Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu spožums un posts” Balzaks pabeidza rakstīt 1847.gadā.

Romānam ir jocīgs liktenis. Tā vien liekas, ka cilvēkus visvairāk ir piesaistījuši romāna nosaukumā izvēlētie vārdi „spožums un posts”, bet nevis daiļdarba saturs. Līdz mūsdienām intriģējoši kontrastējošais salikums „spožums” + „posts” ir plaši izmantots visdažādākajos tematiskajos pavērsienos bez jebkādas saistības ar Balzaku un kurtizānēm. Sastopamas publikācijas par impēriju un imperatoru „spožumu un postu”, par nēģeru migrantu un čigānu „spožumu un postu” Rietumeiropas valstīs. „Spožums un posts” parādās ne tikai publicistikā, satīrās, sociālajā filosofijā, žurnālistikā, bet arī reklāmā, ideoloģiskajos saukļos, politisko partiju deklarācijās.

Mūsdienu latviešu aprindās šīs esejas virsraksts nav oriģināls virsraksts. Mūsdienu latvieši jau ir tikušies ar „Liepājas spožumu un postu”, „nodokļu reformas spožumu un postu”, „privātīpašuma spožumu un postu”, „cilvēka dzīves spožumu un postu”, „ģimenes spožumu un postu”, „Šengenas zonas spožumu un postu” un vēl daudziem citiem „spožumiem un postiem”.

Mūsdienu latvieši vienīgi nav tikušies (uzdrošinos apgalvot) ar sarkano parvēniju „spožumu un postu”. Jēdziens „sarkanie parvēniji” ir jauns jēdziens.

Saprotams, dzīvē ir daudzas nesaderīgas parādības ar īpaši sarežģītu notikumu samezglojumu. Dzīvē bieži „spožums” virzās paralēli ar „postu” vai noslēdzas ar „postu”. Tas pilnā mērā attiecās uz sarkanajiem parvēnijiem. Sarkanie parvēniji joprojām oficiāli izbauda „spožumu”. Tā tas turpinās, neskatoties uz sarkano parvēniju nodarīto kolosālo „postu” daudzām tautām. Sarkanie parvēniji ir „posts” tai cilvēku daļai, kurai nav pieņemami amorāli izvirsti un sociāli izvirsti dzīves apstākļi. Sarkano parvēniju „posta” beigas pašlaik nav prognozējamas. Sarkano parvēniju triumfs saglabājas, un viņi var nelikties ne zinis par tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir „posts”.

Par sarkanajiem parvēnijiem visplašākajā nozīmē saucu kapitālisma sociālo novāciju proletariātu – Jauno laiku iedzīvotāju visapjomīgāko slāni, kura pārstāvjiem nav zemes īpašumu, kapitāla, ražošanas līdzekļu un kam galvenais iztikas avots ir algots darbs. Taču tā ir apzīmējuma „sarkanie parvēniji” visplašākā nozīme. Apzīmējuma funkcija ir palīdzēt saprast sarkano parvēniju sociālo izcelsmi.

Faktiski par sarkanajiem parvēnijiem nesaucu katru proletārieti, bet tikai tos proletāriešus, kuri ir atrāvušies no savām proletāriskajām saknēm un kļuvuši menedžeri. Vārdu sakot, kļuvuši priekšnieki, un katrā ziņā viņu karjera ir parvēniju karjera. Viņi principā ir iznireļi, jo iekļuvuši menedžeru kastā nepelnīti - bez izglītības, vadītāja dotībām, prasmes strādāt ar cilvēkiem, spējas stratēģiski domāt, bez prāta un goda.

Bet arī tas vēl nav viss. Par sarkanajiem parvēnijiem saucu tikai PSRS perioda un pēcpadomju perioda parvēnijus. Viņiem piestāv epitets „sarkanie” – sociālisma simboliskā krāsa. Tādējādi sarkanie parvēniji ir partijas sekretāri un komjaunatnes sekretāri, dažāda līmeņa partijas struktūru un padomju iestāžu bossi, kuriem ir proletāriskā izcelsme. Savukārt pēcpadomju laikā sarkano parvēniju statuss pienākas „prihvatizācijas” laupītājiem, „miljonāriem”, „politiķiem”, „deputātiem” un visiem tiem iznireļiem, kuru prātam un sirdij adekvāta ir krimināli oligarhiskā valsts iekārta ar noziegumu brīvību. Padomju parvēniju un pēcpadomju parvēniju centrālais kritērijs ir noziedzība pret tautu un valsti.

Sarkano parvēniju tēma Rietumu civilizācijā ir viena no vismelnākajām tēmām. Ar šo tēmu var konkurēt tikai nacisma tēma un holokausta tēma. Sarkano parvēniju tēma attiecas uz tautas masu morāli psiholoģisko dabu, cilvēciskuma mēru, cilvēku savstarpējām attiecībām, politisko apziņu, tikumisko apziņu. Respektīvi, attiecās uz cilvēku visdziļāko garīgo satvaru, par kuru nav pieņemts atklāti un objektīvi izteikties. Sarkanie parvēniji cilvēka evolūciju raksturo no sliktās puses. Sarkanie parvēniji ir cilvēces kauna traips un cilvēces bendes.

Saprotams, šī vismelnākā tēma neattiecas tikai uz PSRS, LPSR, LR, kā arī neattiecas tikai uz eiropeīdiem. Īstenībā visas cilvēces mērogā sarkanie parvēniji negaidīti un nežēlīgi atklāja, kādus briesmu darbus var sagaidīt no proletāriskās izcelsmes indivīdiem.

Parvēniju līdzdalība menedžmentā ir bijusi visos laikmetos. Parvēniji ir bijuši Romas impērijas valdnieki. Tomēr gadu tūkstošiem ilgi Rietumeiropas sociuma acīs parvēniji vienmēr palika parvēniji. Viņi to zināja un bija spiesti samierināties ar sociuma vīpsnājošo attieksmi. Sociums prata parvēnijus nolikt pienācīgā vietā. Parvēniji masveidā nekļuva dzīves saimnieki.

Viss drausmīgi izmainījās XX gadsimtā, kad Austrumeiropā sarkano parvēniju darbība izvērtās asiņainā akcijā pret sociuma labāko daļu. PSRS sarkanie parvēniji fiziski iznīcināja sabiedrības vērtīgāko daļu – aristokrātiju, buržuāziju, zinātniekus, garīdzniekus, māksliniekus, pedagogus. Sarkanie parvēniji kļuva dzīves noteicēji iedzīvotāju simtiem miljonu lielās valstīs.

Sarkano parvēniju briesmu darbiem ir grotesks (negaidīti kontrastains) efekts, jo apmēram 150 gadus Rietumu civilizācijā proletariātam tika dziedātas slavas dziesmas. Kopš XIX gs. pirmās puses Rietumu civilizācijā proletariāts tika pasniegts kā cilvēces priekšpulks un garīgi vērtīgākā sabiedrības daļa. Grūti bija iedomāties, ka proletāriski plebejiskie un lumpeniskie indivīdi ir potenciāli nezvēri, potenciāli genocīda fani, potenciāli laupītāji, nacionālie nodevēji.

Proletariāts tika uzlūkots kā cilvēku evolūcijas vērtīgākais antropoloģiskais sasniegums un cilvēciskā kapitāla vislielākais dārgums. 1848.gada 21.februārī publicētajā „Komunistiskās partijas manifestā” tika solīts, ka proletariāts iekaros visu pasauli. Sauklis „Visu zemju proletārieši, savienojieties!” kļuva nemitīgs pamudinājums sasniegt loloto mērķi. Taču dzīves īstenībā proletariāts kļuva Dāmokla zobens - pastāvīgs apdraudējums cilvēkiem.

Latviešiem sarkano parvēniju tēma nebūt nav viegla tēma attiecībā uz padomju periodu un nav viegla tēma attiecībā uz pēcpadomju periodu. Latviešu sarkanie parvēniji bija slavenās „ļeņiniskās gvardes” avangards pirmskara Padomju Savienībā. Ļoti daudzi t.s. Krievijas latviešu iznireļi iekļuva partijas nomenklatūrā, čekistu „kantoros”.

Latviešu sarkanie parvēniji ne tikai saglabāja varu, bet arī salaupīja „miljonus” pēc LPSR pārdēvēšanas par LR. „Perestroika” ir viena no grandiozākajām sarkano parvēniju afērām naudas un mantas dēļ. Latviešu tautas bojāeja ir sarkano parvēniju genocīds ne tikai pret tautas vērtīgāko daļu, bet pret visu tautu. Turklāt traģiski ir tas, ka latviešu tauta nav spējīga pretoties sarkano parvēniju diktatūrai. Sarkano parvēniju jūgam nav redzams gals.

Pēcpadomju Latvijā bieži tiek atgādināts par Staļina teroru un latviešu masveida iznīcināšanu PSRS pirms II Pasaules kara. Ar valdošās kliķes atbalstu tās apkalpojošie „vēsturnieki” regulāri gatavo publikācijas par boļševiku noziegumiem 30.gadu beigās. Taču publikāciju autori acīmredzot nespēj saskatīt un tāpēc arī neatspoguļo vienu griezīgu momentu.

Drūmajiem notikumiem 30.gados PSRS un drūmajiem notikumiem pēcpadomju Latvijā ir tipoloģiskā kopība. Notikumu autori ir viena un tā paša sociālā tipa pārstāvji – sarkanie parvēniji. Toreiz padomju valstī noziegumus pastrādāja, un tagad Latvijā noziegumus pastrādā proletāriskās izcelsmes iznireļi ar niecīgu izglītību, niecīgu inteliģenci, niecīgu cilvēciskumu. PSRS sabrukums un „brīvvalsts” atjaunošana neko neizmainīja. Pēcpadomju periodā iznireļu kaitnieciskā loma reāli kļuva vēl lielāka. „Brīvvalsts” iznireļi par biznesu pārvērta izglītību, veselības aizsardzību, garīgo kultūru. Padomju iznireļi to neuzdrošinājās darīt. LR sarkanie parvēniji ir tautas posts vēl lielākā mērā nekā padomju sarkanie parvēniji. Diemžēl par to „vēsturnieki” klusē. Klusē tāpēc, ka paši ir parvēniji zinātnē.

Pēc t.s. oktobra revolūcijas krievu boļševikiem neizdevās izskolot jauna tipa politisko eliti no proletariāta („tautas”) kadriem. Krievijā tika nodibināta proletariāta diktatūra, taču tās politiskā un ekonomiskā nomenklatūra veidojās no proletāriskās izcelsmes neizglītotiem karjeristiem, mantkārīgiem nekauņām un iznireļiem bez minimālas taisnīguma un tiesiskuma izpratnes. Boļševiku varas elitē dominēja uzskats, ka likumi tai nav rakstīti. Par carisma gāšanu un uzvaru Pilsoņu karā boļševiku „ļeņiniskajai gvardei” pienākoties tādas pašas privilēģijas, kādas agrāk bija aristokrātijai. Tādā formulējumā tika pamatota boļševiku sarkano iznireļu visatļautība, kas bija vēsturiskais sākums pēcpadomju sarkano parvēniju ieviestajai noziegumu brīvībai.

Padomju Savienībā represijās aktīvi iesaistījās Dobeles apriņķī dzimušais Roberts Eihe – tipisks padomju perioda sarkanais parvēnijs: cilvēks ar divu klašu izglītību, cilvēks ar patoloģisku naidu pret „buržujiem”, „kulakiem”, „trockistiem”, cilvēks, kurš bija „troikas” sastāvā un piesprieda nāves sodu tūkstošiem nevainīgu cilvēku.

Tipisks pēcpadomju perioda sarkanais parvēnijs Latvijā ir Šlesers: cilvēks ar vidējo (bet vispār neskaidru) izglītību, „miljonārs”, „oligarhs”, „Rīdzenes sarunu” organizētājs, LR ekonomikas ministrs, satiksmes ministrs, vairāku Saeimu deputāts bez augstākās (vidējās?) izglītības.

Latviešu sarkano parvēniju uzskaitījumu var turpināt. Piemēru netrūkst. Bet tas šoreiz nav galvenais. Galvenais ir kardinālā nepieciešamība zināt un vienmēr atcerēties par parvēniju ļoti bīstamo potenciālu, konsekvento nepieciešamību iznireļus nolikt savā vietā un nekādā gadījumā viņiem neļaut ietekmēt tautas dzīvi. Tas neapšaubāmi nav viegls uzdevums tautām, kurām nav bijusi aristokrātija, buržuāzija, patiesi inteliģenta inteliģence un kuras proletāriskais sociālais kontingents ir ļoti piemērota augsne iznireļu ģenēzei.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...