Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?
Ogres Ziņas LV22.04.2025.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Santa Ločmele komisijās sēdēja gadiem, bet neviens nevar nosaukt vienu viņas īstenotu projektu. Tagad pēkšņi – apokalipses vēstnese. Mieru, tikai mieru – drons ielidos, bet viņa ieliks Facebook glābšanas posteni.
Ko viņa noklusē?
1. Ka viņa ir daļa no Pavļuta ģimenes saraksta, kas tieši Covid laikā radīja sabiedrībā reālu apdraudējumu – ar piespiedu vakcināciju, atlaišanām, šķelšanu un necaurspīdīgu budžetu.
2. Ka viņas “kolēģi no Kustības Par!” – tie paši, kuri sēdēja kabinetos, kamēr cilvēki Latvijā zaudēja darbu un ticību sistēmai.
3. Un, protams, ka viņas līdzšinējā lielākā aktivitāte ir bijusi – komisijas un komentāri. Darbi? Nulle.
Un tagad – viņa zina, kā mūs visus glābt?
Pagrabi. Policisti. Patvertnes. Ločmele runā, it kā būtu valsts civilās aizsardzības stratēģe, nevis pazīstama ar savu nesakārtoto reputāciju, neierašanos darbā un absolūtu klusēšanu, kad novadam bija jāstājas pretī reālām krīzēm.
Vai tiešām cilvēks, kurš nespēj uzrakstīt gramatiski pareizu Facebook ierakstu bez kļūdām, būs tas, kurš koordinēs iedzīvotāju evakuāciju krīzes brīdī?
Un kā ar pašas drošību – politisko? Ločmele šobrīd slēpjas zem “kopīgas komandas” karoga, bet visa Ogre zina:
– viņa vairs nespēj noturēt mandātu,
– viņas “vērtību” laiva grimst,
– un šī pēkšņā drošības tēma ir nekas cits kā vēlēšanu viltība.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
