Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi. Šķiet, vēl daudzi atceras, ka filmā “Teātris” viena no galvenajām pamācībām skanēja aptuveni šādi – ja vēlies ņemt pauzi, izturi to iespējami ilgi.

Acīmredzot šo principu pilnā mērā ievēro arī “Saskaņa”. Pēdējo mēnešu laikā nav dzirdami nekādi komentāri un vērtējumi no šīs partijas līderiem. Medijos nav redzams ne partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, ne iespējamais nākamais partijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis, ne arī citi aktīvisti, piemēram, Regīna Ločmele-Luņova vai Andrejs Klementjevs, nemaz nerunājot par pārējiem partijas biedriem, kuri acīmredzot pilda tikai “balsošanas mašīnas” funkcijas.

Vienīgais publiski zināmais ir šīs partijas paziņojums, ka tās kongress varētu notikt oktobrī. Tajā tiktu izvērtētas pēdējās aktualitātes, piemēram, partijas panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Joprojām nav skaidrs, kurš kļūs par “Saskaņas” jauno līderi un arī nākamo simbolu Nila Ušakova vietā. Kaut arī Ušakovs nav paziņojis, ka atsakās no partijas līdera pienākumiem, tomēr ir maz ticams, ka viņš varētu turpināt pildīt šo lomu no Briseles.

Tam varētu traucēt arī pēdējā laikā klajā nākušie korupcijas skandāli Rīgas domē, par kuriem ir tieši atbildīgs bijušais Rīgas mērs Ušakovs. Kaut arī ir skaidrs, ka liela daļa no “Saskaņas” atbalstītājiem un vēlētājiem uzskata, ka korupcija nav iemesls Ušakova atstādināšanai no Rīgas mēra amata, tomēr ir iespējams, ka šīs apsūdzības var sākt traucēt “Saskaņai”.

Interesanti, ka Saeimā ievēlētie deputāti no “Saskaņas” izturas tā, it kā viņiem nebūtu nekādas daļas par skandāliem Rīgas domē. Iespējams, viņi tiešām tic, ka visas šīs apsūdzības ir tikai atriebība “Saskaņai” ar mērķi nepieļaut tās iekļūšanu valdībā. Var arī pieļaut, ka daudziem deputātiem patīkams varētu likties izskaidrojums, ka vēršanās pret Rīgas domi un daudzajiem korupcijas skandāliem pašvaldības uzņēmumos patiesībā ir slikto nacionālistu atriebība gan “Saskaņai”, gan personīgi Ušakovam.

Ir redzams, ka Saeimas deputāti no “Saskaņas” ir izvēlējušies izlikties, ka viņi darbojas pilnībā šķirti no saviem partijas biedriem Rīgas domē un līdz ar to nav nekādā veidā atbildīgi par Rīgas domē esošās “Saskaņas” frakcijas darbībām. Tiek mēģināts radīt iespaidu, ka tie “Saskaņas” biedri, kas ir ievēlēti Saeimā, ir kāda atsevišķa republika un viņiem nav nekāda sakara ar citiem “Saskaņas” biedriem, kas ir ievēlēti Rīgā un arī citās pašvaldībās.

Šī Saeimas deputātu norobežošanās šķiet vismaz dīvaina. Vai tiešām Urbanovičs, Dombrovskis, Ločmele-Luņova un Klementjevs - nemaz nerunājot par pārējām Saeimas “balsošanas mašīnas” sastāvdaļām – uzskata, ka šī ir pareizākā taktika gadījumā, kad arvien redzamāka kļūst “Saskaņas” atbalstītā korupcija Rīgas domē? Ir skaidrs, ka nav patīkami atzīt, ka partijas simbols Ušakovs patiesībā ir tikai blēdis, kas ir ļāvis izzagt pašvaldības budžetu un atbalstījis zagšanu pašvaldības uzņēmumos.

Redzot to, cik aktīvi Saeimas deputāti no “Saskaņas” darbojas citos gadījumos, pieprasot valdībai un pozīcijas partijām atskaitīties par dažādiem pārkāpumiem un viņu izdomātiem grēkiem, ir skaidrs, ka “Saskaņas” deputāti jau sen varēja aktīvāk vērsties pret pārkāpumiem Rīgas domē. Piemēram, tikpat aktīvi kā “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš pieprasa atcelt OIK vai Evija Papule kritizē izglītības ministres Ilgas Šuplinskas darbību “Saskaņas” deputāti varētu arī pieprasīt izvērtēt Rīgas domes vai jebkuras citas pašvaldības darbību. Varētu arī izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Rīgas domes vadības darbības izvērtēšanai, līdzīgi kā ar “Saskaņas” atbalstu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izvērtēšanai.

Par partijas biedru darbošanos Rīgas domē klusē arī Sergejs Dolgopolovs, kurš vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šīs komisijas uzdevums ir rūpēties par labas pārvaldības principiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, tā izskata interešu konfliktu novēršanu un partiju finansēšanu. Dolgopolovs šajā komisijā strādā jau kopš ievēlēšanas 9.Saeimā, un kopš ievēlēšanas 11.Saeimā ir šīs komisijas priekšsēdētājs. Pirms tam viņš ir bijis Rīgas domes deputāts un ieņēmis arī vicemēra amatu. Zīmīgi, ka arī viņš nesaskata nekā nosodāma “Saskaņas” darbībā Rīgas domē.

Jāsecina, ka “Saskaņa” nespēj izvērtēt savas kļūdas un atzīt nepilnības. Tas liek domāt, ka mūžīgā citu partiju kritizēšana ir radījusi pārliecību, ka viss, ko dara “Saskaņa”, ir pareizi un citādi nevar būt. Acīmredzot, arī partijas struktūra un pilnīgā pakļaušanās līderu visspēcībai un gudrībai ir radījusi situāciju, ka Ušakova aizbēgšana uz Briseli var radīt nopietnu krīzi partijā – simbola nomaiņa nekad nav bijusi viegla un nesāpīga.

Būs interesanti vērot, kurš kļūs par nākamo “Saskaņas” priekšsēdētāju un simbolu, kas iesāks jaunos laikus partijā. Šim cilvēkam būs ne tikai labi jāizskatās, bet arī jāprot iepatikties partijas atbalstītājiem un vēlētājiem. Kaut arī “Saskaņai” ir spēcīgi konsultanti un arī krievvalodīgo mediju, tajā skaitā Krievijas izdevumu atbalsts, tas nav tikai vienkāršs shēmošanas un reklamēšanas jautājums.

Tas, cik publiski neredzami pēdējo mēnešu laikā ir kļuvuši “Saskaņas” līderi un aktīvākie biedri, liecina, ka krīze partijā ir pietiekami dziļa. Uz to norāda arī, piemēram, Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumi par nodomu veidot jaunu pilsētas partiju, lai startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Acīmredzot Elksniņš ir izlēmis, ka ar jaunu pilsētas partiju ir vairāk cerību iegūt labus rezultātus Daugavpilī nekā startējot “Saskaņas” sarakstā.

Par nodomu veidot jaunu partiju ir paziņojuši arī no “Saskaņas” frakcijas Rīgas domē un no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valerijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Izveidojot jaunu frakciju Rīgas domē, viņi arī paziņoja, ka viņu darbību atbalsta daudzi tagadējie “Saskaņas” biedri, kuri varētu iestāties jaunajā partijā. Ja šāda partija tiešām tiks izveidota, tā var radīt konkurenci “Saskaņai” cīņā par tā saukto krievvalodīgo vēlētāju atbalstu.

Būs interesanti vērot, cik ilga un konsekventa būs “Saskaņas” ieturētā pauze. Šobrīd “Saskaņa” darbojas kā zemūdene, kas ir ienirusi zem ūdens un cenšas būt neredzama un nemanāma citiem, klusumā pārlaižot grūtos laikus. Ja notiks brīnums un izteiktie pārmetumi “Saskaņai” samazināsies, tā atkal iznirs virs ūdens un darbosies tālāk, it kā nekas slikts nebūtu noticis, paļaujoties uz savu atbalstītāju un vēlētāju uzticību.

Novērtē šo rakstu:

24
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...