Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu spožums un posts” Balzaks pabeidza rakstīt 1847.gadā.

Romānam ir jocīgs liktenis. Tā vien liekas, ka cilvēkus visvairāk ir piesaistījuši romāna nosaukumā izvēlētie vārdi „spožums un posts”, bet nevis daiļdarba saturs. Līdz mūsdienām intriģējoši kontrastējošais salikums „spožums” + „posts” ir plaši izmantots visdažādākajos tematiskajos pavērsienos bez jebkādas saistības ar Balzaku un kurtizānēm. Sastopamas publikācijas par impēriju un imperatoru „spožumu un postu”, par nēģeru migrantu un čigānu „spožumu un postu” Rietumeiropas valstīs. „Spožums un posts” parādās ne tikai publicistikā, satīrās, sociālajā filosofijā, žurnālistikā, bet arī reklāmā, ideoloģiskajos saukļos, politisko partiju deklarācijās.

Mūsdienu latviešu aprindās šīs esejas virsraksts nav oriģināls virsraksts. Mūsdienu latvieši jau ir tikušies ar „Liepājas spožumu un postu”, „nodokļu reformas spožumu un postu”, „privātīpašuma spožumu un postu”, „cilvēka dzīves spožumu un postu”, „ģimenes spožumu un postu”, „Šengenas zonas spožumu un postu” un vēl daudziem citiem „spožumiem un postiem”.

Mūsdienu latvieši vienīgi nav tikušies (uzdrošinos apgalvot) ar sarkano parvēniju „spožumu un postu”. Jēdziens „sarkanie parvēniji” ir jauns jēdziens.

Saprotams, dzīvē ir daudzas nesaderīgas parādības ar īpaši sarežģītu notikumu samezglojumu. Dzīvē bieži „spožums” virzās paralēli ar „postu” vai noslēdzas ar „postu”. Tas pilnā mērā attiecās uz sarkanajiem parvēnijiem. Sarkanie parvēniji joprojām oficiāli izbauda „spožumu”. Tā tas turpinās, neskatoties uz sarkano parvēniju nodarīto kolosālo „postu” daudzām tautām. Sarkanie parvēniji ir „posts” tai cilvēku daļai, kurai nav pieņemami amorāli izvirsti un sociāli izvirsti dzīves apstākļi. Sarkano parvēniju „posta” beigas pašlaik nav prognozējamas. Sarkano parvēniju triumfs saglabājas, un viņi var nelikties ne zinis par tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir „posts”.

Par sarkanajiem parvēnijiem visplašākajā nozīmē saucu kapitālisma sociālo novāciju proletariātu – Jauno laiku iedzīvotāju visapjomīgāko slāni, kura pārstāvjiem nav zemes īpašumu, kapitāla, ražošanas līdzekļu un kam galvenais iztikas avots ir algots darbs. Taču tā ir apzīmējuma „sarkanie parvēniji” visplašākā nozīme. Apzīmējuma funkcija ir palīdzēt saprast sarkano parvēniju sociālo izcelsmi.

Faktiski par sarkanajiem parvēnijiem nesaucu katru proletārieti, bet tikai tos proletāriešus, kuri ir atrāvušies no savām proletāriskajām saknēm un kļuvuši menedžeri. Vārdu sakot, kļuvuši priekšnieki, un katrā ziņā viņu karjera ir parvēniju karjera. Viņi principā ir iznireļi, jo iekļuvuši menedžeru kastā nepelnīti - bez izglītības, vadītāja dotībām, prasmes strādāt ar cilvēkiem, spējas stratēģiski domāt, bez prāta un goda.

Bet arī tas vēl nav viss. Par sarkanajiem parvēnijiem saucu tikai PSRS perioda un pēcpadomju perioda parvēnijus. Viņiem piestāv epitets „sarkanie” – sociālisma simboliskā krāsa. Tādējādi sarkanie parvēniji ir partijas sekretāri un komjaunatnes sekretāri, dažāda līmeņa partijas struktūru un padomju iestāžu bossi, kuriem ir proletāriskā izcelsme. Savukārt pēcpadomju laikā sarkano parvēniju statuss pienākas „prihvatizācijas” laupītājiem, „miljonāriem”, „politiķiem”, „deputātiem” un visiem tiem iznireļiem, kuru prātam un sirdij adekvāta ir krimināli oligarhiskā valsts iekārta ar noziegumu brīvību. Padomju parvēniju un pēcpadomju parvēniju centrālais kritērijs ir noziedzība pret tautu un valsti.

Sarkano parvēniju tēma Rietumu civilizācijā ir viena no vismelnākajām tēmām. Ar šo tēmu var konkurēt tikai nacisma tēma un holokausta tēma. Sarkano parvēniju tēma attiecas uz tautas masu morāli psiholoģisko dabu, cilvēciskuma mēru, cilvēku savstarpējām attiecībām, politisko apziņu, tikumisko apziņu. Respektīvi, attiecās uz cilvēku visdziļāko garīgo satvaru, par kuru nav pieņemts atklāti un objektīvi izteikties. Sarkanie parvēniji cilvēka evolūciju raksturo no sliktās puses. Sarkanie parvēniji ir cilvēces kauna traips un cilvēces bendes.

Saprotams, šī vismelnākā tēma neattiecas tikai uz PSRS, LPSR, LR, kā arī neattiecas tikai uz eiropeīdiem. Īstenībā visas cilvēces mērogā sarkanie parvēniji negaidīti un nežēlīgi atklāja, kādus briesmu darbus var sagaidīt no proletāriskās izcelsmes indivīdiem.

Parvēniju līdzdalība menedžmentā ir bijusi visos laikmetos. Parvēniji ir bijuši Romas impērijas valdnieki. Tomēr gadu tūkstošiem ilgi Rietumeiropas sociuma acīs parvēniji vienmēr palika parvēniji. Viņi to zināja un bija spiesti samierināties ar sociuma vīpsnājošo attieksmi. Sociums prata parvēnijus nolikt pienācīgā vietā. Parvēniji masveidā nekļuva dzīves saimnieki.

Viss drausmīgi izmainījās XX gadsimtā, kad Austrumeiropā sarkano parvēniju darbība izvērtās asiņainā akcijā pret sociuma labāko daļu. PSRS sarkanie parvēniji fiziski iznīcināja sabiedrības vērtīgāko daļu – aristokrātiju, buržuāziju, zinātniekus, garīdzniekus, māksliniekus, pedagogus. Sarkanie parvēniji kļuva dzīves noteicēji iedzīvotāju simtiem miljonu lielās valstīs.

Sarkano parvēniju briesmu darbiem ir grotesks (negaidīti kontrastains) efekts, jo apmēram 150 gadus Rietumu civilizācijā proletariātam tika dziedātas slavas dziesmas. Kopš XIX gs. pirmās puses Rietumu civilizācijā proletariāts tika pasniegts kā cilvēces priekšpulks un garīgi vērtīgākā sabiedrības daļa. Grūti bija iedomāties, ka proletāriski plebejiskie un lumpeniskie indivīdi ir potenciāli nezvēri, potenciāli genocīda fani, potenciāli laupītāji, nacionālie nodevēji.

Proletariāts tika uzlūkots kā cilvēku evolūcijas vērtīgākais antropoloģiskais sasniegums un cilvēciskā kapitāla vislielākais dārgums. 1848.gada 21.februārī publicētajā „Komunistiskās partijas manifestā” tika solīts, ka proletariāts iekaros visu pasauli. Sauklis „Visu zemju proletārieši, savienojieties!” kļuva nemitīgs pamudinājums sasniegt loloto mērķi. Taču dzīves īstenībā proletariāts kļuva Dāmokla zobens - pastāvīgs apdraudējums cilvēkiem.

Latviešiem sarkano parvēniju tēma nebūt nav viegla tēma attiecībā uz padomju periodu un nav viegla tēma attiecībā uz pēcpadomju periodu. Latviešu sarkanie parvēniji bija slavenās „ļeņiniskās gvardes” avangards pirmskara Padomju Savienībā. Ļoti daudzi t.s. Krievijas latviešu iznireļi iekļuva partijas nomenklatūrā, čekistu „kantoros”.

Latviešu sarkanie parvēniji ne tikai saglabāja varu, bet arī salaupīja „miljonus” pēc LPSR pārdēvēšanas par LR. „Perestroika” ir viena no grandiozākajām sarkano parvēniju afērām naudas un mantas dēļ. Latviešu tautas bojāeja ir sarkano parvēniju genocīds ne tikai pret tautas vērtīgāko daļu, bet pret visu tautu. Turklāt traģiski ir tas, ka latviešu tauta nav spējīga pretoties sarkano parvēniju diktatūrai. Sarkano parvēniju jūgam nav redzams gals.

Pēcpadomju Latvijā bieži tiek atgādināts par Staļina teroru un latviešu masveida iznīcināšanu PSRS pirms II Pasaules kara. Ar valdošās kliķes atbalstu tās apkalpojošie „vēsturnieki” regulāri gatavo publikācijas par boļševiku noziegumiem 30.gadu beigās. Taču publikāciju autori acīmredzot nespēj saskatīt un tāpēc arī neatspoguļo vienu griezīgu momentu.

Drūmajiem notikumiem 30.gados PSRS un drūmajiem notikumiem pēcpadomju Latvijā ir tipoloģiskā kopība. Notikumu autori ir viena un tā paša sociālā tipa pārstāvji – sarkanie parvēniji. Toreiz padomju valstī noziegumus pastrādāja, un tagad Latvijā noziegumus pastrādā proletāriskās izcelsmes iznireļi ar niecīgu izglītību, niecīgu inteliģenci, niecīgu cilvēciskumu. PSRS sabrukums un „brīvvalsts” atjaunošana neko neizmainīja. Pēcpadomju periodā iznireļu kaitnieciskā loma reāli kļuva vēl lielāka. „Brīvvalsts” iznireļi par biznesu pārvērta izglītību, veselības aizsardzību, garīgo kultūru. Padomju iznireļi to neuzdrošinājās darīt. LR sarkanie parvēniji ir tautas posts vēl lielākā mērā nekā padomju sarkanie parvēniji. Diemžēl par to „vēsturnieki” klusē. Klusē tāpēc, ka paši ir parvēniji zinātnē.

Pēc t.s. oktobra revolūcijas krievu boļševikiem neizdevās izskolot jauna tipa politisko eliti no proletariāta („tautas”) kadriem. Krievijā tika nodibināta proletariāta diktatūra, taču tās politiskā un ekonomiskā nomenklatūra veidojās no proletāriskās izcelsmes neizglītotiem karjeristiem, mantkārīgiem nekauņām un iznireļiem bez minimālas taisnīguma un tiesiskuma izpratnes. Boļševiku varas elitē dominēja uzskats, ka likumi tai nav rakstīti. Par carisma gāšanu un uzvaru Pilsoņu karā boļševiku „ļeņiniskajai gvardei” pienākoties tādas pašas privilēģijas, kādas agrāk bija aristokrātijai. Tādā formulējumā tika pamatota boļševiku sarkano iznireļu visatļautība, kas bija vēsturiskais sākums pēcpadomju sarkano parvēniju ieviestajai noziegumu brīvībai.

Padomju Savienībā represijās aktīvi iesaistījās Dobeles apriņķī dzimušais Roberts Eihe – tipisks padomju perioda sarkanais parvēnijs: cilvēks ar divu klašu izglītību, cilvēks ar patoloģisku naidu pret „buržujiem”, „kulakiem”, „trockistiem”, cilvēks, kurš bija „troikas” sastāvā un piesprieda nāves sodu tūkstošiem nevainīgu cilvēku.

Tipisks pēcpadomju perioda sarkanais parvēnijs Latvijā ir Šlesers: cilvēks ar vidējo (bet vispār neskaidru) izglītību, „miljonārs”, „oligarhs”, „Rīdzenes sarunu” organizētājs, LR ekonomikas ministrs, satiksmes ministrs, vairāku Saeimu deputāts bez augstākās (vidējās?) izglītības.

Latviešu sarkano parvēniju uzskaitījumu var turpināt. Piemēru netrūkst. Bet tas šoreiz nav galvenais. Galvenais ir kardinālā nepieciešamība zināt un vienmēr atcerēties par parvēniju ļoti bīstamo potenciālu, konsekvento nepieciešamību iznireļus nolikt savā vietā un nekādā gadījumā viņiem neļaut ietekmēt tautas dzīvi. Tas neapšaubāmi nav viegls uzdevums tautām, kurām nav bijusi aristokrātija, buržuāzija, patiesi inteliģenta inteliģence un kuras proletāriskais sociālais kontingents ir ļoti piemērota augsne iznireļu ģenēzei.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...