušakovu, ka tais virzienos turpināsim strādāt.

Taču pēc uzvarētām vēlēšanām viņš man teica – būs labi, ja noliksi deputāta mandātu. Kāpēc? Tā vajag. Par to piedāvāja palikšanu Brīvostas valdē, varbūt arī valdes locekļa vietu “Rīgas satiksmē” – garšīgus amatus. Taču es nenācu politikā apmierināt materiālās intereses, bet kaut ko izdarīt attīstības jomā, kur trūka un joprojām trūkst ilgtermiņa redzējuma.

“Saskaņa” pārveidojas par Ziemeļkorejai līdzīgu sistēmu. Ir vadonis Ušakovs, kas gatavs uz visu, lai saglabātu vietu, krēslu un ietekmi. Ir viņa ārštata padomnieki, kuri, pateicoties esošai kārtībai, galvaspilsētā veido privāto biznesu, un Rīga palikusi par viņu privāto kabatu. Un ir pārējie. Partijas biedri, deputāti, kuri pārsvarā nav slikti cilvēki, bet brīžam baidās pat domāt, kas ar viņiem notiks, ja atkārtosies tā pati situācija, kas ar pārāk neatkarīgo Jerošenko. Ja viņus palūgs aiziet.

Laikā, kamēr „Saskaņa” valda Rīgā, ir izdarītas pareizas lietas – sociālajā, cilvēku labklājības jomā – un ne visai pareizas. “Saskaņa” visai veiksmīgi strādā ar elektorātu, domājot par nākamajām vēlēšanām, tai ir rokās visi instrumenti, ko reklāmas tēla veidošanā vien var izmantot. No otras puses – nav atbildes, kādu gribam redzēt galvaspilsētu pēc pieciem, desmit vai piecdesmit gadiem.

Šodien saimniekošana notiek tā: 1) kā lēmums izskatīsies vēlētāju acīs, 2) ikdienišķi risinājumi sīkumos. Pilsētas attīstības plāna nav, un tas paver iespējas manipulācijām, korupcijai. Spēkā ir vecais plāns, jaunā izstrāde kavējas par 1 – 2 gadiem, un situāciju izmanto Ušakova padomnieki. Tā kā nav ilgtermiņa redzējuma, nopietni investori nelabprāt nāk vai vispār nenāk uz Rīgu. Nav skaidrības, vai Rīga grib primāri būt zaļa pilsēta, vai grib radīt industriālos centrus ar darbavietām, vai pārtapt par lielu guļamrajonu.

Esmu pārliecināts, ka bez attīstības plāna, bez redzējuma pilsētas nodokļu maksātāju nauda netiek pilnvērtīgi izlietota. Jo lēmumi būvēt infrastruktūras objektus, ceļus tiek pieņemti bez tālāka skata nākotnē. Piemēram, lielie projekti, kas saistīti ar pilsētas transporta attīstību. Pie dzelzceļa stacijas plānoja būvēt multimodālo centru, kur vienuviet nonāktu sabiedriskā transporta maršruti, lai pasažieriem ērti pārsēsties, vienalga, kurā virzienā tie dotos. Tam nav risinājuma, tāpat kā līdzīgiem transporta mezgliem pie “Alfas” un Torņakalnā.

Nav skaidrs – kādiem mērķiem izmantos pilsētvietas. Kur būs dzīvojamie rajoni, kur tirdzniecības centri, kur ražošanas zonas. Ja iedzīvotājiem liekas, ka attīstības plāns ir teorētisks vai no Marsa novadīts papīrs, tad ne. Tas ir konkrēts dokuments, kas skars jebkuru rīdzinieku. Vai pie viņa mājas pēc pieciem gadiem būs parks vai vēl desmit dzīvojamie nami, vai veidos industriālo teritoriju.

Viens no pilsētas aktīviem ir brīvosta. Otra tēma, ko attīstīju, vēl būdams amatā, – par industriālajām zonām, piesaistot ražotājus, investorus. Pilsēta piedāvā zemi, pievelk “tīklus” – lūdzu, šeit ir vieta ražošanas zonai. Tālāk ir iekšzemes un starptautisks mārketings, lai pierunātu uzņēmējus nākt uz Rīgu un pierādītu, ka te radīti labākie apstākļi, kur droši strādāt. Pieļauju, ka cienījamie deputāti, mērs, aizbraukuši uz ārvalstīm, piedāvā – lūdzu, ieguldiet. Bet ar to viss beidzas. Kā politiskais tūrisms, nekas vairāk. Lai būtu “vairāk”, līdzi jāņem sagatavots portfelis ar konkrētiem investīciju projektiem, skaidriem cipariem, domes garantijām.

Tikmēr attīstības plāns “kavējas” 2014. gadā, jo notiek bezgalīga “izpēte”. Pilsētas vadībai nav izpratnes, kam tas vajadzīgs. Šāds plāns ir galvenais likums pilsētā. Ja likuma nav vai tas novecojis, tad ir brīvas rokas pārvērst pilsētu par privāta biznesa objektu.

Tikmēr Ušakovs veiksmīgi strādā ar savu elektorātu. Koalīcijas partneriem Amerika partijai viegli strādāt ar tādu Ušakovu, kuram par visu svarīgākās ir savas ambīcijas un noturēties pie vietas un kuram blakus ir alkatīgi padomnieki. Es teiktu tā – esošā vadība un mērs nav gatavi un vairs nevar mainīties. Vai citi pretendenti uz Rīgas troni un atslēgām spēs pārliecināt vēlētājus – redzēsim. Iespējas visnotaļ ir. Jāatceras viena lieta. Pašvaldība – tā ir saimniecība. Par maz nākt ar politiskiem saukļiem, solījumiem, - ir jāizprot saimnieciskie procesi, lai rīdziniekiem nodrošinātu kompetentu alternatīvu piedāvājumu.

Domāju, ka Ušakovs mēģina izpatikt gan krievu, gan kādā brīdī arī latviešu vēlētājam. Pasvītroju vārdu “izpatikt”. Ja Ušakovs turētos pie stingri ieņemta kursa, nebūtu kļūdu, kad vienudien dara tā, otru dienu – citādi. Krievu elektorātā nav mazums cilvēku, kas skatās ne tikai uz to, ka mēram krievisks uzvārds, bet pēc politisko spēku darbības būtības.

Savulaik “Saskaņa” mani uzrunāja un mēģināja pārliecināt, ka esot gatavi reformām. Ka negrib būt tikai opozīcijas partija, kas veidota pēc nacionālās pazīmes. Viņiem vajagot profesionālus cilvēkus. Tuvojās pašvaldību vēlēšanas, un uzskatīju, ka saskaņiešiem ir izredzes uzvarēt Rīgā. Tāpēc piekritu palīdzēt, un tolaik sasniedzām labu rezultātu.

Drīz saskatīju, ka “Saskaņas” vadība nav noskaņota nopietnām pārmaiņām. Labi tā, kā ir. Pieņēmu lēmumu sev, ka nodarbošos ar pilsētsaimniecības jautājumiem, un tā tas notika, - līdz pat brīdim, kad man tika izteikts piedāvājums „pēc paša iniciatīvas” nolikt domes deputāta mandātu...

“Saskaņā” gan ir gudri, profesionāli cilvēki, kuri piekristu progresīvām izmaiņām, būtu gatavi uzņemties politisku atbildību. Taču partija radusi sēdēt opozīcijā. Nokļūt pozīcijā ir pavisam kas cits. Tā ir šī atbildība. Vieglāk ir desmit gadus kritizēt, pašiem neko neuzņemties.

Vēl vairāk – Latvijā “Saskaņa” nemaz nevēlas būt pozīcijā. Nav gatava atbildēt par konkrētām nozarēm – ministrijām. Jo tad var sanākt situācija, kad jāzaudē pat Rīga, ja “Saskaņa”, strādājot valdībā, zaudēs popularitāti. Līdz ar to ir mānīšana, ka “mums ir ministru kandidāti, programmas”. Nekā tāda realitātē nav.

* Rīgas Domes neatkarīgais deputāts, bijušais Rīgas pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...