Iesaki rakstu: 
Reizi 4 gados Latvijas pilsoņiem ir iespēja realizēt savu varu, kura it kā pieder Latvijas tautai, un ievēlēt savus pārstāvjus Saeimā. Teorētiski tur vajadzētu nonākt 100 visgudrākajiem, ar nevainojamu reputāciju apveltītajiem, kuru galvenais dzīves mērķis būtu Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošana.
Šie 100 gaišie tēli izveido Ministru kabinetu – izvēloties ar veselo saprātu apveltītus un savā jomā viskompetentākos profesionāļus, jo kas gan cits varētu veiksmīgāk vest mūsu Latviju pretī skaistajai nākotnei.
Un tad Ministru kabinets sēž līdz pusnaktij un lemj – kā vislabāk mazināt Covid-19 izplatību un nodrošināt Latvijas iedzīvotāju nepārtrauktu veselības aprūpi.
Un ko izdomā? Ieceļojot valstī, ir jāaizpilda apliecinājuma anketa, uz laiku visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus, brīvdienās tiek slēgti tirdzniecības centri, un pārtikas veikalos brīvdienās drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, dzīvnieku barību, preses izdevumus un sabiedriskā transporta biļetes, respektīvi – lampiņu, auto logu mazgāšanas šķidrumu, vienreiz lietojamos traukus utt. piem., Rimi nopirkt nebūs iespējams, bet degvielas uzpildes stacijā varēs.
Vakar redzēju ka Maximā pat plaukts ar sausajiem piena maisījumiem zīdaiņiem bija aizklāts – jo kādam tie ir šķituši īpaši bīstami un C-19 izplatību veicinoši. Šie ierobežojumi tiekot ieviesti it kā, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos veikalos brīvdienās. Nu ko, brīvdienās šis mērķis tika sasniegts, bet piektdien C-19 noteikti bija svētki, kā par to varēja pārliecināties jebkurš, jebkura pārtikas veikala apmeklētājs.
Ierobežojumi, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos – skan ļoti jauki un par loģiski, bet ir skaidri redzams, ka tie, kas tos izdomā, īsti nespēj modelēt situāciju attīstību.
To pulcēšanās/potenciālās inficēšanās vietu jau nav tik daudz: masu pasākumi, veikali un dažādu pakalpojumu sniegšanas vietas, darba vietas un ģimene. Un, protams, ka iebraucēji un Latvijas iedzīvotāji, kas atgriežas mājās no ārzemēm.
Kāpēc valdība koncentrējas faktiski tikai uz masu pasākumiem un dažāda veida tirdzniecības vietām, pilnīgi aizmirstot visu citu? Kāpēc, piemēram, sākumskolas skolēnam, kura klasē ir konstatēts C-19 saslimšanas gadījums, ir jāsēž mājās karantīnā, bet viņa māsas, brāļi un vecāki drīkst iet uz skolu, darbu un kur nu vien vēlas? Vai tiešām kāda gudrā galva iedomājas, ka mazo kontaktpersonu uz 10 vai 14 dienām ieslēdz vannas istabā, ēdienu viņam pasniedz pa durvju apakšu un visu dzīvokli 10 reizes dienā dezinficē gan ar spirtu, gan ultravioletajiem stariem?
Vai tiešām pēc pirmā C-19 viļņa kāds epidemiologs šaubījās, ka būs otrais vilnis, jo C-19 vīruss nebija iznīcināts un cilvēkiem atkal tika atļauts pārvietoties arī ārpus savas valsts robežām? Latvija taču tajā laikā bija “gandrīz tīra no C-
Jā, eksprestestu precizitāte ir zemāka, jā, būtu sarežģījumi, jā, būtu organizatoriskas problēmas, un tas noteikti nebūtu lēti. Bet noteikti būtu lētāk par visām šobrīd ar veselības sistēmu saistītajām problēmām un ar C-19 saistītajām atbalsta, ekonomikas atveseļošanas utt. programmām. Ak jā, robežu šķērsojošajiem taču turpmāk būs jāaizpilda apliecinājuma anketa Covidpass.lv, un, kā visiem zināms, C-19 no anketām bēg kā velns no krusta. Nu apmēram tāpat kā “neķeras klāt” frizieriem un izklaides vietās kļūst ārkārtīgi bīstams pēc pusnakts.
Bet ir arī kas iepriecinošs – valdība, iespējams, apzinās savu nespēju ierobežot C-19 izplatību un nodrošināt sevis pieņemto ierobežojumu izpildi, jo citādi nav izskaidrojams, kāpēc tā Policijas pienākumus uzliek saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem, kuriem ir jānodrošina MK pieņemto lēmumu izpilde. Un, cerams, ka, ja jau paši netiek galā, tad tiks pieaicināti kādi kompetenti palīgi, kuri spēs sakārtot putru gudrajās galvās.
Avoti:
https://covid19.gov.lv/aktualites/precizeti-nosacijumi-tirdzniecibai-brivdienas
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
