Sargot neafišētas tikšanās, Āboltiņa pretojas novērošanas kameru ierīkošanai pie kabineta
PIETIEK10.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (Saeimas kancelejas foto) jau vairākas nedēļas pretojas ierosinājumam, ka pie viņas darba kabineta Saeimas ēkā, kur novietoti arī skapji ar dārgām ārvalstu delegāciju dāvanām, tiktu izvietotas novērošanas kameras, no avotiem Saeimas prezidijā, kas piedalījušies 24. marta slēgtajā sēdē, noskaidroja Pietiek.
Šāds priekšlikums apspriests un ticis noraidīts Saeimas Prezidija slēgtajā sēdē 24. martā, noskaidroja Pietiek. Priekšlikums bijis izvietot novērošanas kameras Saeimas centrālās ēkas trešajā stāvā blakus Āboltiņas kabinetam, kur novietoti skapji ar vērtīgām ārvalstu delegāciju dāvanām. Tomēr kameru leņķis fiksētu arī personu plūsmu, kas ierodas pie Vienotības līderes.
Oficiālajā versijā Āboltiņa prezidija slēgtajā sēdē norādījusi, ka uzticas Saeimas darbiniekiem un nepieļauj zādzības no dāvanu skapjiem, bet neoficiāli šāda politiķes pretošanās novērošanas kameru izvietošanai tiek skaidrota ar viņas nevēlēšanos atstāt liecības par savu apmeklētāju plūsmu, kurā ir arī uzņēmēji un ar ekonomisko ietekmi saistītas figūras.
Atklātus komentārus par sēdē spriesto tās dalībnieki neatklāj, jo dienaskārtībā bijis jautājums par Saeimas apsardzes pastiprināšanu, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Iemesls šādam ierosinājumam, kas nācis no Saeimas administrācijas puses, bijusi nesenā portatīvo datoru zādzība no Saeimas plenārsēžu zāles. Arī plenārsēžu zālē netiek veikta videonovērošana, jo savulaik pret to iebilduši paši deputāti, lai netiktu fiksēta uzvedība balsojumu laikā.
Plenārsēžu zālē gan ir video kameras, bet tās tiek izmantotas tikai plenārsēžu laikā, lai nodrošinātu sēdes translāciju, pēc tam tās tiek atslēgtas, un videoieraksts netiek veikts. Tādēļ pēc datoru zādzības pat nav izdevies atklāt, kad tieši tas noticis - pēdējo reizi datoru esamība konstatēta 27. februāra plenārsēdē, bet to pazušanu Saeimas tehniskie darbinieki konstatējuši tikai 6. martā.
Āboltiņa mēdz savā darba kabinetā Saeimā pieņemt arī uzņēmējus un saimnieciskos lēmumos iesaistītas figūras, un parasti tas notiek pievakarē, kad Saeimā ir mazāka ļaužu plūsma un ir mazāka iespēja, ka to pamanīs žurnālisti, novērojis Pietiek.
Pietiek jau rakstījis, ka dažādi ar Einara Repšes jauno partiju saistīti sponsori, acīmredzot novērtējot reitingu bēdīgās prognozes, sākuši mīt taku atpakaļ pie Vienotības, dodoties pieklājības vizītēs pie Āboltiņas, kura šādām pieņemšanām izmanto arī Saeimas priekšsēdētajas kabinetu.
Pērnā gada nogalē ar puķu pušķi rokā pie Āboltiņas bija ieradies būvfirmas Skonto būve īpašnieks Guntis Rāvis, Vienotības ģenerālsekretāra un par partijas finansēm nu atbildīgā Arta Kampara pavadīts. Rāvis caur dažādu sporta pasākumu sponsorēšanu cieši saistīts ar bijušo Vienotības kasieri, nu Latvijas attīstībai līdzdibinātāju Edgaru Jaunupu.
Pirms dažām nedēļām satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) audiencē pie Āboltiņas bija atvedis Latvijas Dzelzceļa šefu Uģi Magoni, kura vadītais valsts uzņēmums ir dāsns ar politiķu interesēm saistītu nevalstisko organizāciju un pasākumu sponsors caur necaurspīdīgiem reklāmas līgumiem. Sociālajos tīklos ievietotā fotogrāfija ar Magoni un Matīsu, kuri pēc Āboltiņas apmeklējuma vēlā pēcpusdienā mīņājas pie Saeimas nama, bija izraisījusi apspriešanu politikas un biznesa aizkulisēs, raisot spekulācijas par tās saimniecisko kontekstu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
