Iesaki rakstu: 
Jau kopš padsmitā decembra pa dažu sabiedrības intereses īpaši pārstāvošu mediju un dažu īpaši cildenu kabatas organizāciju pārstāvju rokām ceļo sava veida karsts kartupelis - bildīte ar dokumentu, kura saturs ir šāds:
"Līgums par konsultāciju sniegšanu. 2013.gada 2. decembrī.
Lato Lapsa, personas kods 160569-..., adrese ..., Rīga, turpmāk saukts Konsultants, no vienas puses, un STA "Maxima Latvija", reģ.nr. 40003520643, adrese - "Abras", Ķekavas pag., Ķekavas nov., LV-2111, tās valdes locekles Jeļenas Kondrašovas personā, turpmāk saukts Pasūtītājs, no otras puses, brīvi izrādot savu gribu, bez viltus, maldības un spaidiem, noslēdz šādu Līgumu:
1. Konsultants 2013.gada 1. un 2. decembrī ir sniedzis Pasūtītājam konsultācijas savas kompetences ietvaros par Pasūtītāju interesējošajiem jautājumiem, turpmāk līgumā sauktas Konsultācijas.
2. Samaksa par veiktajām Konsultācijām Konsultantam, kas jāveic Pasūtītājam, ir noteikta Ls 1000 (viens tūkstotis latu) apmērā.
3. Konsultants un Pasūtītājs vienojas, ka šī līguma 2. punktā minēto samaksu par ... [trīs rindiņas aizklātas] brīža, vienlaikus iesniedzot Konsultantam (nosūtot uz elektroniskā pasta adresi [email protected]) attiecīgu maksājuma uzdevumu, pretējā gadījumā maksājot Konsultantam līgumsodu Ls 50 (piecdesmit latu) par katru pārskaitījuma kavējuma dienu.
4. Pušu strīdi tiek izšķirti, savstarpēji vienojoties, vai tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
5. Līgums stājas spēkā parakstīšanas brīdī.
6. Līgums sastādīts divos eksemplāros latviešu valodā, no kuriem viens glabājas pie Pasūtītāja, otrs - pie Konsultanta. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.
Pušu paraksti: pasūtītājs - Jeļena Kondrašova, konsultants - Lato Lapsa."
Tāds, lūk, interesants un droši vien jau potenciāli atmaskojošs papīrītis. Tā vien prasās publiskojams, lai beidzot atmaskotu vienu aizvadīto gadu laikā tik daudzus nokaitinājušu indivīdu un, tā sacīt, lapsu beidzot noķertu aiz astes.
Šajās aizvadītajās nedēļās ir bijis interesanti vērot, kā viens pēc otra varonīgie un pašpārliecinātie pašpasludinātie taisnības cīnītāji ar entuziasmu pie šī papīrīša ar vislabākajiem nodomiem pieķeras - un pēc mirklīša apraujas un ieslēdz atpakaļgaitu vai, tā sacīt, vienkārši norauj stopkrānu.
Uzskatāmi bijis redzams, kā informācija ceļo tālāk un tālāk, kā kārtējais gļēvulis kaut ko gar to pagramstās, kaut ko pamēģina darīt, bet tad notrīs, pats no tās publiskošanās atsakās un paklusām nodod tālāk cerībā, ka beidzot atradīsies kāds neapdomīgāks vai vienkārši glupiņāks, kurš to publiskos viņa vietā.
Sākumā šī informācija ceļoja savstarpēji pazīstamu cilvēku lokā, taču to vidū neviens tā arī nesadūšojās to publiskot. Sabiedriskā televīzija taisījās, taisījās - bet atlika tai padzirdēt brīdinājumu par gaidāmiem tiesu darbiem, lai apklustu un nu pīkstētu par masīvu spiedienu. Slavena analītiskā žurnāliste sarosījās, sarosījās - un pierāvās. Pazīstama taisnības cīnītāju organizācija gatavojās, gatavojās - un aizrijās.
Tad beigu beigās šie principiālie gļēvuļi ķērās pie, viņuprāt, augsti tehnoloģiska paņēmiena - no viena speciāli šim nolūkam izveidota tviterkonta bildīti aizsūtīt otram, tāpat speciāli šim pasākumam par godu izveidotam tviterkontam, no kura tā tad jau tika laista tālāk virknei adresātu. Un arī tad kaut kā īsti nav aizgājis.
Kāpēc tas tā notiek? Un kā es to tik labi zinu? Uz otro jautājumu pašlaik aprobežošos ar atbildi - vienkārši zinu. Savukārt uz pirmo - tāpēc, ka mēs diemžēl dzīvojam zemē un sabiedrībā, kur uz lielo pusi pašpasludināto taisnības cīnītāju atliek skaļāk uzrūkt - un astes viņiem ir kājstarpē. Neko vairāk par retoriskiem jautājumiem vai anonīmiem sūtījumiem viņi nespēj.
Domāju, ka pašlaik es varētu tiem taisnprātīgajiem un drosmīgajiem sabiedrisko mediju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem utml., kuri no šī dokumenta aizmuka kā velns ar vējlukturi, dot nedēļu laika publiski paskaidrot - kur tad palika viņu drosme, principi un viss pārējais.
Jo citādi precīzi pēc nedēļas es tepat pats sīki un smalki izstāstīšu, kur šis papīris cēlies, kāpēc tas izskatās tieši tā, kā izskatās, no kurienes un pie kā tas ceļojis un kuri no taisnības cīnītājiem no tā publiskošanas nobijās, tā vietā izvēloties anonīmu tālāksūtīšanu.
Tas būs jauks un pamācošs stāsts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
